Raksta vīrietis: Pieķeru sevi pie domas, ka pārāk bieži domāju par bijušo

​Lieta tāda, ka apmēram pirms gada, pēc kādas dzimšanas dienas, sanāca tā, kā sanāca, bet lieta beidzās ar to, ka no rīta pamodos ar drauga bijušo meiteni, kuri bija tikko izšķīrušies. Tā nu mēs tādas paslepus attiecības piekopām līdz augustam, jo gan viņa man patika, gan es viņai patiku, bet tad vienā brīdī es sapratu, ka domas par viņu pārlieku pārņem manu galvu un es vairs nespēju ne kārtīgi mācīties, ne strādāt. Biju iedomājies, ka šīs problēmas varēs atrisināt, ierokoties darbos līdz ausīm, neatlicinot sev nekādu brīvo laiku, bet nekas nemainījās. 
Tā nu augusta otrajā pusē nācās diezgan gļēvulīgā veidā pateikt, ka visam jābeidzas un es to vairs negribu, kaut gan dziļi sirdī ļoti gribēju. Kādu laiku viss gāja ļoti gludi, līdz mēs atkal satikāmies parunājām, viņas dzimšanas dienā iedzērām un viņai atraisījās mēle, stāstīja, cik ļoti pietrūkst, cik esmu bijis labs. Bet es labi apzinājos, ka gan viņai, gan man ir attiecības. 
Šobrīd nu jau kādu laiku esmu kopā ar lielisku meiteni, kas palīdz, kad ir grūti, lielisks cilvēks, lieliska gultā, bet šad tad pieķeru sevi pie domas, ka, iespējams, daudz biežāk domāju par bijušo, "slepus"' draudzeni, nekā savu šī brīža. 
Ko man darīt, negribu sabojāt, ne viņas, ne savas attiecības, vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka tā ir mana drauga bijusī meitene. Gribu tikai izmest viņu no galvas, jo jūtu, ka šīs domas sāk ietekmēt šī brīža attiecības.