Vairākas pašvaldības palielina pabalstus par bērniem. Vai jāgatavojas jaundzimušo bumam?

Ādažos pieaugs pabalsts par bērna piedzimšanu

Piemēram, gada sākumā Ādažos pieauga vienreizējais pabalsts par bērna piedzimšanu. Līdz šim par bērna piedzimšanu, ja abi vecāki bija deklarēti Ādažu novadā, pabalsts bija 150 eiro. Tagad pabalsts būs 200 eiro. Savukārt, ja viens no vecākiem deklarēts Ādažu novadā, pabalsta apmērs būs 100 eiro par katru bērnu.

Arī Jelgavā palielinās bērna piedzimšanas pabalstu

Arī Jelgavā nolemts palielināt bērna piedzimšanas pabalstu no 72 eiro līdz 100 eiro. Palielināto bērna piedzimšanas pabalstu sāks izmaksāt par bērniem, kas dzimuši, sākot no 2022.gada 1.marta. Līdz 2022.gada 28.februārim dzimušajam bērnam piedzimšanas pabalsta apmērs paliks pašreizējā līmenī.

Tāpat Siguldas novadā piešķirs nedaudz lielāku pabalstu

No šā gada Siguldas novadā pabalsts par bērna piedzimšanu ir 350 eiro, par dvīņiem - 480 eiro par katru bērnu, par trīs un vairāk bērniem - 640 eiro par katru bērnu. Ja novadā deklarējies bērns un tikai viens no vecākiem, pabalsts tiek piešķirts 50% apmērā. Iepriekš pabalsts par bērna piedzimšanu bija 320 eiro.

Tas nav demogrāfijas politikas uzlabotājs

Savukārt demogrāfs Ilmārs Mežs sarunā ar portālu Jauns.lv pozitīvi vērtēja pabalsta palielinājumu, kas vairākās pašvaldībās saistīts ar novadu apvienošanu, bet uzsvēra, ka būtu muļķīgi un nepareizi to uzskatīt par demogrāfijas rādītāju kāpināšanas līdzekli. Tas ir apsveicami, un pašvaldībām tas ir jādara, lai jaunajām ģimenēm būtu vieglāk iegādāties ratiņus, pūriņu un citas bērniņam nepieciešamās lietas.

“Bet būtu nepareizi to traktēt kā kaut kādu demogrāfijas politikas uzlabotāju, vēl jo mazāk – par demogrāfijas rādītāju palielinātāju. Tas būtu tiešām nepareizi.”

Viņš atzina, ka pašvaldībām ir jārūpējas par savām ģimenēm, tostarp tām, kas vēlas bērniņus. Tāpat pašvaldībām jādomā, lai visu ģimeņu bērniem būtu vietas bērnudārzos un vēlāk skolās.

“Izejas punkts šeit ir nevis demogrāfijas veicināšana, bet pašvaldību rūpes par saviem iedzīvotājiem. Tādā ziņā tās ir apsveicamas. Jebkurš traktējums, ka tas palielina vai nepalielina dzimstību, ir, manuprāt, nevietā. Ir jārūpējas par tiem, kuri vēlas bērnus.”

Būtu nožēlojami, ja ģimenes uzklausītu šādu vilinājumu

Demogrāfs norādīja, ka kopumā vienreizējam pabalstam ir vismazākā ietekme uz ģimeņu lēmumu laist pasaulē bērnus.

“Tā tam nevajadzētu nemaz būt. Šis pabalsts nav domāts, lai pievilinātu ģimenes plānot bērnus. Tas būtu ļoti nožēlojami, ja kādas ģimenes uzklausītu šādu vilinājumu, jo tas izklausās pēc neorientēšanās sava budžeta plānojumā, jo tas [pabalsts] ir vienreizējs, bet bērns nebūs tikai pirmajā nedēļā. Viņš paliks visus 20 un vairāk gadus. Līdz ar to izdevumi ir nesamērojami lielāki.”

Demogrāfs norādīja, ka kopumā vienreizējam pabalstam ir vismazākā ietekme uz ģimeņu lēmumu laist pasaulē bērnus.

