Kustību brīvība bērnībā: kāpēc daudzveidība ir labāka par vienu sporta veidu

Viens no NBA dominējošākajiem spēlētājiem – Džoels Embīds (Joel Embiid) – basketbolu sāka spēlēt tikai 15 gadu vecumā. Līdz tam viņš Kamerūnā nodarbojās ar volejbolu un futbolu. Šī pieredze palīdzēja viņa ķermenim attīstīties daudzpusīgi, agrā vecumā apgūstot dažādas kustību prasmes. “Embīda stāsts spilgti parāda, ka agrīna specializācija nav vienīgais ceļš uz augstiem sasniegumiem. Līdzīgi piemēri sastopami arī citos sporta veidos – sportisti, kas bērnībā izmēģinājuši dažādas aktivitātes, vēlāk specializējušies un sasnieguši visaugstākās virsotnes. Tas rosina aizdomāties, cik daudz kustību daudzveidība dod bērna attīstībai un kāpēc vienveidīga aktivitāte var ierobežot viņa pilnvērtīgo izaugsmi,” stāsta Gustavs Mellenbergs.

Bērna kustību “vārdu krājums”

Bērna ķermenis un nervu sistēma ir ārkārtīgi plastiski – neiroplasticitāte šajā vecumā sasniedz savu augstāko līmeni. Jo daudzveidīgāka ir kustību pieredze, jo bagātāks kļūst bērna kustību “vārdu krājums”. Volejbola serves, futbola sprinti, kāpšana kokos un rotaļu laukuma spēles – visas šīs aktivitātes kopā veido stabilu pamatu, uz kura vēlāk var attīstīties specializētākas prasmes.

Kad bērns koncentrējas tikai uz vienu sporta veidu, kustību spektrs sašaurinās, bet muskuļi, locītavas un saites tiek pārslogotas, jo tiek atkārtotas vienas un tās pašas kustības. Tas ievērojami palielina pārslodzes traumu risku, kas var bērnu uz ilgāku laiku izslēgt no sportošanas. Pētījumi skaidri parāda – agrīna specializācija ir saistīta ar lielāku traumu iespējamību un mazāku varbūtību sasniegt augstāko līmeni ilgtermiņā. “Arī manā pieredzē tas apstiprinājās: uzsākot basketbolu astoņu gadu vecumā, trenējos piecas līdz desmit reizes nedēļā, un rezultātā jau sešpadsmit gadu vecumā saskāros ar divām Šmorla trūcēm muguras lejasdaļā,” stāsta treneris. 

Motivācija, prieks un līdzsvars sportā

Ne mazāk svarīgs par fizisko attīstību ir arī bērna psiholoģiskais stāvoklis. Kad sports kļūst piesātināts ar sacensībām un ārēju spiedienu, bērns sāk darboties galvenokārt ārējās motivācijas vadīts – lai izpatiktu trenerim, vecākiem vai gūtu uzvaru. Savukārt iekšējā motivācija pakāpeniski mazinās, prieks pazūd, un rodas izdegšana.

“Daudzveidīgas kustības un vēlāk sākta specializācija ievērojami uzlabo bērna izredzes sportā, jo palīdz ilgāk saglabāt gan veselību, gan patiesu interesi par kustību. Tāpēc man vienmēr ir paticis ASV izglītības un sporta sistēmas princips, kur bērniem ir iespēja mācību gada laikā koncentrēties uz vienu līdz trim sporta veidiem. Šāda pieeja veicina daudzpusīgu attīstību, mazina pārslodzes risku un ļauj bērnam atklāt, kas viņam patiešām patīk,” uzsver Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs. “Daudzpusīga kustība agrīnā vecumā palīdz saglabāt rotaļīgumu, interesi un “uguntiņu acīs” – tieši šie faktori uztur prieku par sportošanu un ļauj bērnam attīstīt savu ķermeni bez lieka stresa.”

Kustības kā sociālā un emocionālā pieredze

Kustību daudzveidība ir svarīga ne tikai fiziskajai attīstībai, bet arī bērna sociālajai un emocionālajai izaugsmei. Bērns, kurš izmēģina dažādus sporta veidus, iemācās, ka viņš spēj apgūt jaunas prasmes, kļūst drošāks un atvērtāks jaunām situācijām. Katrs sporta veids nozīmē atšķirīgus cilvēkus, komandas dinamiku un vidi – tas palīdz veidot plašāku sociālo pieredzi un pasargā no sajūtas, ka visa bērna identitāte ir saistīta tikai ar vienu konkrētu nodarbošanos. “Ja notiek pārmaiņas – trauma, treneru maiņa vai mainās intereses –, bērnam, kurš izmēģinājis dažādus sportus, ir lielāks “drošības spilvens” un vieglāk atrast citu ceļu,” akcentē treneris. “Fizioterapijā bieži redzam, cik nozīmīga ir plaša kustību bāze. Bērni, kuri agrā vecumā nodarbojušies ar dažādiem sporta veidiem, pie fizioterapeita nonāk retāk vai atveseļojas ātrāk. Viņu ķermeņi ir elastīgāki un adaptīvāki, viņi labāk kontrolē kustības un ātrāk apgūst rehabilitācijas vingrinājumus.” Kustību daudzveidība nav tikai sporta jautājums – tā ir ilgtermiņa investīcija bērna veselībā un pašapziņā.

Daudzveidība kā ceļš uz spēku un ilgtspēju

Kustību daudzveidība agrīnā vecumā nav tikai “patīkams papildinājums” – tā ir būtiska, lai bērna ķermenis un prāts attīstītos pilnvērtīgi. Vienveidīga aktivitāte var šķist ātrs ceļš uz mērķi, taču bieži tā nozīmē īsāku karjeru, lielākus riskus un mazāku prieku. “Džoela Embīda stāsts ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas pierāda: dažādība ir spēks. Vecāki un treneri var atbalstīt bērnus, ļaujot viņiem izmēģināt dažādus sporta veidus, saglabājot rotaļīgumu un kustību prieku. Tas ilgtermiņā veido veselīgākus, motivētākus un izturīgākus bērnus un jauniešus – un, ja viņi vēlēsies, arī ceļu uz augstākajām virsotnēm sportā,” rezumē treneris un Rimi Bērniem eksperts Gustavs Mellenbergs.

Izmantotā literatūra:

Myer GD, Jayanthi N, Difiori JP, Faigenbaum AD, Kiefer AW, Logerstedt D, Micheli LJ. Sport Specialization, Part I: Does Early Sports Specialization Increase Negative Outcomes and Reduce the Opportunity for Success in Young Athletes? Sports Health. 2015 Sep-Oct;7(5):437-42. doi: 10.1177/1941738115598747. Epub 2015 Aug 6. PMID: 26502420; PMCID: PMC4547120.