"Laimētavas" mēģinās padarīt neērtākas spēlmaņiem

Jau līdz šim VM ir piedalījusies Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2019.-2026.gadam izstrādē, rosinot ierobežot azartspēļu pieejamību, informēt sabiedrību par azartspēļu atkarību un paplašināt atkarīgo personu iespējas saņemt palīdzību.

Tagad, kad ministrijas rīcībā pirmo reizi ir rūpīga analīze par atkarību no azartspēlēm un to ietekmējošajiem faktoriem, lūgsim Finanšu ministriju papildināt Azartspēļu pamatnostādnes ar šādiem priekšlikumiem:

 Aizliegt smēķēt spēļu zālēs un kazino. Pētījumā secināts, ka 49% nesmēķētāju azartspēles par naudu nekad nav spēlējuši, kamēr patstāvīgu azartspēļu smēķētāju īpatsvars ir 31%. Ieviešot smēķēšanas ierobežojumus, cilvēkam šī vide var vairs nešķist tik pievilcīga.
   

 Jo biežāk un lielākās devās lieto alkoholu, jo biežāk cilvēks spēlē azartspēles. Šādu bonusu neesamība spēlētājam ļautu labāk saglabāt kontroli pār notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus. 

Noteikt ierobežojumu azartspēļu spēlēšanas laikā piedāvāt alkoholu par brīvu, kas spēlētājiem ļautu saglabāt kontroli. Pētījuma dati liecina, ka to respondentu vidū, kas pēdējā gada laikā alkoholu nav lietojuši, 60% norāda, ka nekad nav spēlējuši par naudu azartspēles. Jo biežāk un lielākās devās lieto alkoholu, jo biežāk cilvēks spēlē azartspēles. Šādu bonusu neesamība spēlētājam ļautu labāk saglabāt kontroli pār notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus. 
   

Nodalīt azartspēļu organizēšanas vietās telpas, kurās tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi, no telpām, kurās tiek spēlētas azartspēles. Tas nepieciešams, lai, piemēram, cilvēkam, ieejot pēc kafijas, nebūtu mudinājums doties spēlēt automātus. Tāpat nebūtu iespēja tur pat pie spēļu galda ieturēt maltīti. 

Galvenie pētījuma secinājumi:
Pētījums rāda, ka aptuveni 6,4% no respondentiem skar problemātiska azartspēļu spēlēšana (t.sk loterijas). Absolūtos skaitļos no azartspēlēm Latvijā dažādā pakāpē  cieš 79 119 personas 15-64 gadu vecumā, no kurām 16 162 problēmas ir smagākajā pakāpē. Salīdzinoši citi pētījumi rāda, ka Čehijā azartspēles pārmērīgi spēlē 5,7%, no kuriem 1,4% ir nopietna atkarība, Lielbritānija - 4,7%/ kontroles trūkst 0.8%, savukārt Igaunijā problēmas no azartspēlēm un loterijijām ir 8%/, nopietna atkarība - 2% aptaujāto. 

No videospēļu spēlēšanas atkarības Latvijā cieš aptuveni 0,5% visu respondentu, bet problēmas ar videospēļu spēlēšanu ir vēl 2,4%. Rēķinot absolūtos skaitļos, problēmas skar kopā 35 286 iedzīvotājus 15-64 gadu vecumā, no tiem 5 642 – varētu būt videospēļu atkarība. Salīdzinoši Norvēģijā problēmas ar video spēļu spēlēšanu ir 4,1% aptaujāto, bet atkarība- 0,6%. 

Tāpat pētījums liecina,ka Latvijā mazadaptīvi/traucēti interneta lietošanas paradumi skar 7% visu respondentu jeb 90 482 iedzīvotājus 15-64 gadu vecumā, bet problemātiski interneta lietošanas paradumi – vēl 3% respondentu jeb 36 079.

Vienlaikus pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir kritiski noskaņoti pret azartspēlēm spēļu zālēs. 77% respondentu piekrīt, ka Latvijā ir pārāk daudz azartspēļu spēlēšanas vietu. Tā pat 65% aptaujāto cilvēku piekrīt, ka Latvijā ir pārāk daudz vietu, kur iegādāties loterijas kuponus vai biļetes. Azartspēļu spēlēšanas vispārēju aizliegumu atbalsta59% respondentu. Azartspēļu un loteriju organizēšanu tikai atsevišķās norādītās pilsētas zonās atbalsta 77% respondentu. 

*Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem.