Nākamgad daudziem politiskajiem amatiem gaidāms būtisks algu pieaugums

Pērn tika pieņemta atlīdzības reforma, kas stājās spēkā pirms trim mēnešiem un dod tiesības iestādēm celt algas. Nākamā gada valsts budžeta projektā papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De Facto".
Ministrijām uzdots piecu gadu laikā obligāti sasniegt vismaz minimālo slieksni katrā amatu līmenī.

FOTO: Shutterstock.com

Ministrijām uzdots piecu gadu laikā obligāti sasniegt vismaz minimālo slieksni katrā amatu līmenī.

Projekts gan vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, taču paredzēts, ka Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27 %. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75 %), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53 %), parlamenta deputātiem, ja vien Saeima atkal algas neiesaldēs, atlīdzība kāps no 2963 līdz 3981 eiro (+34 %), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42 %), bet parlamentārajiem sekretāriem – no 3841 līdz 6256 eiro (+63 %).

 

Kopumā politisko algu celšana izmaksās aptuveni 3 miljonus eiro, vēsta raidījums. 

 

Algu celšanu paredz valdībā un Saeimā pagājušajā gadā pieņemtā atlīdzības reforma, kas stājās spēkā pirms trim mēnešiem un deva tiesības iestādēm celt algas. Amatu kategorijas likumā sarindotas skalā, piemēram, zemākajiem amatiem alga šogad drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem, alga drīkst būt robežās no 3898 līdz 6403.

 

Ministrijām uzdots piecu gadu laikā obligāti sasniegt vismaz minimālo slieksni katrā amatu līmenī. Tomēr nauda algu celšanai piešķirta nav. Ministrijām tā jārod pašām, piemēram, likvidējot vakances vai kādu atlaižot.

Reklāma
Reklāma

 

Vien atsevišķos gadījumos nauda ierēdņu algu celšanai atradusies. Piemēram, Aizsardzības ministrijā kopš reformas algas augušas vidēji par 25 %, Izglītības un zinātnes ministrijā – par nepilniem 15 %. Pārējās ministrijās situācija esot krietni pieticīgāka, teikts raidījumā. 

Salīdzinoši laba situācija esot Finanšu ministrijā (FM), kurā visu līmeņu darbiniekiem algas jau tagad sasniedzot attiecīgā amata minimālo algas slieksni, savukārt Kultūras ministrijā minimālais algas slieksnis sasniegts tikai trešdaļai darbinieku. Tikmēr Labklājības ministrijā (LM) amatalgas ir mazākas nekā amatam atbilstošais minimālais apjoms pusei darbinieku. 

 

Jaunais likums paredz algas celt arī virknei citu amatpersonu, piemēram, prokuroriem, tiesnešiem un vairāku iestāžu vadītājiem. Pieskaitot tos, algu celšana nākamgad kopumā izmaksās aptuveni 11 miljonus eiro, norādījusi FM. 

Saistītie raksti