“Lai vēlme izskaidrot nepaliek tikai vēlme” – Bērnu slimnīcā darbu sāk pirmā izglītības māsa bērnu onkoloģijas jomā

Šodien, 23. maijā, Rīgā sākas Skandināvijas un Baltijas valstu bērnu onkoloģijas speciālistu konference, kur Madara Blumberga ir viena no organizatorēm. Viņas skatījums uz izglītojošā darba nozīmi bērna un ģimenes līdzestības veicināšanā, ārstējoties no onkoloģiskas slimības, ir balstīts pieredzē un pētījumos gūtos pierādījumos.

Madara Blumberga Bērnu slimnīcā strādā jau desmit gadus. Viņas darbs neaprobežojas tikai ar medicīnisko aprūpi – tas ietver arī empātiju, izpratni un vēlmi palīdzēt izskaidrot sarežģīto.

“Daudzās valstīs, tostarp Latvijā, atsevišķās veselības aprūpes jomās jau ierasti strādā speciālisti, kas atbild par pacientu izglītošanu,” viņa norāda. Šie speciālisti sastopami diabēta aprūpē, pieaugušo onkoloģijā, kā arī citās nozarēs. Taču bērnu onkoloģijā šāds atbalsts ilgstoši trūcis.

Vēlme palīdzēt – iespēju trūkums

Līdz šim māsas darbs ar pacientiem un viņu ģimenēm bieži tika veikts steigā. “Nereti sanāca tā, ka plašākus skaidrojumus atlikām uz vēlāku laiku. Bet, kad vakarā beidzot bija iespēja tam pievērsties, izrādījās, ka bērns jau aizmidzis,” atceras Madara. Tādējādi daudzas svarīgas sarunas palika tikai kā vēlme.

Situācija mainījās, kad ar Šveices valdības finansējuma atbalstu tika izveidota izglītības māsas pozīcija. “Tagad varu visu darba laiku veltīt konsultācijām un materiālu gatavošanai,” viņa saka ar pateicību.

Zināšanas kā stabilitātes pamats

Viens no pirmajiem uzdevumiem bija izstrādāt iekšējās vadlīnijas, lai nodrošinātu vienotu pieeju informācijas sniegšanā. “Ir svarīgi, lai nerodas situācijas, kad katrs darbinieks skaidrojumus sniedz citādi, radot ģimenēs apjukumu,” uzsver Madara. Līdz ar to izglītojoši materiāli tiek veidoti gan pacientiem un viņu tuviniekiem, gan arī slimnīcas darbiniekiem.

Šie materiāli pieejami portālā veselapasaule.lv, un tie pielāgoti dažāda vecuma bērniem un viņu ģimenēm. Tāpat tiek veidoti resursi fizisko aktivitāšu veicināšanai, jo ir pierādīts, ka kustības uzlabo veselību un palīdz emocionāli līdzsvaroties.

Mācības mājās – ceļš uz patstāvību

Madara norāda uz vēl vienu svarīgu aspektu – apmācīt vecākus vai bērnus pašiem veikt noteiktas manipulācijas mājas apstākļos. “Ir situācijas, kad bērnam vairs nevajadzētu palikt slimnīcā tikai vienas zemādas injekcijas dēļ,” viņa skaidro. Tāpēc tiek domāts arī par jauniem atbalsta risinājumiem – piemēram, mobilo lietotni.

Saruna kā ārstēšanas daļa

Izglītības māsas darbā būtisku lomu ieņem arī individuālas sarunas ar pacientiem un ģimenēm. “Tikai uzmanīgi ieklausoties bērnu un vecāku jautājumos un stāstos, var saprast, kādus materiālus vēl būtu jāsagatavo,” uzsver Madara. Šajās sarunās viņa cenšas izskaidrot sarežģīto saprotamā un vienkāršotā valodā.

“Vecākiem rodas jautājumi arī vēlāk – saskaroties ar grūtībām ārstēšanās laikā. Piemēram, gatavojoties cilmes šūnu transplantācijai, nepieciešama ļoti rūpīga sagatavošanās. To visu pēc ārsta sarunas cenšos paskaidrot vēlreiz, saprotami un māsas kompetences robežās,” viņa paskaidro. Viņa arī aicina ģimenes uzdot jebkādus jautājumus un nebaidīties paust savas emocijas.

“Viņi ir sava bērna eksperti, nevis ārstēšanas eksperti, taču viņu līdzestība terapijas gaitā ir neatsverama,” saka Madara.

Eiropas pieredze un starptautisks atbalsts

Šā gada maijā Madara piedalījās Eiropas bērnu onkoloģijas speciālistu konferencē “SIOP Europe”. Tajā plaši tika apspriesta ģimeņu iesaiste ārstēšanā. “Daudzās valstīs māsu darba laiks tiek dalīts – daļu viņas pavada pie pacientiem, bet daļu – veicot izglītojošo darbu,” viņa stāsta. Latvijā šādu modeli vēl nevar ieviest finansējuma un resursu trūkuma dēļ.

Taču Šveices un Latvijas sadarbības programma ļāvusi spert nozīmīgu soli pretī pacientu centrētai, daudzdisciplinārai pieejai. Programmas mērķis ir uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti bērniem ar vēzi un retām slimībām.

Madara ir pārliecināta: “Vislabākos rezultātus, ārstējot un aprūpējot bērnus ar onkoloģiskām slimībām, var sasniegt komandā, kur cieši sadarbojas veselības aprūpes speciālisti, pacienti un viņu tuvinieki.”