Viņš vērsa uzmanību, ka valdība pēdējā laikā sākusi pieklājīgu valsts ģimenes pabalsta reformu. Tagad vecāki ik mēnesi saņem 25 eiro par vienu bērnu, 50 eiro par katru bērnu, ja ģimenē ir divas atvases,  75 eiro par katru bērnu, ja ir trīs bērni, bet 100 eiro par katru bērnu, ja ģimenē ir četras un vairāk atvases.

Ja ģimenē piedzimst otrais bērns, valsts  vecākiem katru mēnesi samaksā 100 eiro šajā vienā atbalsta veidā. Ir arī vienreizējais piedzimšanas pabalsts. Tas nozīmē, ka ģimene no valsts saņem vairāk nekā 1000 eiro gadā.

Tagad ir arī elektrības cenu sadārdzinājuma atbalsts – 50 eiro par katru bērnu. Pērn bija arī tā sauktā kovida helikoptera nauda 500 eiro par katru bērnu.

Nav normāli, ja pašvaldības dārziņā vieta atrodas tikai 4 gadu vecumā

Tāpēc demogrāfs pauda viedokli, ka vēl būtu vajadzīgs, lai Rīgas un Pierīgas pašvaldības nodrošinātu labāku bērnudārzu pieejamību.

“Piemēram, ko līdz, ja pašvaldībās palielināts vienreizējais piedzimšanas pabalsts, bet, ja tad, kad bērna vecāki vēlas nodot bērnu bērnudārzā, tur nav vietas? Tur nav vietas gadu, divus gadus un trīs gadus, un tā pienāk varbūt tikai bērna 4 gadu vecumā.” Nav pareizi, ka 3 gadus vecam bērnam neatrodas vieta bērnudārzā. 

Ne visi vecāki var atļauties piemaksāt 200 eiro mēnesī

Jāsaprot, ka daļa ģimeņu, kuru bērniem ir vajadzīgs bērnudārzs, nav tik turīgas, lai atļautos piemaksāt pie privātā bērnudārza maksas. Parasti daļu no maksas sedz pašvaldība, bet vēl daļa jāmaksā pašiem. Bieži vien tā daļa, kas pašiem vecākiem jāmaksā par dārziņu, ir vismaz 150, 200 eiro un pat vairāk mēnesī. Līdz ar to ne katra ģimene to var atļauties.

“Caur to, ka pašvaldība nav nodrošinājusi bērnudārzu pieejamību, tas ir daudz lielāks sitiens demogrāfijas ziņā mīnusā kā atbalsta trūkums, jo nav jau jēgas, ka mēs dodam vienreizējā piedzimšanas pabalstā 500 eiro vai citu summu, ja pēc tam ģimene, kurā abi vecāki vēlas turpināt darbu, netiek savā darbā un nevar pelnīt naudu, jo nav, kas paliek pie bērna.”

Līdz ar to māmiņa vai tētis, kuram jāpaliek pie bērna, ir spiesti nestrādāt un ģimenei ievērojami krītas ienākumi. “Daudz ģimeņu ir par to norūpējušās, plāno, skatās, jo, ja joprojām bērnudārzi nav pieejami, tad mēs runājam par tūkstošiem eiro ik gadu, ko šī ģimene zaudē no sava budžeta šī demogrāfijas atbalsta trūkuma dēļ attiecīgajā pašvaldībā.”

Bauskā bērnudārzs pieejams jau no nākošās nedēļas

Mežs pastāstīja par kādu ģimeni, kas Rīgā nevarēja cerēt uz bērnudārzu, kad bērnam bija 2,5 gadi, un bija skaidrs, ka arī 3 gadu vecumā bērns netiktu pašvaldības bērnudārzā. Ģimene pārcēlās uz Bausku, un bērnudārzs bija pieejams jau no nākošās nedēļas. Tas bija ļoti liels atvieglojums ģimenei, un abi vecāki varēja strādāt. Tas liecina par šī atbalsta veida nozīmīgumu.

