Dzimumšūnu bizness Latvijā: tirgot nedrīkst, taču – visu var sarunāt

Pretrunas likumdošanā 
EGV klīnikas ginekologs un dzemdību speciālists Dr. Māris Arājs skaidro: „Seksuālās un reproduktīvās veselības likums vēl joprojām aizliedz importēt vai eksportēt dzimumšūnas un embrijus, ja vien Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav norādīts citādāk. Ministru kabineta noteikumi nr. 1176. savukārt ne importu, ne eksportu neaizliedz.”  Pašlaik likums ir atvērts grozījumiem un attiecīgā komisija strādā pie vienotas, sakarīgas likumdošanas izstrādes, tomēr minētā pretruna šajā jautājumā pastāv kopš 2013. gada beigām. 

Par importēto jāmaksā vairāk 
Jāpiemin, ka aizliegums tomēr attiecas tikai uz klīnikām. Privātpersona ar savām dzimumšūnām – tātad savu īpašumu, var rīkoties pēc sirds patikas, arī eksportējot Eiropas Savienības robežās. EGV klīnikas speciālists portālam Kasjauns.lv stāsta, ka viņa pārstāvētajā iestādē liela interese par ārzemju dzimumšūnām un audiem nav novērota. „Par šo iespēju pamatā interesējas tie, kuriem ir ļoti specifiskas vēlmes attiecībā uz donora parametriem,” atklāj ārsts, savukārt pašreizējais piedāvājums nereti tiek smādēts, jo ir izteikti maza izvēle attiecībā uz donoru antropometriskajiem parametriem, proti, augumu, svaru, acu krāsu, matu krāsu utt. Šis, spriežot pēc situācijas, ir pietiekams iemesls, lai topošie vecāki liktu savas cerības uz importa piedāvājumu, kas vienmēr kopējās izmaksas padarīs lielākas. 

Latvieši izvēlas dāņu dzimumšūnas 
Izrādās, ka pacienti, kuri nolēmuši neauglības problēmu risināt ar ārzemju dzimumšūnām, priekšroku dod Skandināvu zemju piedāvājumam. Kā apgalvo Dr. Arājs, precīzas informācijas nav, bet, iespējams, ka vislielāko Latvijas topošo ģimeņu interesi bauda Dānijas spermas donori. Interesanti, ka lai arī Latvijā dzimumšūnu eksports nenotiek, interese par mūsu donoru piedāvājumu ārzemēs ir. „Tiešs dzimumšūnu eksports Latvijā nav, bet ārzemju pacienti ierodas mūsu valstī, lai veiktu ārpus-ķermeņa apaugļošanas procedūras ar Latvijas pacientu dzimumšūnām, kas tad ir uzskatāms par netiešu eksportu,” skaidro ārsts. 

Ārzemju dzimumšūnu izplatība nav zināma 
Par kopējo situāciju valstī šobrīd ir grūti spriest, jo, kā atklāj speciālists, nepastāv kopēja statistika. Tomēr, ņemot vērā to, ka pacientiem šīm procedūrām pieejams valsts finansējums, ir pamats uzskatīt, ka to popularitāte un skaits palielināsies. 

Šādi domāt liek arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) sniegtā informācija par konkrēti valsts apmaksātās programmas rezultātiem. Neauglības ārstēšanas programma sākta 2012. gada rudenī un līdz gada beigām veiktas vien 49 procedūras, savukārt 2013. gadā aptuveni astoņas reizes vairāk – 401 procedūra. „No programmas uzsākšanas līdz 2014.gada oktobrim ir notikušas 149 dzemdības. NVD rīcībā gan nav datu par pacientēm, kuras izvēlējušās mājdzemdības, dzemdības kā maksas pakalpojumu vai dzemdējušas ārpus Latvijas,” atklāj dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītaja Māra Āboliņa. Cik no dzemdībam saistītas ar ārzemju dzimumšūnām uzzināt gan neesot iespējams, jo precīzi dati nav pieejami.

Avots: www.kasjauns.lv