Pagatavo zāles no tā, kas atrodas tavā garšvielu plauktā! Kuri garšaugi ir vērtīgākie?

Amerikāņu ārstniecības augu speciāliste Keta Maijere, kam ir vairāk nekā 30 gadu ilga klīniskā prakse, apgalvo, ka zāles mēs varam viegli pagatavot savā virtuvē no garšaugiem, ko lietojam ēdiena gatavošanā. Lūk, šķipsna no viņas iecienītākajiem augiem un receptēm.
Vairumā gadījumu zāļu pagatavošanai nepieciešami izvilkumi, kas vienkārši nozīmē augu ārstniecisko sastāvdaļu pārnešanu šķidrā veidolā.

FOTO: Shutterstock.com

Vairumā gadījumu zāļu pagatavošanai nepieciešami izvilkumi, kas vienkārši nozīmē augu ārstniecisko sastāvdaļu pārnešanu šķidrā veidolā.

Viens no vislabāk glabātajiem noslēpumiem ir tāds, ka vairumā virtuvju ir viss nepieciešamais, lai izveidotu labu mājas aptieciņu. Pamatā ir vajadzīgas ierastās ēdiena gatavošanā lietotās garšvielas kā sāls, pipari, kanēlis, ingvers, timiāns un ķiploks.

 

Kad man nakts vidū zvana satraukti bērnu vecāki un jautā, ko iesākt, ja bērnam ir apsārtusi acs, es uzreiz jautāju, vai viņu garšvielu plauktiņā ir rozmarīns. Ja atbilde ir – jā, tad lūdzu paberzēt starp pirkstiem rozmarīna lapiņas. Ja ir sajūtama klasiskā rozmarīna smarža, tad tajā joprojām ir ēteriskās eļļas, pat tad, ja šis garšaugs ir glabāts vairākus gadus. Šīm gaistošajām eļļām piemīt liels spēks novērst karstumu (rozā – tas ir karsts) un infekcijas. Tad lieku satrauktajiem vecākiem pagatavot kompresi (komprese ir auduma gabaliņš, ko izmērcē augu uzlējumā un uzliek uz ādas) un saudzīgi to pārlikt bērna acīm.

Vairumā gadījumu zāļu pagatavošanai nepieciešami izvilkumi, kas vienkārši nozīmē augu ārstniecisko sastāvdaļu pārnešanu šķidrā veidolā. Tēja ir augu izvilkums ūdenī, tinktūra ir izvilkums alkoholā vai etiķī, un ārstniecības augu eļļa ir augu izvilkums eļļā.

 

Katram augam nepieciešams savs šķīdinātājs jeb šķidrais veidols, ko nosaka šā auga sastāvdaļas un enerģētika. Kad augs ir izmērcēts piemērotā šķīdinātājā un šķidrums ir nokāsts, pāri palikušo daļu sauc par čagu.

Viena būtiska piezīme zāļu pagatavošanas procesā – jebkuram līdzeklim, ko plānojat glabāt, pat tad, ja domājat to darīt tikai īsu brīdi, uzlīmējiet uz burciņas vai pudelītes informāciju par datumu, kurā tas ir pagatavots, augu, no kura gatavots izvilkums, izcelsmes vietu (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība vai vieta, kur tas ir ievākts), šķidrumu, ar ko tas gatavots, un veidu.

 

Kurus garšaugus vērts izmēģināt

Lūk, daži no maniem iecienītākajiem un visbiežāk izmantotajiem augu valsts sabiedrotajiem. Visu, izņemot kanēli, var izaudzēt gandrīz jebkurā pasaules malā, pat puķpodā dzīvoklī uz palodzes vai uz terases. Ķiplokiem gan labāk patiktu augt dārzā, taču zinu cilvēkus, kam ir veiksmīgi izdevies tos izaudzēt arī pilsētā uz balkona.

 

  • Kajēnas pipari

Šī sarkanā asā garšviela iemantojusi “visa dziedināšanas” slavu, jo spēj uzlabot asinsriti, kas palīdz daudzu problēmu gadījumā. Ja Kajēnas piparus lieto tropiskajā klimatā, tie tik labi uzlabo asinsriti, ka spēj atvēsināt ķermeni, jo liek asinīm pieplūst ādas virsmai.

