Bērns pats var nezināt, ka redz slikti: septiņas pazīmes, ko pamanīt vecākiem

Redzes problēmas bērnu vidū nav retums. 2025. gadā publicētā sistemātiskā pārskatā, kurā apkopoti 26 pētījumi par vairāk nekā 37 000 bērnu 14 Eiropas valstīs, secināts, ka klīniski nozīmīga refrakcijas kļūda varētu būt aptuveni 18 % bērnu. Lai gan rezultāti dažādās valstīs un vecuma grupās atšķiras, tie apliecina regulāru redzes pārbaužu nozīmi.

Neviena no turpmāk minētajām pazīmēm pati par sevi neapstiprina redzes traucējumus. Tomēr atkārtotas vai vairākas vienlaikus novērotas izmaiņas ir pamats bērna redzi pārbaudīt.

1. Bērns bieži samiedz acis

Samiedzot acis, iespējams īslaicīgi samazināt izkliedētās gaismas daudzumu un padarīt attēlu šķietami asāku. Tāpēc regulāra acu samiegšana, skatoties uz tāfeli, televizoru, ceļa zīmēm vai citiem tālākiem objektiem, var liecināt par nekoriģētu tuvredzību vai astigmātismu.

Uzmanība jāpievērš arī tam, vai bērns aizver vienu aci, noliec galvu vai skatās no neierasta leņķa. Šāda rīcība var būt mēģinājums kompensēt atšķirīgu redzes asumu abās acīs vai abu acu sadarbības grūtības.

2. Sēžas ļoti tuvu ekrānam vai pietuvina tekstu sejai

Viens šāds gadījums vēl nav iemesls satraukumam — bērns ekrānam var pietuvoties arī intereses vai ieraduma dēļ. Taču regulāra sēšanās neparasti tuvu televizoram vai planšetes un grāmatas turēšana pavisam tuvu sejai var norādīt, ka ierastajā attālumā attēls nav pietiekami skaidrs.

Tuvredzības gadījumā tuvumā esošie objekti parasti ir saskatāmi labāk nekā tālumā, tāpēc attāluma samazināšana bērnam var kļūt par dabisku risinājumu.

3. Izvairās no lasīšanas

Nevēlēšanās lasīt ne vienmēr nozīmē motivācijas trūkumu. Ja lasīšana rada diskomfortu, bērns var to atlikt, lasīt ļoti lēni, izlaist rindas, zaudēt vietu tekstā vai sekot vārdiem ar pirkstu.

Šādas grūtības reizēm ir saistītas ar konverģences nepietiekamību — stāvokli, kad abām acīm ir grūti saskaņoti vērsties uz tuvu objektu. Tas var izraisīt redzes miglošanos vai dubultošanos, un bērnam var šķist, ka burti vai vārdi lapā kustas.

Tomēr redze nav vienīgais iespējamais lasīšanas grūtību cēlonis. Tām var būt arī pedagoģiski, neiroloģiski vai emocionāli iemesli, tādēļ ilgstošu problēmu gadījumā var būt nepieciešams vairāku speciālistu izvērtējums.

4. Ātri nogurst un nespēj ilgstoši koncentrēties

Bērns sāk pildīt mājasdarbus, bet drīz novēršas, maina sēdēšanas pozīciju vai meklē iemeslu piecelties. No malas tas var izskatīties pēc uzmanības trūkuma, lai gan patiesībā bērns cenšas izvairīties no redzes diskomforta.

Ja acīm ir grūti saglabāt skaidru fokusu vai saskaņoti darboties, lasīšana, rakstīšana un zīmēšana prasa papildu piepūli. Par iespējamu saistību ar redzi īpaši liecina situācijas, kad bērns ātri zaudē uzmanību tieši darbos tuvumā, bet citās nodarbēs spēj koncentrēties daudz ilgāk.

5. Berzē acis vai pēc mācībām sūdzas par galvassāpēm

Acu berzēšanu var izraisīt nogurums, alerģija, sausums vai kairinājums. Ja bērns to dara galvenokārt pēc lasīšanas, mājasdarbu pildīšanas vai ilgākas darbošanās pie ekrāna, iespējamais iemesls var būt arī redzes pārslodze.

Tāpat redzi ieteicams pārbaudīt, ja pēc darba tuvumā regulāri rodas sāpes pieres vai acu apvidū. Nekoriģēta tālredzība, astigmātisms vai abu acu sadarbības grūtības var palielināt piepūli, kas nepieciešama skaidra attēla saglabāšanai. Vienlaikus jāatceras, ka galvassāpēm var būt daudz citu cēloņu.

6. Cenšas apsēsties tuvāk tāfelei vai skatās klasesbiedra pierakstos

Bērns var neteikt, ka neredz uz tāfeles rakstīto. Tā vietā viņš izvēlas vietu pirmajā solā, skatās klasesbiedra pierakstos, lūdz atkārtot uzdevumu vai nepaspēj visu pārrakstīt.

Vecāki problēmu var nepamanīt, jo mājās bērns grāmatas, rotaļlietas un citus tuvumā esošus priekšmetus redz labi. Par neskaidru redzi tālumā var liecināt arī nespēja laikus atpazīt pazīstamus cilvēkus vai saskatīt ceļa zīmes.

7. Pasliktinās mācību rezultāti vai bērns atsakās no ierastām aktivitātēm

Redzes problēmas nav vienīgais zemāku sekmju iemesls, taču neskaidrs teksts grāmatā vai uz tāfeles var apgrūtināt informācijas uztveršanu un uzdevumu izpildi.

1. gadā žurnālā JAMA Ophthalmology publicētā randomizētā pētījumā piedalījās 2304 skolēni no 3. līdz 7. klasei. Skolēniem, kuri redzes aprūpes programmas ietvaros saņēma nepieciešamās brilles, viena mācību gada laikā tika novēroti labāki lasīšanas rezultāti. Tas nenozīmē, ka brilles atrisina visas mācīšanās grūtības, tomēr pētījums parāda savlaicīgas redzes korekcijas nozīmi izglītības procesā.

Redze ietekmē arī spēju novērtēt attālumu un koordinēt kustības. Ja bērns sāk izvairīties no bumbas spēlēm, biežāk uzskrien priekšmetiem vai kļūst nedrošāks iepriekš iecienītās aktivitātēs, jāizvērtē arī viņa redze.

Redzes pārbaudi nevajadzētu atlikt līdz pirmajām sūdzībām

Ja viena acs redz sliktāk, bērns var vairāk paļauties uz otru un ikdienā šķietami funkcionēt bez grūtībām. Tāpēc regulāras pārbaudes ir svarīgas arī tad, ja bērns pats par redzi nesūdzas.

Ja bērnam redze pasliktinās pēkšņi, parādās izteiktas acu sāpes, trauma, šķielēšana, ilgstošs apsārtums vai dubultošanās, palīdzība jāmeklē nekavējoties. Steidzami pie ārsta jāvēršas arī tad, ja bērna zīlīte fotogrāfijās izskatās balta.

Pamanījāt kādu no pazīmēm? Pārbaudiet bērna redzi

Fielmann optikā redzi pārbaudām bērniem no septiņu gadu vecuma, kuri jau lieto brilles. Vizītei nepieciešams iepriekšējs pieraksts. Piesakiet bērnu redzes pārbaudei: ŠEIT.

Bērna redze un acu veselība regulāri jāpārbauda arī pie oftalmologa. Ja bērns brilles vēl nav lietojis vai ir aizdomas par acu saslimšanu, vispirms jāvēršas pie acu ārsta.