Izveidot ģimeni Turcijā un sākt visu no jauna Valmierā. Latvietes Lailas drosmīgais stāsts

Aizbraukšana kā nepieciešamība

Laila Latviju pameta 18 gadu vecumā. Tas nebija pārdomāts lēmums ar skaidru plānu – drīzāk nepieciešamība izrauties no sarežģītiem ģimenes apstākļiem.

Viņa devās prom, īsti pat nezinot, uz kurieni un kāds darbs viņu sagaida. Pirmā pietura bija Turcija, kur Laila sāka strādāt viesnīcā izklaides jomā – vadīja aktivitātes, dejoja, organizēja pasākumus. Darbs bija sezonāls, un pēc dažiem mēnešiem nācās atgriezties Latvijā.Taču sajūta, ka nekas nav mainījies, lika doties prom atkal.

Dzīve starp valstīm un pirmie izaicinājumi

Laila izmēģināja dzīvi arī Ēģiptē, taču tur neatrada sev piemērotu vidi. Drīz vien viņa atkal nonāca Turcijā, kur sākās būtiskākais pavērsiens viņas dzīvē – tur viņa satika savu nākamo vīru.

Sākums nebija viegls. Pēc darba zaudēšanas abi palika bez stabila ienākuma, un bija brīži, kad nācās izdzīvot ar ļoti minimāliem līdzekļiem. Šī pieredze bija smaga, taču vienlaikus tā iedeva rūdījumu un izpratni par dzīvi.

Pamazām situācija uzlabojās – abi atrada darbu, un vēlāk kopā ar partneriem atvēra arī savu restorānu. Lai gan tas bija nozīmīgs solis, uzņēmējdarbība ārzemēs izrādījās sarežģīta – ar lielu spiedienu un nestabilitāti.

Ģimene un atgriešanās Latvijā

8 FOTO

Laila Vaskāne-Bulute

+ 4

Skatīt visus

Dzīvojot Turcijā, ģimenē piedzima pirmais bērns. Vēlāk, kad vīram bija jādodas obligātajā militārajā dienestā, Laila ar bērnu atgriezās Latvijā.

Šis posms prasīja lielu izturību – viņa viena pati rūpējās par bērnu, strādāja dažādus darbus un gaidīja vīra atgriešanos. Pēc laika ģimene atkal apvienojās Latvijā, un sākās jauns dzīves posms.

Vīram sākumā nebija viegli iekļauties darba vidē, taču viņš skaidri zināja savu ceļu – kļūt par pavāru. Pirmā darba vieta bija Dikļu pilī, un tieši tur aizsākās ģimenes turpmākais virziens.

Sava vieta un savs darbs

Laika gaitā ģimene nolēma veidot kaut ko savu. Bez ārēja finansējuma un ar pašu līdzekļiem viņi soli pa solim izveidoja savu uzņēmumu – restorānu “Ahh-meat” Valmierā.

Tas nozīmēja arī upurus – tika pārdots īpašums, iegādātas lietotas iekārtas, un viss tika veidots ar pašu darbu un tuvinieku palīdzību.

Šodien tas jau ir stabils ģimenes bizness, kurā iesaistīta komanda un kur ikdiena paiet ciešā sadarbībā. Laila atzīst – darbs ir intensīvs, taču tas dod gandarījumu.

Dzīve šeit un tagad

Ģimenē aug divi bērni, kuri dzīvo un mācās Latvijā. Ikdiena ir piepildīta ar darbu un ģimenes dzīvi, un brīvais laiks lielākoties tiek pavadīts kopā.

Laila uzsver, ka viņu ģimene ir pašpietiekama – viņiem nav svarīga plaša sociālā dzīve, bet gan savstarpējā saikne un kopā būšana.

Starp pieredzi un pateicību

Lailas dzīves ceļš nav bijis viegls – gan Latvijā, gan ārzemēs nācies saskarties ar grūtībām. Taču tieši šī pieredze devusi spēju novērtēt to, kas ir šobrīd.

Viņa uzsver – svarīgi ir nezaudēt ticību, ka viss var mainīties uz labo pusi. Pat brīžos, kad šķiet, ka nekā nav, var būt pārliecība, ka viss vēl būs.

Skats nākotnē

Šodien Laila savu dzīvi veido Latvijā. Viņas stāsts ir par izturību, drosmi un spēju sākt no jauna – ne vienu reizi vien.

Tas ir stāsts par to, kā, ejot cauri grūtībām, iespējams nonākt līdz vietai, kur beidzot jūties savā vietā.