“Es pārāk nekoncentrētos uz šo vienreizējo piedzimšanas pabalstu. Es nekādā gadījumā to negribu uzlūkot kā demogrāfijas atbalstu, drīzāk kā rūpes par savā teritorijā esošām ģimenēm, kurām ir bērniņš, kuram vajadzīgi ratiņi, gultiņa, mašīnas krēsliņš un citas lietas. Bieži vien šie izdevumi ir ļoti lieli. Ne velti Somijā ir bērnu pūriņš. Mums arī labklājības ministrs nesen par to ierunājās.”

Naudas kaudze neglābs demogrāfisko situāciju

“Domāju, ka visa veida atbalsts ir labs, bet neviens atbalsts, pat tad, ja mēs jauno ģimeni apberam ar naudas kaudzi, neuzlabos demogrāfijas situāciju tik ļoti, ka dzimstība pārsniegtu mirstību. Respektīvi, tik un tā mirušo skaits būs lielāks. Nekur Eiropā dzimušo bērnu skaits uz vienu ģimeni, sievieti nepārsniedz 2 bērnus. Latvijā ir aptuveni 1,5 bērni.

Varbūt mēs varam tiekties uz 2 bērniem, bet mums mirst tik daudz cilvēku, ka katrai sievietei būtu vajadzīgi 4 bērni. Tas vienkārši nav reāli pat daudzās Āzijas, Āfrikas valstīs.”

Ar bērniem daudz tuvāk nabadzības riskam

Līdz ar to ir svarīgi un pareizi, ka valsts un pašvaldības rūpējas par ģimenēm, lai nebūtu tā, ka bērnudārzos tiek tikai 4 gadu vecumā vai, vēloties otro vai trešo bērniņu, ģimenei jārēķinās, ka tā dzīvos daudz tuvāk nabadzības riskam, nekā tad, ja ģimene negribētu tik daudz bērnu.  

“To būtu jācenšas novērst, lai nebūtu tā, ka ģimenes grib un vēlas bērniņus, bet tieši valsts atbalsta trūkuma dēļ nevar to atļauties.”

Visgrūtāk pēc bērna 1,5 gadu vecuma

Bet īstermiņā nevar gaidīt jaundzimušo skaita strauju pieaugumu vai demogrāfisko sprādzienu. “Tas nav iespējams.” Tas ir ilgtermiņa darbs.

Tieši tāpēc jādomā par visu jauno ģimeņu spektru, piemēram, ienākumu mazināšanos bērnu dēļ. Bērna pirmo pusotru gadu Latvijas vecāki saņem diezgan pieklājīgu atbalstu, bet pēc bērna 1,5 gadu vecuma iestājas robs jeb vēl lielāks ienākumu kritums. Līdz vietai bērnudārzā jāgaida 1,5-2,5 gadi.

Bērnu dēļ nekvalificējas kredītam

Pat, ja visi ģimenes 2 vai 3 bērniņi ir veiksmīgi tikuši bērnudārzos un ģimene vēlas iegādāties savu dzīvokli, ko pēc ienākumiem varētu nopirkt kredītā, ģimene mēdz nekvalificēties aizdevumam, jo bankas nevēlas uzņemties risku. Ģimenei ar vairākiem bērniem ir attiecīgi lielāki izdevumi.

Ja rīdzinieku ģimene maksā par 2 vai 3 istabu dzīvokli īri, piemēram, 300 eiro mēnesī, tai ļoti bieži ir grūti kvalificēties kredītam, kas ļautu šos pašus izdevumus novirzīt kredīta maksājumam un ģimene varētu izpirkt šo dzīvokli.

20 gadus īrētā dzīvoklī

Nav pareizi, ka ģimene 15 vai 20 gadus turpinātu dzīvot šajā dzīvoklī un maksātu īres naudu par to, bet pēc tam secinātu, ka viņi ir nulles punktā un viņiem šis dzīvoklis tomēr nepieder. Ja viņiem būtu iespējams paņemt kredītu, viņi par šo pašu summu varētu izpirkt savu dzīvokli.

Būtu jādomā, lai “Altum” vai cita līdzīga programma palīdzētu ģimenēm. Pašreizējā situācijā pārsvarā tiek atbalstīta turīgākā ģimeņu daļa. “Ir jādomā par tiem, kas ir uz robežas, kas bērnu dēļ nekvalificējas kredītam,” demogrāfs teica.