“Bet vakcinētie arī saslimst!” jeb ko nozīmē sterilā un klīniskā imunitāte

Kāpēc arī vakcinētie slimo ar Covid-19? Vai vakcinētie ir bīstami nevakcinētajiem? Vai antivaxeri var izbraukt uz pūļa imunitātes rēķina? Un kāda jēga vakcinēties, ja visi tāpat to Deltu noraus?

FOTO: Shutterstock.com

Salīdzinot ar “vecajiem” Covid-19 variantiem, kas savu replikācijas pīķi sasniedza 5.-6. dienā pēc inficēšanās, Delta to sasniedz 3.-4.dienā – vienkāršāk sakot, cilvēks izšķauda lielāku vīrusa daudzumu jau ātrāk.

Uz šiem tik “karstajiem” jautājumiem blogā Dakterblogs.lv atbild ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava. 

 

Liriska atkāpe

Vīrusi ir viltīgi mikroorganismi. Patiesībā tie pat nav “organismi” – tie ir pa pasauli lidojoši gēnu gabaliņi, kas spēj iekļūt dzīva organisma šūnā un tajā vairoties. Vēl konkrētāk: vīrusi spēj vairoties TIKAI kāda cita dzīva organisma šūnā. Tā var būt koka šūna, vistas šūna, sēnes šūna, čūskas šūna, sūnas šūna, baktērija, un, protams, arī cilvēka šūna.

Vakcīnas, kas radītas aizsardzībai pret vīrusiem, iemāca organismam atpazīt vīrusu un uzražot pret to antivielas, kas vīrusu iznīcinās, neļaujot tam iekļūt šūnās un vairoties.

 

Un tagad par lietu

Vakcinācijas inducēto imunitāti var iedalīt divos veidos: sterilā imunitāte un klīniskā imunitāte.
 Ko tas nozīmē? Sterilās imunitātes gadījumā organismā esošās antivielas aptur un iznīcina vīrusu, pirms tas iekļuvis šūnās. Praktiski tas nozīmē, ka pēc vakcinācijas cilvēks ir pasargāts no INFICĒŠANĀS.

Piemēram, vakcīna, kas 20. gadsimtā izskauda baku vīrusu, radīja sterilo imunitāti un pārtrauca vīrusa izplatības ķēdi, tādējādi izmainot pasaules vēsturi.

Vēl viens piemērs sterilajai imunitātei ir vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu (to, kas izraisa dzemdes kakla vēzi) – vairāk kā 90% gadījumos vakcinētais ir pasargāts no inficēšanās.
 

Klīniskā imunitāte savukārt nozīmē aizsardzību no SLIMĪBAS.
Šajā gadījumā antivielas nevar pilnībā neitralizēt, taču palēnina un ierobežo vīrusa replikāciju.
 

Ideālajā pasaulē visām vakcīnām vajadzētu nodrošināt sterilo imunitāti. Taču pagaidām ir tehnoloģiski pārāk sarežģīti izveidot šādas vakcīnas pret vīrusiem, kas nemitīgi pārveidojas jeb rada jaunas mutācijas – piemēram, gripas vīruss, Covid-19, rotavīrusi.

 

Covid-19 vakcīnas un imunitāte

Šobrīd tiek uzskatīts, ka vakcīnas pret Covid-19, (un arī pārslimošana) rada klīnisko imunitāti. Varbūt esat lasījuši arī par tādu T-šūnu imunitāti? Par to mēs vēl nākotnē dzirdēsim. Būtība ir apmācīt specifisku T-limfocītu grupu – NK jeb natural killers – iznīcināt tās organisma šūnas, kurās ir iekļuvis vīruss. To, cik ilgstoši un procentuāli efektīvi šis imunitātes veids darbojas pēc Covid-19 vakcināckijas vai pārslimošanas, zinātnes pasaule vēl pēta.
 

Bet atpakaļ pie šī brīža zināšanām.

  1. Pabeigtas vakcinācijas efekts ir ap 94%.
  2. Jā, vakcinēts cilvēks var inficēties ar Covid-19. Antivielas, ko organisms saražojis pēc vakcinācijas, uzreiz metīsies cīņā. Slimības gaita noritēs asimptomātiski vai viegli. Pāris vīrusi iekļūs šūnās un pavairosies. BET! Vīrusa daudzums, ko apkārtējā vidē izdalīs vakcinēts saslimušais, būs par 40% mazāks, salīdzinājumā ar nevakcinētu.

 

Pūļa imunitāte

Kas tas ir? Cilvēku daudzums, kam jābūt imunizētiem, lai apturētu brīvu vīrusa cirkulāciju populācijā. Pūļa imunitātes slieksnis savukārt ir minimālais ļaužu daudzums, kam jātop vakcinētiem.

Vai atceraties tādu “R0”? Kad Covid-19 pandēmija sākās, šis termins šur tur parādījās. R0 ir skaitlis, kas apzīmē, cik ne-imunizēto cilvēku inficēs viens saslimušais. Jo lielāks R0, jo vīruss ir lipīgāks. Pagājušajā vasarā runāja, ka Covid-19 R0 ir 2-3 (salīdzinājumam: gripai R0 = 1,5; masalām R0 = 18).

Reklāma
Reklāma

Pūļa imunitātes slieksni aprēķina, izmantojot formulu: 1-1/R0.

Ja R0=3, tad 1-1/3 = 2/3 = 66,(6)%

No šejienes tad arī iegūstam skaitli, kas apzīmē, cik procentiem populācijas (kā minimums!) jābūt vakcinētiem, lai pūļa imunitāte darbotos. Atlikušie procenti ir cilvēki, kurus vakcinēt nedrīkst, un antivaxeri, kas nesaslims uz pūļa imunitātes rēķina.

 

Īsumā par jauno mutāciju rašanos

Katrs vīrusa gabaliņš, kas iekļūst šūnā, kļūst par “vecāku” veselai kaudzei “bērniņu”, kas izbirs no inficētās šūnas. To sauc par vīrusa infekcijas ciklu. Katrā šādā ciklā jaunas mutācijas iespējamība ir 0,1. Reiziniet to ar miljoniem, miljardiem vīrusa ciklu!

Garākā matemātikā neieslīgšu, bet īsumā: jo VAIRĀK un ILGĀK vīruss vairojas, jo lielāka iespēja dzimt jaunai, potenciāli bīstamākai mutācijai.

 

Galvenie secinājumi:

1. Mazāk vīrusa = vieglāka slimības gaita, mazāk inficēto, zemāks jaunu mutāciju risks.

2. Vairāk vīrusa = smagāka slimības gaita, vairāk inficēto, lielāks jaunu mutāciju risks.

 

Pag, pag, bet Delta?

Salīdzinot ar “vecajiem” Covid-19 variantiem, kas savu replikācijas pīķi sasniedza 5.-6. dienā pēc inficēšanās, Delta to sasniedz 3.-4.dienā – vienkāršāk sakot, cilvēks izšķauda lielāku vīrusa daudzumu jau ātrāk. Saslimšanai ir īsāks inkubācijas periods, lielāks izdalītā vīrusa daudzums (jeb vīrusa slodze) un lielāka iespēja inficēt tiešos kontaktus. Tas viss paaugstina Delta varianta R0, sasniedzot 6. Ja ieliekam to augstāk minētajā formulā 1-1/R0, tad iegūstam pūļa imunitātes slieksni 83,(3)%.

 

Lūdzu, lūdzu, vakcinējieties.
 Vakcinētie nav bīstami nevakcinētajiem.

Nevakcinētie ir bīstami nevakcinētajiem.