Uz izdegšanas robežas atrodas 49% Latvijas skolotāju

Šā gada rudenī tika sākts Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu darbinieku izglītības projekts "Attiecību prasmju veidošana ar "grūtajiem" skolēniem un viņu vecākiem". Projekts tapis, lai apmācītu skolotājus, tostarp klašu audzinātājus, sociālos pedagogus, skolu psihologus, kā veiksmīgāk sadarboties ar skolēniem, kuri cieš no psihoemocionālām problēmām, uzvedības traucējumiem un viņu vecākiem. Izglītības darbinieki ir vieni no tiem, kuriem ir visaugstākais izdegšanas sindroma risks ikdienā nemitīgi klātesošā sasprindzinājuma dēļ. ETUCE pētījumā aptaujātie Latvijas pedagogi atzīst, ka uz izdegšanas robežas atrodas 49% skolotāju.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Skolotāji:"Par "grūtiem" skolēniem nevar saukt tikai bērnus ar izteiktām problēmām. Foto iesūtīja Oksana Bergmane.

Rīgas skolotāji tiek apmācīti darbam ar "grūtajiem" skolēniem

Projektu sākot, tika organizētas divas apaļā galda diskusijas, lai apzinātu skolotāju vajadzības, grūtības darbā ar skolēniem un sagatavotu iespējami precīzāku lekciju materiālu. Līdz šim projekta laikā apmācīti vairāk nekā 160 Rīgas skolu darbinieki (direktora vietnieki audzināšanas darbā, skolotāji, sociālie pedagogi, skolu psihologi u.c.). 

Pētījumu dati liecina, ka vidēji 12% Rīgas skolēnu (15-16 gadu vecumā) bieži izjutuši saspringumu, nervozitāti, grūtības aizmigt, vēlmi raudāt. Latvija ieņem piekto vietu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū jauniešu (15-19 gadi) pašnāvību skaita ziņā.

Pusaudžu depresīvo garastāvokli un psihoemocionālās problēmas ietekmē attiecības ar vecākiem, skolotājiem, vienaudžiem, iekšēji emocionāli, psihosociāli faktori, arī garīgā veselība. Šo problēmu rezultātā katru gadu skolās palielinās to problēmsituāciju skaits, kurās iesaistīti skolēni ar uzvedības traucējumiem.

 

Viņu agresīvā uzvedība rada pamatotus draudus citu skolēnu un izglītības iestādes darbinieku veselībai, dzīvībai un drošībai.

Tomēr pedagogi atzīst, ka par "grūtiem" skolēniem nevar saukt tikai bērnus ar izteiktām uzvedības problēmām. Arī prepubertātes vecumposma  - 4.-6.klase radītās emocionālās un fiziskās pārmaiņas var būtiski ietekmēt skolotāja un skolēna sadarbību. 

Kopprojekts, ko sācis "Sabiedrības veselības fonds" un Rīgas domes Labklājības departaments, līdz šim uzrunājis jau vairākas Rīgas pašvaldības izglītības iestādes, semināros un diskusijās kopīgi ar skolu direktoriem un izglītības darbiniekiem izrunājot būtiskākos aspektus darbā ar "grūtajiem" skolēniem un meklējot risinājumus. Ņemot vērā, ka darbs skolās nozīmē vēl attīstībā esošo cilvēku (bērnu) apmācību, ļoti būtisks ir labs izglītības darbinieku psihoemocionālās veselības stāvoklis. Lai tāds būtu, arī skolotājam nepieciešams darbs ar sevi, profesionālas palīdzības saņemšana. 

 

Reklāma
Reklāma

Liela daļa Latvijas skolotāju "izdeg" 

Par labu psihoemocionālo veselību liecina spēja pārdzīvot iespējami pilnu jūtu apjomu, spēja izprast un rīkoties saskaņā ar savām jūtām un kontrolēt tās. Arī spēja veidot ilgtermiņa attiecības, just gandarījumu un adekvāti reaģēt uz stresa situācijām ir būtiski psihiskās veselības kritēriji. 

Izglītības darbinieki ir vieni no tiem, kuriem ir visaugstākais izdegšanas sindroma risks ikdienā nemitīgi klātesošā sasprindzinājuma dēļ. ETUCE pētījumā aptaujātie Latvijas pedagogi atzīst, ka uz izdegšanas robežas atrodas 49% skolotāju. Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijā ir visaugstākās emocionālās prasības darbam un nepieciešamība neizrādīt emocijas (64%), kā arī  visaugstākais apvainojumu (verbālās vardarbības) līmenis (56%), kas tiešā mērā ietekmē skolas darbinieku psihoemocionālo veselību. Pētījums veikts 2011.gadā.

Lai veidotu profesionālas, cieņpilnas attiecības darbā ar skolēniem, ir svarīgi nepieļaut visizplatītāko pieaugušo kļūdu, proti, vēlmi mainīt skolēna uzvedību moralizējot. Profesionāla skolotāja spēja ir jauno personību pieņemt, akceptēt un iedrošināt -  tam nepieciešama izpratne par bērna personības attīstības niansēm. 

 

Materiāls tapis sadarbībā ar sabiedrisko attiecību kompāniju " Divi gani".