Sveiciens 1. septembrī – arī vecākiem!

Cits gavilē, cits nopūšas – 1.septembris ir klāt. Kamēr bērna sirdī rosās lielāks vai mazāks satraukums – par jauniem pienākumiem, draugu satikšanu un vasaras plezīra beigām -, tikām vecākiem... jā, var izrādīties, ka vecākiem 1.septembris pienāk ar daudz lielāku nopūtu.

Mammamuntetiem.lv raksts

01.09.2014 07:10

Kad mans dēls sāka mācīties 1. klasē, 1.septembrī jutos pacilāti lepna un saviļņota, taču jau pēc mēneša teicu – ārprāts, cik tas ir grūti! Manī iezagās doma, ka vecākiem pirmklasnieka palaišana skolā ir vismaz tikpat liels pārbaudījums, cik pašam bērnam. Neskaitot daudzās vajadzības (piemēram, īsi pirms gulētiešanas uzzini, ka uz rītdienas mājturību nepieciešams filcs) un pilnībā izmainīto darba nedēļas ritmu, klāt nāk līdzpārdzīvojums par bērna dienām un nedienām. Piemēram, tu redzi, ka mazais knauķis pārdzīvo – viņš ir centies, bet skolotājs izpildītajam mājasdarbam pat neuzmet aci...

Tieši šis ir vecāku svarīgākais, grūtākais un nopietnākais uzdevums – censties saredzēt, nojaust sava skolas bērna (arī bērnudārznieka!) pašsajūtu jaunajā vidē. Un nepalaist garām, to neuzrunātu.

Man šķiet, ka tieši šis ir vecāku svarīgākais, grūtākais un nopietnākais uzdevums – censties saredzēt, nojaust sava skolas bērna (arī bērnudārznieka!) pašsajūtu jaunajā vidē. Un nepalaist garām, to neuzrunātu. Lai mazā sirsniņa vienmēr jūt un zina, ka vecāki ir viņu atbalsts, kam savas nedienas un priekus drīkst un vajag uzticēt. Lai skola un domas par “lielo dzīvi” nerada sajūtu – tas viss ir galīgi garām. Kopā ar bērniem mācāmies atrast prieku arī ne tik vieglās dienās!

Ja ejam roku rokā, tad šādas tādas grūtības – un arī panākumi – saliedē. Tāpēc, kamēr bērni smeļas gudrības skolas solā, mums, vecākiem, jāmācās šo mazo savas atvases rociņu nepalaist vaļā...

Reklāma

Par godu Zinību dienai sarīkojiet ģimenē svētkus – ko skaistu un spēku dodošu gan sev, gan bērniem. Un priecīgākai noskaņai, lūk, sensenā dziesma - “Nepareizā dziesma”.