Rosina aizliegt sociālos tīklus bērniem līdz 15 gadiem visā Eiropas Savienībā

Viņš pauda, ka šāds solis ir nepieciešams, lai samazinātu jauniešu starpā novēroto vardarbību, kuru viņš uzskata par lielā mērā saistītu ar sociālajiem tīkliem.

Makrons intervijā, kas tika sniegta otrdien vakarā, sacīja, ka, ja Eiropas Savienībā neizdosies ieviest šādu regulējumu, Francija to varētu īstenot pati. "Ja tas neizdosies, mēs sāksim to darīt Francijā. Mēs nevaram gaidīt," viņš teica valsts televīzijas kanālam "France 2", dažas stundas pēc tam, kad Nožānā vidusskolā tika nogalināts 31 gadu vecs skolas palīgs, kuram uzbruka, kad viņš veica somas pārbaudi uz ieročiem. Policija otrdien nopratināja 14 gadus vecu skolēnu par šo slepkavību, kas, pēc Makrona domām, ir vēl viens piemērs tam, kā sociālie tīkli var ietekmēt jauniešu uzvedību un veicināt vardarbību.

Francijas premjerministrs Fransuā Bairū arī izteicās, ka šis incidents nav izolēts un ka tādi gadījumi ir bijuši arī iepriekš, norādot uz nepieciešamību rīkoties, lai novērstu līdzīgas vardarbības situācijas nākotnē. Makrons piekrīt, ka sociālie tīkli ir viens no faktoriem, kas veicina vardarbību jauniešu vidū, un, viņaprāt, ir nepieciešams veikt pasākumus, lai aizsargātu bērnus un jauniešus no šādām ietekmēm.

Pēc intervijas, rakstot sociālajā tīklā X, Makrons norādīja, ka šādu regulējumu atbalsta eksperti un ka sociālo platformu tehnoloģijas ļauj pārbaudīt lietotāju vecumu. "Platformām ir iespēja pārbaudīt vecumu. Dariet to," viņš rakstīja.

Francijā pēdējos gados notikuši vairāki incidenti, kuros skolēni uzbrukuši mācību spēkiem vai saviem skolas biedriem.

Makrons turpina uzsvērt, ka šī problēma ir jākontrolē un ka, ja Eiropas Savienībā netiks pieņemti nepieciešamie pasākumi, tad Francija varētu būt pirmā, kas uzsāks konkrētus soļus, lai aizsargātu savus jauniešus no sociālo tīklu kaitīgās ietekmes. Viņš arī norādīja, ka šādi regulējumi ir svarīgi, lai samazinātu vardarbības gadījumu skaitu un nodrošinātu jauniešu drošību, viņiem augot digitālajā pasaulē.

Francijas austrumos 15 gadus vecs skolēns otrdien sadūris skolotāja asistenti, kura slimnīcā no gūtajiem ievainojumiem mirusi.

Skolēns uzbruka 31 gadus vecajai asistentei ar nazi somu pārmeklēšanas laikā pie skolas Nožānā, Francijas austrumos. Skolēns ir aizturēts, paziņoja amatpersonas.

Asistente "vienkārši darīja savu darbu, sagaidot skolēnus pie skolas ieejas", norādīja skolotāju arodbiedrības SE-UNSA pārstāve, piebilstot, ka šis uzbrukums parāda, ka nekas nevar būt pilnībā drošs, tādēļ jākoncentrējas uz preventīviem pasākumiem.

Pētījumi Latvijā 

Latvijā veiktie pētījumi atklāj, ka tikai neliela daļa vecāku kontrolē bērnu interneta saturu. Latvijas Bērnu Atbalsta fonda (LBAF) sadarbībā ar AS "Olainfarm" un pētījumu kompāniju "Norstat" veiktā aptauja rāda, ka tikai aptuveni 12% vecāku izmanto speciālus satura bloķētājus, lai nodrošinātu, ka bērni nepiekļūst vecumam neatbilstošam saturam. 

Lielākā daļa vecāku (apmēram 45%) paļaujas uz uzticēšanos, cerot, ka bērni paši spēs izvērtēt piemērotu saturu. Tajā pašā laikā pētījumi norāda, ka bērni ekrānos pavada vairāk nekā trīs stundas dienā, galvenokārt skatoties multfilmas un videoklipus.

Latvijas Universitātes veiktā pētījumā konstatēts, ka vecāku monitorings un kvalitatīva komunikācija par interneta lietošanu samazina problemātisku interneta lietošanu bērniem, savukārt pārmērīga tehniskā kontrole, piemēram, satura izsekošana vai kontaktu kontrole, var pat veicināt problemātisku lietošanu.

Kāpēc sociālie mediji var būt tik ļoti kaitīgi?

Eksperti regulāri aicina vecākus aktīvāk iesaistīties un izmantot tehnoloģiju iespējas, kā arī veidot kvalitatīvu sarunu ar bērniem par interneta lietošanu, lai nodrošinātu drošu un atbilstošu saturu. 

“Tas kaitējums vispārīgā nozīmē ir tie vardarbīgie materiāli, kurus skatās jauni cilvēki. Tas tiek normalizēts, un tolerance pret vardarbību tiek paaugstināta jau pašā saknē. Otrs ir vardarbīgi seksualizētie materiāli,” pērn Latvijas Radio “Ģimenes studijā” par šo tēmu  pauda Linda Saviele, klīniskā psiholoģe.

Galvenais mērķis ir bērnu pasargāšana. “Mēs savā darbā redzam, ka bērnu pavedināšana internetā notiek tieši sociālo mediju platformās – tās ir tās vietas, kur šie varmākas uzrunā bērnus,” piebilst  Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja. “Ja būs šie ierobežojumi, bērns pat nebūs tajās platformās, viņš tur nevarēs atrasties!”

Visu diskusiju klausies ŠEIT!