Savulaik amerikāņu naturopāts, ārstniecības augu speciālists Džons R. Kristofers, kas izveidoja Dabiskās dziedināšanas skolu, kura darbojas joprojām, veiksmīgi lietoja Kajēnas piparus pat stenokardijas ārstēšanā.

 

Stenokardija ir ļoti nopietns stāvoklis, taču ārkārtas situācijā var izmantot Kajēnas piparu pulveri, ko var sajaukt ar ūdeni, vai ņemt tinktūru un uzpilināt to tieši zem mēles, lai stimulētu asinsriti, kamēr tiek sagaidīta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Lokāli lietota, Kajēnas piparu tinktūra var palīdzēt apturēt arī asiņošanu, bet tā uz ādas radīs dedzinošu sajūtu.

Kajēnas pipari ir viens no visvienkāršāk izaudzējamajiem augiem. Jūs varēsiet tos siet saišķīšos un dāvināt citiem – tik daudz to jums būs.

 

  • Kumelītes

Lai gan kumelītes nav kulinārijā lietots garšaugs, tās var nodrošināt tik daudz labumu, ka tām būtu jābūt katrā virtuvē. Kumelītes ir lielisks palīgs pie jebkādām ar gremošanas sistēmu saistītām sūdzībām. Tām piemīt nomierinoša un maiga pretiekaisuma iedarbība. Kumelītes satur antioksidantus, tāpēc tase kumelīšu tējas ir ļoti veselīgs dzēriens kopumā.

 

Kumelīšu tējas maisiņu var izmantot kā lielisku pretmikrobu un savelkošu līdzekli, to var likt uz miežgrauda vai iekaisuša savainojuma.

Medicīniskos nolūkos priekšroku vajadzētu dot ārstniecības kumelītei (Matricaria chamomilla, M.recutita), nevis romiešu kumelītei (Chamaemelum nobile).

 

  • Kanēlis

Šī siltā, pikantā, aromātiskā miza ir lielisks gremošanas sistēmas un asinsrites veicinātājs. Tradicionāli gada vēsākajos mēnešos kanēli pievieno dažādiem augļu ēdieniem vai kā sildošu garšvielu pienam, ja gatavo nomierinošu dzērienu, ko iedzert pirms miega. Kanēlis virtuvē ir ļoti ierasta garšviela, taču vienlaikus tās ir arī sarežģītas un vērā ņemamas zāles.

 

Patiesībā ir divi kanēļa veidi, kurus var lietot. Visbiežāk veikalos pie garšvielām var atrast Kasijas kanēli (Cinnamomum cassia). Tas ir pikants un stiprāks. Tā sauktais Ceilonas kanēlis (C.verum vai C.zeylanicum) ir saldenāks, un to uzskata par vēlamāku.

Pētījumi liecina, ka jebkura minētā kanēļa lietošana palielina insulīna izdalīšanos aizkuņģa dziedzerī un cilvēkiem ar otrā tipa cukura diabētu samazina cukura līmeni asinīs. 

 

Ja vēlaties kanēli atveseļošanās nolūkos izmantot lielākā daudzumā, piemēram, pa pustējkarotei divas vai trīs reizes dienā, tad labāk izvēlēties Ceilonas kanēli. Un vienalga, kuru kanēli lietosiet, ja to nedaudz pievienosiet tējai, kafijai, zupai vai rīsu ēdieniem, jūs veselīgā veidā piešķirsiet savai dzīvei asumiņu.

 

  • Ķiploks

Ķiploks viens pats ir īsts aptiekārs. Vislabāk ķiploku zina pēc tā antibakteriālajām īpašībām – ķiploks ir palīdzējis pieveikt pat grūti pieveicamas infekcijas. Tomēr, lai tas iedarbotos antibakteriāli, ir svarīgi ēst svaigu vai gandrīz svaigu ķiploku.

Labs veids, kā to izdarīt, ir samīcīt ķiploka daiviņu (ja nekad neesat ēduši svaigu ķiploku, sāciet ar pavisam nelielu daudzumu, ko varat pakāpeniski palielināt) un pievienot tai tējkaroti medus. Arī medum piemīt ārstnieciskas īpašības, turklāt tas pasargās kuņģi, ja ķiploka izraisītais karstums būs pārāk spēcīgs.

