Pētnieki izzinājuši COVID-19 ietekmi uz gados vecākiem iedzīvotājiem

Pandēmijas ietekme uz gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem ir nenoliedzama – teju katrs piektais norādījis, ka COVID-19 ir ietekmējis viņu psihiskās veselības stāvokli. Aptaujā piedalījās ap 1000 iedzīvotājiem.
 
Pētījumā redzams, ka digitālās tehnoloģijas pieejamas vairāk nekā pusei no aptaujātajiem, taču vien piektdaļa tās izmantojusi, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat digitālās tehnoloģijas maz liktas lietā, lai iepirktos internetā. Visplašāk starp iedzīvotājiem gados tās izmantotas informācijas iegūšanai, norāda LU pētniece Sigita Sniķere. Savukārt kūtrā videosaziņas rīku lietošana starp Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem varētu tikt skaidrota gan ar iemaņu, gan rocības trūkumu, norāda RSU pētnieks Guntis Balodis. 

Intervijās paustās atziņas arī liecina – tieši gados vecākie iedzīvotāji, tostarp arī strādājošie, samierinās ar situāciju un paļaujas liktenim. 

Analizējot paradumu maiņu COVID-19 laikā, RSU docente Olga Rajevska secina, ka vairāk nekā 75% aptaujāto ir izvairījušies no veikalu un sabiedrisko vietu apmeklēšanas, sabiedriskā transporta lietošanas, kā arī cita veida tiešas saskarsmes ar cilvēkiem. Ārkārtējās situācijas laikā cilvēki izjutuši ikdienas aktivitāšu ierobežojumu, taču nevērtē tos kā ļoti būtiskus. Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto arī veikuši pārtikas uzkrājumus ilgākam laikam. 

Pētījumā iezīmējās Latvijas vecākā gadagājuma ļaužu ievērojamais satraukums par risku, kas saistīts ar repatriācijas reisiem un ar tiem saistīto inficēšanās iespējamību, jo viņiem nav pārliecības, ka visi, kas atgriežas Latvijā, godīgi ievēro pašizolāciju un citus noteikumus. Izvērtējot informāciju par COVID-19, aptaujātie vairāk uzticas atbildīgajiem infektologiem un epidemiologiem, nevis politiķu sniegtajai informācijai, kaut arī uzticēšanās politiķiem COVID-19 laikā bijusi visai augsta.

Pētījumā aptverti arī nodarbinātības jautājumi, secinot, ka ārkārtējās situācijas laikā attālināti strādāja vien nepilni 10% no aptaujātajiem iedzīvotājiem gados. Intervijās paustās atziņas arī liecina – tieši gados vecākie iedzīvotāji, tostarp arī strādājošie, samierinās ar situāciju un paļaujas liktenim. Viņu dzīves pieredze, kara un pēckara gadi, aukstā kara laiks un dažādie dzīves pārbaudījumi sniedz citu perspektīvu uz COVID-19 radīto krīzi nekā gados jaunākiem cilvēkiem.

Apakšprojekts “COVID-19 ietekme uz Latvijas iedzīvotāju grupām vecumā virs 50 gadiem: ieteikumi veselības un sociālo seku mazināšanai un sagatavotībai iespējamām krīzēm nākotnē” norit valsts pētījumu programmas 6.5. projekta “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana” ietvaros.