Demogrāfe nosauc pašu galveno iemeslu, kāpēc tik dramatiski kritusies dzimstība Latvijā

Pārskatot Centrālās statistikas pārvaldes datus par pēdējiem deviņiem gadiem, iepriecinošu ainu novērot nevar - dzimstības lejupslīde novērojama pilnīgi katru gadu kopš 2015. gada:

• 2015. gads - 21 979 dzimušo;
• 2016. gads – 21 968 dzimušo;
• 2017. gads – 20 828 dzimušo;
• 2018. gads – 19 314 dzimušo;
• 2019. gads – 18 786 dzimušo;
• 2020. gads – 17 552 dzimušo;
• 2021. gads – 17 420 dzimušo;
• 2022. gads – 15 954 dzimušo;
• 2023. gads – 14 121 dzimušo

To, ka šī dzimstības lejupslīde un samazināšanās notiek un noteikti turpināsies arī nākamajos gados, nekāds pārsteigums neesot. Viss notiek saskaņā ar prognozēm, skaidro demogrāfe.

“Primāri tas ir saistīts ar to, ka 90. gados bija ļoti zema dzimstība, kā dēļ tā paaudze, kura šobrīd ir bērnu radīšanas vecumā, ir daudz mazāka. Tātad pirmais skaidrojums ir iedzīvotāju vecuma struktūras loma,” teic Zane Vārpiņa.

Demogrāfe piebilst, ka dzimstība samazinās un turpinās samazināties arī turpmākajos gados, un tas pilnībā

 atbilstot prognozētajam.

“Dzimstības samazināšanās vai pieaugums būtu jāskatās attiecībā pret to, kāda bija prognoze. No iepriekšējiem gadiem mēs redzam to, ka dzimstība ir vēl zemāka, nekā tā bija prognozēta un tas ir tas, kas ir satraucoši. Tad ir jāmeklē iemesli, kāpēc ir tā, ka dzimstība jau tika prognozēta ar kritumu, bet

 tā ir kritusies vēl vairāk.”

Līdzās iedzīvotāju vecuma struktūrai demogrāfe min arī drošības faktoru, kas varētu būt atstājis iespaidu uz dzimstības līkni tieši pēdējos gados. “Ir lielāka nedrošība ģimenēs, kas

 saistīta ar ģeopolitisko situāciju. Varētu pieņemt,  ka ir kaut kāds kritums arī dēļ Ukrainā notiekošās kara darbības. Ekonomiskā situācija cilvēkiem nav radikāli kritusies, lai tas tik ļoti ietekmētu to, ka dzimstība samazinās attiecībā pret paredzamo samazināšanos,” skaidro Vārpiņa.

Kad dzimstības līkne varētu iet pozitīvā virzienā?

“Tuvākajos gados prognozes to nerāda. Mums būtu jāskatās uz to, vai mums ir lielāka vai mazāka dzimstība attiecībā pret paredzamo, ko nosaka iedzīvotāju vecuma struktūra. Ja tā nemainās, ja nav izteikta reemigrācija ģimenes veidošanas vecumā, tad mēs nevaram sagaidīt šo pieaugumu,” saka demogrāfe.

Kas jādara, lai šo kritumu samazinātu?

“Tas ir lielais jautājums, ja kāds uz to mācētu precīzi atbildēt, tad visa Eiropa būtu daudz labākā situācijā, jo tās tendences šādas ir visā Eiropā un arī Skandināvijas valstīs, ko vienmēr esam ņēmuši par tādu modeli, kas ļoti atbalsta ģimenes, kur ir augsti pabalsti, kur ir abu vecāku iesaiste un visi atbalsta pasākumi ļoti labā līmenī, pat tur mēs redzam, ka ir dzimstības kritums. Tas norāda uz to, ka valstīm ar savām politikām ir ierobežotas iespējas. Es domāju, ka Latvijā šajā jomā ir vēl potenciāls. Ar atbalsta pasākumiem Latvijā vēl varētu šo dzimstību stimulēt.”

Ļaujiet sievietēm strādāt bērnu kopšanas periodā!

Tāpat Zane Vārpiņa uzsver, ka tas, uz ko norāda demogrāfi, kas padziļināti pēta dzimstību -  ja sievietei ir ļoti labas iespējas savienot ģimeni ar karjeru, jeb darbu un mājas dzīvi, tad tas ir tas, kas pozitīvi varētu ietekmēt dzimstību. Un tā ir tā joma, kur Latvijā būtu noteikti iespējas kaut ko mainīt.

“Kāpēc sievietei neļauj strādāt, kad viņa ir bērnu kopšanas atvaļinājumā? Tās visas ir formalitātes, ko var nokārtot tā, lai sievietei ir šī iespēja neizkrist no darba aprites un gūt šos papildus ienākumus. Es domāju, ka tam būtu efekts. Vai tas efekts būtu tik liels, ka mēs nākamajā gadā redzētu dzimstības pieaugumu – domāju, ka nē, bet vienlaicīgi to brīvo kritienu tas kaut kādā veidā noteikti varētu samazināt,” saka demogrāfe.

Kas ir iedzīvotāju skaita prognozes?

Iedzīvotāju skaita prognozes ir scenāriji, kuru mērķis ir parādīt hipotētisku iedzīvotāju skaita un struktūras attīstību. Šo prognožu pamatā ir pieņēmumu kopums par dzimstības, mirstības un migrācijas līmeņiem nākotnē. Tās tiek sniegtas ilgtermiņa periodam, kas aptver vairāk nekā 50 gadus.

Tās sniedz informāciju par to, kā mainītos Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju skaits un struktūra, ja visā prognožu periodā saglabātos pieņēmumi par dzimstību, mirstību un migrāciju.