Lai arī ķiploka aromāts saglabājas izelpā un dažiem tas var likties nepatīkams, tas kalpo kā pierādījums, ka ēteriskās eļļas ir sasniegušas plaušas, un zāles var darīt savu labo darbu.

 

Saskaņā ar tradicionālo ķīniešu medicīnu ķiploks spēcīgi pārveido un izdzen no plaušām un gremošanas trakta “mitro stagnāciju”.

Ja ķiploku izmanto kā garšvielu, gatavojot ēdienu, tas lieliski palīdz gremošanas sistēmai. Ķiploks satur arī inulīnu, prebiotiku, ko būtiski uzņemt, lai būtu vesela zarnu mikroflora.

Reklāma
Reklāma

Ķiploks arī spēj pazemināt augstu asinsspiedienu. Lai samazinātu augstu asinsspiedienu, mēdz izmantot īpaši vecināta ķiploka uztura bagātinātājus, kas var būt efektīvi, taču lielākajā daļā gadījumu vislabāk ēst ķiplokus kopā ar ēdienu un, vēlams, svaigā veidā.

 

  • Ingvers

Šis ir pirmais garšaugs, pēc kura parasti stiepjas mana roka, ja jūtu saaukstēšanās vai gripas tuvošanos. Svaigs ingvers Ķīnas tautas medicīnā ir viens no svarīgākajiem garšaugiem, ko lieto, lai dziedinātu cilvēkus, kas saaukstēšanās dēļ jūtas noguruši un sanīkuši.

 

Kaltēts ingvers ir asāks un intesīvāks, tāpēc es parasti sasaldēju svaigu bioloģisku ingveru. Saldēts tas labi glabājas gandrīz sešus mēnešus, tāpēc tas ir labs veids, kā nodrošināt, lai mājās vienmēr būtu pieejams svaigs ingvers.

Ja sakne ir ļoti liela, to var salauzt mazākos gabalos un ielikt traukā, ko var cieši aizvērt. Saldētu ingvera sakni var ļoti viegli nomizot un sarīvēt. (Bioloģisku ingveru var arī nemizot.)

 

Daudzi no dabā sastopamajiem ārstniecības augiem ir atvēsinoši, tāpēc, pievienojot receptei ingveru, jūs to padarīsiet sildošāku. Svaiga vai kaltēta ingvera pievienošana zāļu maisījumam liks pārējām zāļu sastāvdaļām arī ilgāk “uzturēties” organismā, nodrošinot, ka ārsnieciskās vielas kopā ar asinsriti nonāks rokās un kājās.

No kaltēta ingvera pulvera var pagatavot brīnišķīgu pastu, ko uzklāt uz deguna blakusdobumiem vai citām ķermeņa daļām, kuras vēlaties sasildīt. Ņemiet vērā, ka tā veicinās asins pieplūdumu (tā ir vēlamā reakcija), un jums var nākties jau pēc 10–20 minūtēm pastu notīrīt.

 

Lai pagatavotu ingvera pastu, vienkārši sajauciet nedaudz silta ūdens ar ingvera pulveri, labi samaisiet un, kad sasniegta nepieciešamā konsistence, uzklājiet uz sejas, netālu no vaigu kauliem.

Iespējams, visplašāk ingvers ir zināms kā līdzeklis, kas spēj samazināt nelabuma sajūtu, piemēram, rīta nelabumu grūtniecēm, nelabumu, ko rada dažādas kustības, vai nelabuma sajūtu, kāda rodas pēc lielas, smagas maltītes ieturēšanas. Ingvers iedarbojas, sasildot vēderu, kas nomierina nepatīkamās sajūtas.

 

Būdams ass garšaugs, ingvers spēj samazināt spazmu veidošanos, gan iedarbojoties iekšēji, gan ārēji. Nav nekā dievīgāka par svaiga ingvera vannu!

Pagatavojiet ļoti stipru ingvera tēju, sarīvējot pusi ingvera saknes un sajaucot to apmēram ar 1,8 litriem ūdens. Uzvāriet, tad ļaujiet lēni vārīties apmēram stundu. Nokāsiet, pievienojiet vannas ūdenim un tad varat slidināties iekšā šajā siltajā, relaksējošajā valstībā! Ingvers spēj dziļi iekļūt saspringtajos muskuļos un tos atslābināt.

