Bērnu zobārstniecībā gaidāmas pārmaiņas: Kas jāzina vecākiem?

Konferencē speciālisti uzsvēra, ka, lai uzlabotu bērnu mutes veselību Latvijā, valstij vairāk jāapmaksā tieši agrīna diagnostika un profilakse. Izskanēja, ka nepieciešams mainīt valsts apmaksas kārtību bērnu zobārstniecībā. 

Patlaban samaksa ir saistīta ar veiktajām ārstniecības manipulācijām, piemēram, zobu plombēšanu, zobu izārstēšanu, kas nosaka saņemtā finansējuma apjomu. Tāpēc tika izteikti rosinājumi finansēšanā lielāku nozīmi piešķirt tieši zobu veselības saglabāšanai un kariesa apturēšanai, tai skaitā fluorīdu terapijai un zobu pārklāšanai ar sīlantiem.

Tika norādīts, ka plašāka kariesa apturēšanas metožu izmantošana bez zobu urbšanas varētu ļaut ar pieejamo finansējumu nodrošināt aprūpi lielākam bērnu skaitam.

Konferencē uzsvēra, ka bērnu zobārstniecības mērķim jābūt nevis pēc iespējas vairāk salabotiem zobiem, bet gan tam, lai zobus nevajadzētu urbt. Tika arī norādīts, ka profilakse izmaksā mazāk nekā zobu ārstēšana vispārējā anestēzijā, kurā jāiesaista vairāki speciālisti.

Jānodrošina bezmaksas fluorīdu terapija

Metodes, ar kurām bojājumus iespējams apturēt bez zobu urbšanas vai anestēzijas, tai skaitā fluorīdu terapija, ir īpaši nozīmīgas maziem bērniem un pacientiem, kuriem ārstēšanas laikā ir grūti sadarboties ar speciālistu. 

Viens no specialistu priekšlikumiem bija arī mērķtiecīgi nodrošināt ģimenēm bezmaksas fluorīdus saturošu zobu pastu līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, piemēram, caur valsts programmām, jo zobu pasta ir visefektīvākās zāles kariesa apturēšanai. Patlaban zobu pasta kā ārstniecības līdzeklis netiekot novērtēta pietiekami, vērtēja speciālisti.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) valdes locekle Zane Straume konferencē sacīja, ka mutes dobuma veselība ir iekļauta Bērnu slimnīcas 2026.-2030. gada stratēģijā. BKUS plāno izvērtēt mutes veselības pakalpojuma ieviešanu, sadarbību ar zobārstiem un ortodontiem, kā arī ģimenēm saprotamu informatīvo materiālu sagatavošanu.

Bērnu slimnīcas fonda (BSF) vadītāja Vineta Vilistere-Lāce norādīja, ka zobu veselība ietekmē bērna miegu, iespējas mācīties un visu veselību kopumā. Pievērsties šim jautājumam fondu mudinājuši publiski pieejamie dati par bērnu zobārsta apmeklējumiem.

Konferencē, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, tika norādīts, ka valsts 2024. gadā bērnu zobārstniecībai izlietoja 33,5 miljonus eiro, tomēr valsts apmaksātu zobu higiēnu saņēma tikai 36%, bet zobārstniecības pakalpojumus - 38% bērnu. Reģionos uz zobu ārstēšanu vidēji jāgaida no 35 līdz 100 dienām, bet atsevišķos gadījumos pat gadu vai ilgāk.

Piena zobu kariess – pārāk izplatīts

Latvijas Bērnu zobārstu asociācijas prezidente Natālija Protasa, iepazīstinot ar bērnu mutes veselības datiem, norādīja, ka kariesa pieredze, ieskaitot agrīnus bojājumus, lielā daļā gadījumu konstatēta 12 un 15 gadus vecu skolēnu vidū. Speciāliste raksturoja, ka vidēji 15 gadus vecam bērnam Latvijā ir divi plombēti zobi, viens zobs ar dobumu, kā arī vēl vairāki zobi ar dažādas pakāpes agrīniem bojājumiem.

Speciāliste arī vērsa uzmanību uz atšķirību starp vecumu, kurā piena zobu kariess ir īpaši izplatīts, un laiku, kad bērni nonāk pie zobārsta. Ja apmeklējums notiek tikai pirms skolas gaitu sākšanas, bojājumi jau var būt progresējuši un var būt nepieciešamāka sarežģītāka ārstēšana. Viņa vērsa uzmanību, ka starptautiskās rekomendācijas paredz pirmo zobārsta apmeklējumu līdz gada vecumam.

Kā vienu no agrīnām profilakses iespējām Protasa minēja zobu kožamo virsmu pārklāšanu ar sīlantiem. Viņas prezentācijā norādīts, ka 2016. un 2023. gada datos sīlanti bija 7% skolēnu, bet 2026. gadā - 18% pirmklasnieku. Kopš 2024. gada sīlantu uzklāšana ir iekļauta valsts apmaksāto zobārstniecības manipulāciju sarakstā. Protasa pievērsās arī cukura patēriņam, norādot, ka Latvijas iedzīvotāji ar uzturu dienā vidēji uzņem 80 gramus cukura, kamēr ieteicamā dienas deva ir 25 līdz 30 grami.

Svarīgi bērnam iemācīt PAREIZI tīrīt zobus

Savukārt zobu higiēniste Anda Mironova skaidroja, ka zobu tīrīšana ir prasme, kurai nepieciešama kustību koordinācija un kura bērniem attīstās pakāpeniski. Mironova uzsvēra vecāku iesaisti - bērnam tīrīšana ir jāparāda, jāpalīdz un jāpārbauda rezultāts. Viņas ieskatā veselības aprūpes speciālistiem un pedagogiem vajadzīgi arī vienoti, praktiski ieteikumi par bērnu zobu kopšanu. Vajadzīgs kopīgs, skaidrs bērna profilakses ceļš, kas apvieno ģimeni, ģimenes ārstu, zobārstu, higiēnistu, skolu un veselības sistēmu.

Līdztekus izskanēja, ka līdz astoņu gadu vecumam vecākiem pēc bērna zobu tīrīšanas pašiem jāiztīra bērna lielie dzerokļi, jo bērna motorika vēl neesot pietiekami attīstīta, lai viņš tos pilnvērtīgi iztīrītu pats.

Speciālisti arī aicināja kariesa profilaksē iesaistīt arī tos ārstniecības darbiniekus, kuri bērnu un ģimeni satiek pirms pirmā zobārsta apmeklējuma.

Tāpat izskanēja, ka vecāku informētība par bērnu zobu kopšanu uzlabojas - piemēram, retāk sastopams uzskats, ka piena zobi nav jāārstē, un vairāk vecāku interesējas par bērniem piemērotu zobu pastu.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) konferencē atzina, ka bērnu zobārstniecībā līdztekus finansējuma trūkumam pastāv arī sistēmiskas problēmas, tostarp nepietiekama sadarbība starp nozarēm. Viņš norādīja uz speciālistu trūkumu ārpus Rīgas un grūtībām piesaistīt zobārstus darbam ar bērniem par valsts noteikto samaksu. Arī ministra ieskatā vairāk resursu jāvirza tieši profilaksei, lai problēmas varētu atklāt un ārstēt laicīgi, un vienlīdz būtiski nodrošināt aprūpi arī tiem bērniem, kuriem jau konstatēti nopietni zobu bojājumi.

Konference notika BSF projektā "Smaids nākotnei: sabiedrības mutes veselības veicināšana un atbalsts mazaizsargātām bērnu un jauniešu grupām Latvijā", ko no valsts budžeta līdzekļiem finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds.