“Facebook” ģenerē vairāk datus nekā NASA: atklāts, cik Latvijā iedzīvotājs vidēji gadā pavada savu laiku soctīklos

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs? Šī dilemma nav tikai filozofiska.

Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības. Viedokli pauž IT uzņēmuma “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. 

Pusi interneta datu apjoma veido video 

Vietnē “Exploding Topics” publicētā informācija liecina, ka katru dienu tiek radīti aptuveni 402,74 miljoni terabaitu datu. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik 50 miljardu HD kvalitātes filmu vienas dienas laikā. Prognozēts, ka 2025. gadā datu apjoms sasniegs jau 181 zettabaitu. Tas ir informācijas daudzums, kura izlasīšana / noskatīšanās cilvēkam prasītu miljoniem gadu, ja lasītu un skatītos visu diennakti bez pārtraukuma. Vairāk nekā pusi interneta datu apjoma veido video – tātad galvenokārt filmas, seriāli, “YouTube” klipi, tiešraides u.c. Aptuveni 70% no šiem datiem ir atkritumi – nevajadzīgi dati, kas tiek uzglabāti, bet, visticamāk, nekad netiks izmantoti. 

“Facebook” ģenerē vairāk datus nekā NASA

Pasaulē ik sekundi tiek ģenerēts milzīgs daudzums satura – piemēram, “Facebook” ik dienas rada 80 reižu vairāk datu nekā NASA (ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija). Datus ģenerē ne tikai dažādas organizācijas, bet ikviens no mums - “Eurostat” dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs sociālajos medijos pavada vairāk nekā 2 stundas dienā, kas gadā veido 37 dienas. Tie ir ne tikai jauni dati – attēli, video u.c., bet arī laiks. Tas ir mēnesis no mūsu dzīves, kas aizrit ekrānā. Pēdējos gados būtiski pieaug arī izmantoto viedierīču skaits, piemēram, ASV vienā mājsaimniecībā šobrīd vidēji tiek izmantota 21 viedierīce, Eiropā – 10, Latvijā – līdz 7 (kompānijas “Bite” dati). Līdz ar šo ierīču skaita pieaugumu aug arī vēlme pēc ērtuma, ātruma un tūlītējas reakcijas – taču, vai aug arī izpratne vai līdzcietība? 

Kad tehnoloģijas patiešām kalpo cilvēkam – “Sinapse” piemērs

Par laimi, ir arī daudzu pozitīvu piemēru tehnoloģiju izmantošanai, kas sekmē cilvēcību. Viens no spilgtākajiem un jaunākajiem piemēriem Latvijā ir mākslīgā intelekta risinājums “Sinapse”, ko izmanto P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Šis risinājums spēj noteikt insultu 93% gadījumu. Tas nozīmē, ka pacienta izmeklējums tiek automātiski apstrādāts un novērtēts pat pirms ārsts to ir redzējis – aptuveni 15 sekunžu laikā – ārsts tikai atver izmeklējumu, un jau redz pirmo mākslīgā intelekta (MI) sniegto interpretāciju. Šis rīks ir apstrādājis vairāk nekā 1000 gadījumu nepilna gada laikā, un tā precizitāte šajā laikā palielinājusies par 13%. “Sinapse” spēj atpazīt arī citas saslimšanas – piemēram, hematomas pēc galvas traumām vai citas neiroloģiskas patoloģijas. Turklāt šis risinājums ir īpaši nozīmīgs darbaspēka noslodzes apstākļos. 

Tehnoloģijas var sniegt mums vairāk laika 

Tehnoloģijas var kļūt arī par cilvēka sabiedroto un palīdzēt būtiski taupīt laiku – ja vien tās tiek pareizi izmantotas. Piemēram, MI risinājumi izglītībā var samazināt pedagogu slodzi un laiku, kas tiek veltīti administratīvajiem darbiem, par līdz pat 70% – palīdzot sagatavot materiālus, vērtēt darbus, pielāgot uzdevumus. Tas nozīmē, ka pedagogiem atliek vairāk laika tiešajam darbam ar bērniem. 

Pastiprināt, nevis aizvietot cilvēcību 

Arī ģimenes ārstu praksē MI var kļūt par būtisku atbalstu, kas palīdz veltīt laiku vienai no svarīgākajām ārsta profesijas daļām – cilvēcīgai sarunai ar pacientu. Ja pieņemam, ka vidēji viena vizīte pie ģimenes ārsta ilgst aptuveni 20 minūtes un aptuveni 75% šīs vīzītes laika tiek veltīti dokumentu aizpildīšanai, nosūtījumu izrakstīšanai, slimības lapu sagatavošanai un datu ievadei sistēmās, ārstam bieži vien paliek tikai dažas minūtes, lai parunātos ar pacientu par būtisko – viņa sajūtām, raizēm un dzīves kvalitāti. Ja šos uzdevumus automatizē, piemēram, sintezējot runu tekstā, automātiski izveidojot slimības lapas projektus u.tml., ārstam atliek vairāk laika pievērst uzmanību katram pacientam. Šie piemēri skaidri apliecina - tehnoloģijas var nevis aizvietot cilvēcību, bet to pastiprināt.

Izvēle ir mūsu ziņā

Mēs nevaram apturēt tehnoloģiju attīstību, bet varam izvēlēties – kā tās izmantot. Vai mēs ļausim tām mūs aizraut algoritmu virpulī? Vai arī izmantosim tās, lai atbrīvotu vietu radošumam, empātijai, sarunām? Mākslīgais intelekts un tehnoloģiju ietekme uz vidi vai citiem mūsu ikdienas aspektiem nav tikai IT profesionāļu rūpe. Tā ir nākotne, ko veidojam šodien.