 

  • Rozmarīns

Rozmarīns ir viens no maniem mīļākajiem garšaugiem, ko izmantoju, lai uzlabotu asinsriti un nogādātu citus ārstniecības augus tur, kur tie ir nepieciešami.

Par spēcīgu antioksidatīvu un pretiekaisuma līdzekli šo cienījamo Vidusjūras garšvielu padara rozmarīnskābe.

Rozmarīna tēja ir stimulējoša, tā uzlabo atmiņu un modrību, kā arī palīdz pret galvassāpēm.

 

Rozmarīns ir garšaugs ar izteiktu garšu, tāpēc kombinējiet to ar citiem garšaugiem vai gatavojiet rozmarīna tēju, jo uzlējums var šķist pārāk spēcīgs.

Rozmarīna uzlējums ir mans labākais līdzeklis pret apsārtušām acīm un ādas infekcijām. Tas ļoti labi palīdz arī piena sēnes un citu sēnīšu infekciju ārstēšanā.

Rozmarīna latīnisko nosaukumu Rosmarinus var tulkot kā “jūras roze”, no kuras var iegūt brīnišķīgu, aromātisku, ārīgi lietojamu eļļu, kas noder, lai atvieglotu krēpu sastrēgumus plaušās un bronhos. Rozmarīna antioksidatīvās īpašības var labi novērtēt, redzot, cik lieliski tas spēj saglabāt savu spēku, arī atrodoties mūsu garšvielu plauktā.

 

  • Salvija

Salvija ir garšvielu varone, par kuru, iespējams, dzirdēts mazāk. To varētu skaidrot ar salvijas savelkošo garšu, lai gan senāk šis augs tika turēts goda vietā.

Salvijas spēks ir ierakstīts pat auga nosaukumā – salvia grieķu valodā nozīmē “glābt”.

Šis garšaugs ir tik sausinošs, ka jaunajām māmiņām, kas baro bērnu ar krūti, bet vēlas to pārtraukt un apturēt piena rašanos, iesaka dzert salvijas tēju. Šī pati savelkošā īpašība padara salviju par izcilu līdzekli, ja ir jādziedina iekaisis, pietūcis kakls. Es to izmantoju izsmidzināmos kakla sprejos, lai pagatavotu kakla skalošanas līdzekli, vai tējā kopā ar citronu un medu.

 

Ja salviju lieto mutes skalojamā līdzeklī, tā lieliski tiek galā ar visu veidu smaganu un mutes dobuma iekaisumiem.

Aromātiskā salvija satur antioksidantus un citas sastāvdaļas, kas palīdz imūnsistēmai cīnīties ar mikrobiem. Kā norāda auga angliskais nosaukums (sage – latviski tulkojot, “gudrs”), tā gadsimtiem ilgi lietota, lai vecāka gadagājuma cilvēki uzlabotu atmiņu un kognitīvo veselību.

 

  • Timiāns

Tas ir viens no visvieglāk kultivējamiem garšaugiem. Šis pieticīgais, zemais augs ir viens no stiprākajiem un iespaidīgākajiem augiem visā garšvielu pasaulē.

Timiāns ir ļoti iedarbīgs līdzeklis pret dažādām infekcijām, it sevišķi elpceļu un gremošanas sistēmas infekcijām. Savas intensitātes dēļ tas ir ideāls līdzeklis saaukstēšanās gadījumos un var palīdzēt, ja bronhos izveidojušās biezas krēpas, kuras ir grūti atklepot.

Laikā, kad imūnsistēmu noslogo pret antibiotikām rezistenti baktēriju celmi, timiāns var atkal kļūt noderīgs kā specifisks līdzeklis pret garo klepu.

 

Ja to izmanto lokāli, tas lieliski dziedina ādas sēnīšu infekcijas, kā arī palīdz pret mitrām, sulojošām ādas problēmām.

Timiānu var izmantot arī inhalācijās, un tas lieliski darbojas kopā ar salviju un rozmarīnu.


 

Saistītie raksti