Vai var sevi uztrenēt gulēt mazāk par septiņām stundām diennaktī?

Kāpēc cenšamies nozagt stundas miegam

Tehnoloģiju attīstība ļoti ietekmējusi cilvēku miega paradumus. Sociālie mediji un dažādas izklaides iespējas bieži vien mudina mūs attālināt savu miegu, lai mēs varētu iekļauties sociālajās aktivitātēs savā telefonā, datorā, vai skatoties televizoru. Tāpat ir cilvēki, kuri uz miega rēķina izvēlas palielināt savas darba stundas. 

Viens no izplatītākajiem mītiem ir, ka cilvēki var iemācīt sevi gulēt īsāku laiku par nepieciešamajām septiņām stundām. Patiesībā cilvēki tādā veidā vienkārši pieradina sevi pie miega trūkuma negatīvajām sekām, piemēram, noguruma.

Ar kādām sekām jārēķinās?

Ja cilvēks izdomā, ka vēlas būt efektīvāks darbā, tāpēc samazina savu miegu uz piecām vai sešām stundām, viņš pēc būtības spiež savu organismu turpmāk funkcionēt miega badā, kam organisms, protams, pielāgosies, bet ilgtermiņā tādēļ var rasties negatīvas sekas.

Uz miega rēķina iegūstot pāris stundas vairāk, ko veltīt darbam, nepalielinās cilvēka efektivitāte, jo no miega bada cieš smadzenes, līdz ar to arī mūsu spēja pildīt uzdevumus, koncentrēties, domāt. 

"Domāšana kļūst lēnāka, var parādīties aizmāršīgums. Tas ietekmē problēmu risināšanu, analītiku – prāts vairs nav ass. Produktivitāte, radošums, idejas un plānošana – tas viss cieš," uzsver N. Bērziņa.

Īpaši bīstami – autovadītājiem

"Ja cilvēks vienu nakti guļ ļoti maz, ir ļoti slikta nakts, tas būs līdzīgs [stāvoklis] vienas promiles reibumam. Ja cilvēks ilgstoši guļ maz, protams, viņam šķiet, ka viņš pielāgojas, bet viņam zūd koncentrēšanās spējas, viņš var uz sekundēm iemigt," skaidroja N. Bērziņa.

Ilgstoša miega bada rezultātā var parādīties tā saucamais mikromiegs – īslaicīgas iemigšanas epizodes, kas ilgst četras līdz piecas sekundes, kad cilvēks nav spējīgs reaģēt uz ārējiem signāliem. Īpaši bīstami tas ir autovadītājiem. 

Vairāk par šo tēmu var uzzināt, noklausoties raidījumu portālā lsm.lv.