“Es redzēju, kā mana māte guļ uz zemes un deg," 15 gadus vecais Andrijs par nervu stindzinošo bēgšanu no Černihivas

Portālam “RFE/RL” par savu nervu stindzinošo bēgšanas pieredzi pastāstījis 15 gadus vecais Andrijs, kurš, bēgot no Černihivas pilsētas Ukrainas ziemeļos, zaudēja savu māti.
Sprādzienā bojā gāja šoferis, šofera māsa un Andrija māte. Izdzīvoja tikai Andrijs un viņa brālēns.

FOTO: Ekrānuzņēmums

Sprādzienā bojā gāja šoferis, šofera māsa un Andrija māte. Izdzīvoja tikai Andrijs un viņa brālēns.

Andrijs stāsta, ka 24. februāra rītā viņu pamodinājusi māte ar vārdiem: “Karš ir sācies.” Viņa tēvs Anatolijs, kurš pievienojās pilsētas aizsardzības spēkiem, aizveda ģimeni uz vasaras māju Ivankā, ciemā apmēram 15 kilometrus no pilsētas. Viņš cerēja, ka tur būs drošāk nekā Černihivā, taču pēc nepilnām divām nedēļām Krievijas spēki iebruka arī tur.

 

Andrijs atceras šāviņu, kas ietriecās vasaras mājas pagalmā un izdauzīja logus. Ģimene paslēpās pagrabā, taču drīz vien ieradās krievu karavīri. “Tiklīdz viņi atrada pagrabu, mēs sākām kliegt, ka esam civiliedzīvotāji. Viņi mums draudēja ar granātu,” stāsta Andrijs.

 

Šoks un sāpes

Pēc atgadījuma ģimene patvērumu meklēja pie kaimiņiem. Kāds ģimenes draugs esot sarunājis ar krievu karavīriem Ivankā ļaut viņiem izbraukt no ciemata, lai atgrieztos Černihivā.

Dažas minūtes pēc brauciena uzsākšanas automašīna uzbrauca mīnai. Andrijs atceras, ka pēkšņi ieraudzīja “dzeltenu zibsni” un, izlēcis no mašīnas, juta džinkstēšanu ausīs.

Sprādzienā bojā gāja šoferis, šofera māsa un Andrija māte. Izdzīvoja tikai Andrijs un viņa brālēns.

“Es redzēju, kā mana māte guļ uz zemes un deg. Viņa bija vēl dzīva, kamēr dega. Viņas kāja raustījās,” stāsta Andrijs.

 

Ciemata iedzīvotāji, kuri bija dzirdējuši sprādzienu, drīz vien ieradās uz negadījuma vietu un ar improvizētām nestuvēm nogādāja Andriju un viņa brālēnu drošībā. Ukrainas karaspēks palīdzēja zēniem tikt līdz ātrās palīdzības mašīnai.

Reklāma
Reklāma

 

Ivankas slimnīcas pagrabā nebija brīvu gultu, tāpēc Andrija tēvs uzreiz pēc operācijas viņu nogādāja mājās Černihivā. Pēc piecām dienām, kad Andrija stāvoklis nostabilizējās, tēvs viņu aizveda uz slimnīcu Ļvivā.

 

Portāls "RFE/RL" apgalvo, ka citu Černihivas bēgļu pieredzes stāsti, kā arī fotogrāfijas, videomateriāli un satelītattēli pamato Andrija un viņa tēva stāstīto.

 

Nav drošas izejas

Černihiva, kurā dzīvo apmēram 280 000 iedzīvotāju, ir viena no vissmagāk kara skartajām Ukrainas pilsētām. Pagājušājā nedēļā Černihivas apgabala administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss paziņoja, ka puse pilsētas iedzīvotāju ir pametusi pilsētu, taču uzbrukumi notiek ik pēc 10 minūtēm un neesot drošas izejas, jo krievu spēki ir uzspridzinājuši tiltu pāri Desnas upei – galveno ceļu uz Kijivu.

 

30. martā, Čauss vietnē "Telegram" rakstīja, ka Krievijas karaspēks naktī turpinājis vērst triecienus pret Nižinu un Černihivu: "Atkal ir iznīcināti civilās infrastruktūras objekti, iznīcinātas bibliotēkas, tirdzniecības centri un citi objekti, ļoti daudz māju. Jo patiesībā visu nakti ienaidnieks deva triecienus Černihivai. Bet mēs visu atjaunosim."

 

Saistītie raksti