Vai tiešām vēlies braukt prom no Latvijas?

Es reizēm saņemu vēstules no cilvēkiem, kurus nepazīstu. Man lūdz pastāstīt par dzīvi Zviedrijā, darba iespējām, mācībām. Daži lūdz palīdzēt atrast darbu. Visas vēstules vieno viena doma: „Vēlos braukt prom no Latvijas!”

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto no Māras ģimenes arhīva

Cenšos atbildēt uz visām vēstulēm, mēģinot sniegt reālistisku ieskatu par dzīvi šeit. Nezin kādēļ liela daļa Latvijas iedzīvotāju idealizē dzīvi ārpus Latvijas un vadās pēc vietējiem stereotipiem, kas izveidojušies sabiedrības apziņā par vienu vai otru valsti. Zviedrija, piemēram, pēc maniem novērojumiem, tiek uztverta kā pārticības un sociālās nodrošinātības „paradīze”. Taču, protams, viss nav tik viennozīmīgi. Ir daudz un dažādu priekšnoteikumu, lai dzīve šeit patiešām būtu pārtikusi un nodrošināta. Jo sevišķi iebraucējam. 

...vieglāk sākt dzīvi Zviedrijā, ja laulātais draugs vai sambo (tā zviedri dēvē nereģistrētas attiecības) ir vietējais, kas var nodrošināt otru pusi, kamēr tā mācās valodu un meklē darbu (tas var prasīt ne vienu gadu vien!).

Kādi tad īsti ir šie „knifiņi”? Piemēram, tā var būt šeit pieprasīta un nepieciešama profesija. Darba devējs tādā gadījumā pat varbūt „piecietīs” zviedru valodas neprasmi (vismaz sākumā). Savukārt, ja profesija nebūs „pieprasīta”, nelīdzēs pat zviedru valodas prasme. Tas var būt kāds īpašs nišas bizness (bet arī šeit ir daudzi priekšnoteikumi, piemēram, jāpārzina zviedru biznesa kultūra, paražas, likumi utt.). Tāpat, šķiet, vieglāk sākt dzīvi Zviedrijā, ja laulātais draugs vai sambo (tā zviedri dēvē nereģistrētas attiecības) ir vietējais, kas var nodrošināt otru pusi, kamēr tā mācās valodu un meklē darbu (tas var prasīt ne vienu gadu vien!). Vēl viena iespēja ir studēt Zviedrijā un iegūt šeit atzītu diplomu. Tādā gadījumā darbu atrast pēc izglītības iegūšanas būs daudz vieglāk.

Ja nav izpildīti šie priekšnoteikumi, uzsākt patstāvīgu un labklājīgu dzīvi šeit, manuprāt, ir neiespējami. Tādēļ, manuprāt, ir vērts apdomāt pirms doties prom no Latvijas – vai patiešām visas citas iespējas ir izsmeltas (šeit es nerunāju par aizbraukšanu iepriekšminēto gadījumu sakarā).

Brauciet, mēģiniet un gūstiet jaunu dzīves pieredzi. Taču, ja to nav, tad varbūt reizēm ir labāk palūkoties apkārt un atrast savu iespēju zemē, kuru zini „kā savu kabatu”.

Reklāma
Reklāma

Man nereti jautā, kā  Zviedrijā jūtama globālā ekonomiskā krīze. Atzīšos, es to sev apkārt nejūtu. Protams, dzirdēts par uzņēmumiem, kas pārskata savus izdevumus, samazina darbinieku skaitu u.tml., taču krīzes apmēri nav salīdzināmi ar Latviju. 

Kāds varbūt jautās, kāpēc gan mums nebraukt prom no Latvijas, ja citur ir labāk? Ja darbs un pajumte ir nodrošināti, tad kāpēc nē. Brauciet, mēģiniet un gūstiet jaunu dzīves pieredzi. Taču, ja to nav, tad varbūt reizēm ir labāk palūkoties apkārt un atrast savu iespēju zemē, kuru zini „kā savu kabatu”. Reizēm, kad aizveras vienas durvis, otras gaida atvērtas, bet mēs spītīgi turpinām klauvēt pie aizvērtajām, neredzot atvērtās.

Māra Simons

, mammām.lv reģistrētā māmiņa

Māra par sevi:

Kopš 2007.gada nogales dzīvoju Zviedrijas pilsētā Upsalā. Nokļuvu tur sava toreiz vēl nākamā vīra dēļ. Gregs ir jaunzēlandietis, bet nu jau septiņus gadus dzīvo un strādā par pētnieku Zviedrijā. Audzinām divus dēlus: manu astoņus gadus veco dēlu Andreju un deviņus mēnešus veco Martinu. Ik pa laikam mūs apciemo arī Grega deviņgadīgie dvīņu puikas. Pirms pārcelšanās uz Zviedriju strādāju PR jomā. Pašlaik mans vienīgais darbs ir būt mammai.