Nākotnē 1.klases skolēnus plāno izglītot bērnudārza vidē

Sešgadīgo bērnu 1.klasei būtu jāatrodas pirmsskolas izglītības iestādē jeb tajā izglītības iestādē, kurā līdz šim nodrošināta obligātā sagatavošana skolai. Šādi bērniem tiktu nodrošinātas mācības jau pazīstamā un vecuma posmam piemērotā vidē, ierastajā dienas ritmā un laika grafikā. Pirmās klases atrašanās skolas telpās būtu pašvaldības noteikts izņēmums, ņemot vērā novadā pastāvošo situāciju un iespējas, tā uzskata Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).


FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ministrija apsver ideju pirmklasniekus mācīt bērnudārza vidē. Foto autore - Sanda Budreviča.

Jauniešu ātrāka iesaistīšanās augstākās izglītības apguvē un pievienošanās darba tirgum būtu daži no ieguvumiem, ko sniegtu agrāka vidējās izglītības ieguve. Lai palīdzētu to īstenot, uz otro tikšanos sanākusi IZM darba grupa, turpinot strādāt pie priekšlikumiem normatīvo aktu grozījumos. IZM uzstādījums paredz bērnu uzņemšanu pamatizglītības procesā, sākot no sešu gadu vecuma, kas ļautu nodrošināt vidējās izglītības ieguvi līdz 18 gadu vecumam.

 

Tāpat tiek apsvērts priekšlikums bērniem līdz 7 gadu vecumam nodrošināt izglītošanās procesu rotaļu veidā, kam paredzētu arī pedagogu īpašu sagatavošanu, un ieteikts mainīt sākumskolu darba metodes, lai tās ir bērniem draudzīgākas. Tādējādi sākumskolai būtu vairāk jāpielāgojas pirmsskolas metodēm, nevis otrādi. Ņemot vērā bērnu dažādos attīstības tempus konkrētajā vecumā, netiks noteikts, ka visiem izglītojamajiem vienlīdz sekmīgi jāapgūst vienota programma mācību gada ietvaros.

 

"Tas ir kaut kas ļoti labs, kas pie mums ir, ka katram bērnam tiek garantēta iespēja šai te attīstībai jau no piecu sešu gadu vecuma. Taču tālāk mums jārunā par kvalitāti un to, kā notiek pāreja no pirmsskolas uz sākumskolu. Darba grupas diskusija lielā mērā noris arī par to, kā sapludināt šos divus tradicionāli atšķirīgi skatītos izglītības posmus," darba grupas sēdē uzsvērusi Sorosa fonda - Latvija iniciatīvas "Pārmaiņu iespēja skolām" vadītāja Aija Tūna.

 

Darba grupa ir vienojusies, ka nepieciešams konkretizēt terminoloģiju. Tiek diskutēts par iespējamo atteikšanos no termina "obligātā sagatavošana skolai" normatīvajos aktos. "Ja bērni atrastos obligātajā izglītības posmā 5 - 6 gadi, bez šī vārda "sagatavošanās", tas noņemtu spriedzi pirmsskolas skolotājiem, kuri dažkārt izvēlas nepareizās darba metodes," norāda darba grupas locekle un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa.

Reklāma
Reklāma

 

Atbilstoši ieteiktajiem grozījumiem un plānoto reformu vispārējā izglītībā kontekstā norisināsies darbs pie konceptuāli cita, kompetenču pieejā balstīta izglītības satura izstrādes sākumskolas klasēm, veicinot pāreju no pirmsskolas un sākumskolu, pie kā šobrīd darbu uzsācis Valsts izglītības satura centrs. Ierosināts veidot arī kampaņu jauno grozījumu skaidrošanai nozares darbiniekiem un visām iesaistītajām pusēm.

 

Paralēli tiek virzīta prasība sešgadīgajiem bērniem nodrošināt izglītības programmas apguvi vienā izglītības iestādē. Aktualizēts ieteikums, ka izglītības procesam līdz septiņu gadu vecumam jābūt nepārtrauktam, nepieļaujot situāciju, ka bērnam jāmaina izglītības iestāde, sasniedzot sešu gadu vecumu.

 

IZM, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju un citām iesaistītajām organizācijām, līdz šā gada 1.jūlijam ir jāapkopo un jāizvērtē iespējamie priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos. Priekšlikumu izstrādi nosaka 2012. gada rudenī parakstītais Valsts prezidenta Andra Bērziņa un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rīkojums par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei.

 

Materiāls tapis saskaņā ar IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta sagatavoto informāciju.