Izdomāju! Savam "biezajam" kaimiņam dāvināšu dzirkstošo šņabi

Es dzīvoju no vecmāmuļas mantotā, nelielā mājiņā, bet kaimiņos - var teikt, aiz mana žoga, lielā un greznā mājā mitinās mani kaimiņi - ģimene ar 3 bērneļiem. Viņi ir "biezie", kā teiktu lielākā daļa sabiedrības. Tomēr tas nav traucējis viņiem saglabāt tik daudz labu cilvēcisku īpašību. Viņi bieži mani aicina ciemos pie sevis, kad tiek rīkoti kārtējie dārza svētki. Un vienmēr man ir sajūta, ka esmu galīgs nabags (lai gan neesmu viss, un nekad kaimiņi man nav likuši saprast, ka dzīvo labāk).

Reizēs, kad pošos ciemā, man vienmēr "jālauza" galva, ko aiznest kā ciemakukli. Kaimiņi gan man nemitīgi uzsver, ka nevajag pilnīgi neko, lai tikai pats ar labu garatsāvokli atnākot, un tomēr... Neērti tukšām rokām.

He, he - šoreiz man paveicās un visai ātri izdomāju, ko dāvināšu - veikalā ieraudzīju dzirkstošo šņabi. Šausmas!!! Diezin vai kāds to mēģinās dzert, taču kā suvenīrs, cilvēkiem ar labu humora izjūtu, tas būs superīgs. Domāju, ka visi kopā varēsim iesmiet. Var jau būt, ka atradīsies arī kāds drosminieks to nogaršot.

Un kas būtu šņabis bez lieliskām uzkodām! Jā, šprotes ir īstās, kas dos smeķi, jo nevar taču ēst tikai izsmalcinātus jūras velšu produktus, augļu kalnus un citus labumus. Jāatgriežas pie mūsu saknēm:)

Varbūt vēl kādam noderēs mana ideja, ja nezini, ko dāvināt cilvēkiem, kuriem patiesībā nekā nevajag... tikai sarunas ar tevi un kopīgu pasēdēšanu. Lai mums visiem lieliskas brīvdienas, gan ciemojoties pie kaimiņiem, gan radiem!