Veidosim kopā izglītības saturu. Piedalies arī tu!

Tā psihiatrijas profesore no  Viskonsinas Ģimenes sasniegumu klīnikas un televīzijas NBS  šova Today izglītojošo programmu veidotāja Silvija Rimma grāmatas Why Good Kids Get Bad Grades (latviešu valodā  izdota kā Sekmīgas mācīšanās noslēpumi)  ievadā.

 
Pēdējā laikā mēdijos mēs daudz spriežam par Latvijas nākotni. Par to, kāpēc tauta dodas darbā ārpus Latvijas, kāpēc mums nedzimst bērni. Delfi lasām faktus, ka "Cilvēku zaudējuma ziņā mums pašlaik zināmā mērā ir kara situācija. Iedzīvotāju skaits samazinās par 30 000 līdz 40 000 cilvēku gadā". Skolu un augstskolu beidzējiem nav darba. Uzņēmumi, kas stabili strādā savā jomā, sūdzas par kvalificēta darbaspēka trūkumu. Mums ir daudz jauniešu darbaspējīgā vecumā, kas faktiski ir neapmācīti ne dzīvei, ne darbam. Tūkstošiem bērnu, kuriem nav reālu traucējumu mācībās — bērni ar vidēju intelektu, intelektu virs vidējā un pat augstu intelektu, tai skaitā tie, kuru ģimenēs izglītība tiek uzskatīta par galveno vērtību, — vienkārši nemācās atbilstoši savām spējām. Varētu, bet nemācās. Daudzi „izkrīt” pavisam; aiziet ielās, noklīst. Tie, kas cīnās, — lielākoties garlaikojas un kaut kā skolu „izvelk”. Kādēļ tā? 

Mēs gribam, lai mūsu bērni būtu laimīgi un realizējušies, tādēļ vajadzīgo zināšanu saturu, jeb pieprasījumu skolām ir jāveido mums, vecākiem.

Atliek secināt vienu — mums, Latvijas iedzīvotājiem,  NEPIETIEK ZINĀŠANU un prasmju NODOT ZINĀŠANAS, kā arī  izpratnes par to, KAS IR ZINĀŠANAS un KĀDAS ZINĀŠANAS 21. GADSIMTA CILVĒKAM BŪTU VAJADZĪGAS. Mums aug jauna, potenciāla paaudze, ar kuru mēs nezinām ko iesākt. Projekta Intelektam.lv ietvaros esam pētījuši iespējamos iemeslus šai situācijai, aptaujājot gan pašmāju, gan ārzemju ekspertus, skolēnus, skolotājus. Tādēļ vēlamies iesaistīt diskusijā Latvijas sabiedrību, lai kopīgi un sociāli atbildīgi veidotu jaunas, 21. gadsimta izglītības paradigmas.  
Uzdosim sev jautājumu: vai es zinu kādu bērnu vai jaunieti savā tuvākā radu vai draugu lokā ar šādu uzvedību — neprot sevi organizēt, slaistās, aizmirst mājas darbus, pazaudē uzdevumu burtnīcas, grāmatas, sapņo vaļējām acīm, neklausās. Vājas mācīšanās iemaņas vai to nav vispār. Uzskata, ka ir iemācījies guļot gultā vai skatoties televizoru, spēlējot datorspēles. Daži strādā lēni un cenšas visu izpildīt ideāli, bet netic, ka sanāks. Citi, savukārt, izpilda uzdoto, bet darbos būs ļoti daudz neuzmanības kļūdu, ka jāšaubās, vai pildot uzdevumu, viņi par to vispār domājuši, viņu mērķis ir ātrāk pabeigt darbu. Ja varam saskaitīt vismaz trīs, tad jādomā, cik tādu ir kopā?

Protams, var oponēt, ko arī skolas dara, ka ģimenē notiekošais atstāj iespaidu uz mācībām. Nenoliedzami, skolas un ģimenes saikne ir ļoti cieša, tomēr mums, kas vēlamies pārmaiņas, ar kaut ko ir jāsāk. Diemžēl masveidā apmācīt ģimenes būtu utopija, bet jauno paaudzi un jaunos skolotājus augstskolās gan pavisam reāli, ja vien pietiktu izpratnes ko un kā darīt. Tādējādi rastos arī jaunās ģimenes, kas savas 21. gadsimta zināšanas pielietotu veidojot gan ciešas savienības, gan realizējot valstī stabilu, augstas pievienotās vērtības ekonomiku.

Mēs gribam, lai mūsu bērni būtu laimīgi un realizējušies, tādēļ vajadzīgo zināšanu saturu, jeb pieprasījumu skolām ir jāveido mums, vecākiem. Mums pieder skolas, kurās māca mūsu bērnus. Mēs esam izglītības prasības uzturētāji un kvalitātes inspektori. Mūsu sociālā atbildība ir iesaistīties.
Tādēļ aicinu mammas un tētus izteikt viedokļus par to, ko, jūsuprāt, būtu svarīgi mācīt 21. gadsimta skolā Latvijā, kādas zināšanas, prasmes, kompetences, jūsuprāt, mums vajadzētu, lai mēs nākotnē no skolām saņemtu  dzīvei un valsts attīstībai sagatavotus cilvēkus?  

Lūdzam iesūtīt priekšlikumus Latvijas Intelektuālās Attīstības Fonda  darba grupai  stasti@intelektam.lv

Autore: psiholoģe, psihoterapeite apmācībā Inga Birkmane