Kembridžas virusoloģe skaidro, ko mēs zinām un nezinām par Covid-19

Vai tas ir iespējams, ka Covid-19 Lielbritānijā ir bijis ilgāk nekā mēs domājām?

Es saprotu, no kurienes nāk šī ideja, jo ziemā mums bija daži ļoti ilgstoši saaukstēšanās gadījumi, no kuriem bija ļoti grūti izārstēties un tie arī bija saistīti ar klepu. Mums ziemā bija diezgan daudz elpceļu infekciju.

Nav norāžu, ka vīruss radies no cilvēkiem. Tas visvairāk saistīts ar dzīvniekiem, kas atrodami Ķīnas tirgos. Šeit tas nevarētu rasties. Vai tas jau bija šeit? Nē. Kāpēc tad lai mēs to redzētu uzliesmojam Ķīnā? Tas, kā vīruss ir izplatījies, norāda, no kurienes tas ir nācis. Tākā mums (Lielbritānijā) ziemā ir bijušas infekcijas ar neatlaidīgu klepu, tad cilvēki var sajaukt šos gadījumus ar vīrusu, bet tas nav viens un tas pats.

Vai ir iespējams, ka izstrādājas imunitāte pret šo vīrusu?

Mēs ceram, ka jā, pretējā gadījumā Ķīnā, kurā bija milzīgi skaitļi infekciju gadījumu, tas būtu aizņēmis daudz ilgāku laiku līdz jaunu infekciju gadījumu skaita krišanai. Mēs būtu novērojuši Ķīnas apdzīvotākajos apgabalos, ka cilvēki masveidā turpina inficēties, taču tas nav noticis.

Kad mēs to droši zināsim?

Imunitātes izpēte aizņem kādu laiku. Piemēram, ar cūku gripu mēs nebijām pārliecināti, cik cilvēki ir inficējušies vēl gandrīz 12 mēnešus pēc tās uzliesmojuma, jo ir jādod laiks ikkatra cilvēka imūnsistēmai, lai tā sāktu pretoties vīrusam, un arī tas aizņem nedēļas pirms mēs saņemam šo sekundāro reakciju. Tas, ko mēs meklējam testos, lai pārbaudītu imunitāti, ir antivielas. Kad organismā ir nonācis vīruss, notiek tūlītēja imūnsistēmas atbilde, kas brīdina par vīrusu. Šī reakcija ir svarīga, lai nākamreiz, kad mūs apdraud vīruss, mums pret to izveidojas imunitāte šīs rekacijas iespaidā. Taču tas var aizņemt pat mēnesi, līdz izveidojas pienācīga imūnglobulīna reakcija.

Vai ir iespējams, ka vīruss atkārtoti uzliesmo cilvēkā pēc izārstēšanās?

Tas nenotiek ar šāda veida elpceļu vīrusiem. Simptomi, kas vēlāk turpinās, ir ķermeņa atbildes reakcija vīrusam, lai gan pats vīruss ir izārstēts jau pēc dažām dienām. Es esmu ļoti aizkaitināta par to, kāds laiks ir noteikts tam, cik ilgi cilvēks var būt infekcijas pārnēsātājs, jo tā nav taisnība. Deviņas dienas ir muļķības. Tik ilgu laiku inficēts cilvēks neizdala dzīvu vīrusu.

Pētījumos netiek pārbaudīts dzīvais vīruss, bet gan genoms. Tiek veikts polimerāzes ķēdes reakcijas tests, kuru izmanto, lai diagnosticētu pacientus. Tas nenosaka, vai jums degunā ir atrasts dzīvs vīruss. Tas ir dzīvs apmēram 72 stundas pēc inficēšanās. Taču bērni to var pārnēsāt ilgāk - četras vai piecas dienas.

Ir liela atšķirība starp to, cik ilgā laikā mēs varam noteikt vīrusa infekciju un cik ilgi tas var turpināt inficēt apkārtējos. Nav daudz pētījumu, kuros tiek veikta dzīva vīrusa izpēte.

Cik ilgi pirms simptomu parādīšanās cilvēks ir spējīgs aplipināt apkārtējos?

Varbūtība ir līdz 48 stundām pirms simptomu parādīšanās. Veids, kā šie vīrusi ir attīstījušies un veids, kā mūsu ķermenis reaģē ir akūta iekaisuma rekcija. Inficēts cilvēks vispirms sāk klepot sausu klepu. Tas ir klepus, kas vīrusu nosūta uz nākamo ‘saimnieku’. Infekcijas simptomi ilgst daudz ilgāk nekā vīruss ir dzīvs. 

Ja šobrīd cilvēkam parādās nepārejošs klepus, vai tas var būt Covid-19?

Es domāju, ka varbūtība ir kļuvusi lielāka, jā. Šajā laika periodā garām jau ir A gripas sezona. Mēs tuvojamies arī B gripas astes galam, tāpēc tagad tas visticamāk varētu būt Covid-19. Tam ir diezgan izteikti simptomi - sauss klepus, paaugstināta temperatūra un sajūta nav kā ar parastu saaukstēšanos.

Vai grūtniecei ir risks nodot vīrusu savam mazulim?

Tāpat kā citu vīrusu infekciju gadījumā, pirmajā grūtniecības trimestrī tas var radīt problēmas mazulim. Tomēr nekas neliecina par to, ka vēlākajos grūtniecības posmos vai dzemdību laikā mazulis tiks inficēts. Tomēr, ja grūtniece ir inficējusies ar koronavīrusu, esmu droša, ka pēc dzemdībām mammu un bērnu atdalīs.

Kāpēc bērnus šis vīruss tik ļoti neietekmē?

Mēs īsti nezinām, kāpēc tas tā ir. Šobrīd ir ļoti daudz neskaidrību. Mani satrauc tas, ka mēs šo pandēmiju balstam uz ķīniešu un itāļu datiem, taču viņu populācijas ļoti lielu daļu sastāda tieši vecāka gadagājuma cilvēki. Mums no šī ir jāveic dažādi secinājumi un jābūt piesardzīgiem, piemērojot šos datus mūsu pašu situācijai, jo mums ir ļoti atšķirīgs demogrāfiskais stāvoklis.

Vai Ķīnas dati ir uzticami?

Jā, tie ir precīzi apkopoti. Viņu veiktie pētījumi ir izcili un ātrā laika posmā sagatavoti. Taču ir dažādas ģenētiskas atšķirības tajā, kā mēs reaģējam uz slimībām. Dati, kas pašlaik top pie mums ir vissvarīgākie mums pašiem.

Vai valdības plāni būs iedarbīgi? 

Jūlija Goga ir matemātiķe no Kembridžas, kura veica daudz pētījumus pēc cūku gripas un pavisam nesen par pandēmiju, kurā tika pētīta cilvēku ikdienas kustība un ietekme uz vīrusa izplatību. Tika matemātiski modelēti visi dati pēc cūku gripas uzliesmojuma un apskatīti pasākumi, kurus varētu ieviest vīrusu izplatīšanas ierobežošanai, piemēram, skolu slēgšanu, sporta pasākumu pārtraukšanu un strādāšanu no mājām. Tam visam bija salīdzinoši neliela ietekme. Viena lieta, kurai bija patiešām liels efekts, bija ceļošanas aizliegšana un ieviesti likumi par to, ka cilvēkiem jāpaliek mājās. Taču tas bija visgrūtāk īstenojamais pasākums, kuram ir arī citas sekas. Kopš cūku gripas laikiem mēs esam paveikuši ļoti daudz.

Cik ilgi pandēmija ilgs?

Šajā jautājumā ir daudz varbūtību - viens variants ir tāds, ka pandēmija sasniegs maksimumu ap aprīļa beigām, kas būtu lieliski. Es teiktu, ka tas ir diezgan optimistiski. Otrs variants - pandēmija ilgs līdz maijam un sāks atkāpties.

Balstoties uz pieredzi, ko esam ieguvuši kopš gripas, kas ir vienīgais, ar ko varam salīdzināt, Jūlijā un Augustā vīruss joprojām vilksies mums nopakaļ, taču ap Septembri šīs ‘mazās šausmas’ varētu atgriezties. 

Avots: http://cambridgeindependent.co.uk