Kā ārstēt Covid - 19 mājas apstākļos. Ārstu rekomendācijas

Ja ir konstatēts pozitīvs SARS-CoV-2 tests, paliec mājās. Sazinies ar savu ģimenes ārstu un seko Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca ir sagatavotajiem ieteikumiem, kā ārstēties, lai atseveļošanās notiktu straujāk un efektīvāk.
Pacientam ar COVID-19 ir jāievēro noteiktais pašizolācijas laiks, lai pasargātu citus no inficēšanās.

FOTO: Shutterstock.com

Pacientam ar COVID-19 ir jāievēro noteiktais pašizolācijas laiks, lai pasargātu citus no inficēšanās.

Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Tā ir normāla organisma reakcija, kas parāda, ka tas cīnās ar infekciju. Ja temperatūra pārsniedz 38 °C - 38,5 °C, to samazina, lietojot bezrecepšu acetaminofēnu (paracetamolu), nepārsniedzot 6 tabletes dienā, vai to saturošus preparātus (piemēram, pulverveida kurus atšķaida ar siltu ūdeni, bet jāatceras, ka tie lielākoties satur 1000mg
paracetamola, tāpēc nedrīkst pārsniegt 3 pulverus dienā). Var lietot arī recepšu medikamentu metamizolu 500mg (analgīnu) tablešu veidā, nepārsniedzot 6 tabletes dienā.
 


 

Klepus

Klepus ir aizsargreflekss, kas palīdz attīrīties elpceļiem. COVID-19 gadījumā klepus var provocēt sāpes, ja plaušu karsonis skar arī plaušu apvalku (pleiru) vai arī, ja klepus lēkmes ir tik biežas un spēcīgas, ka regulāri jāsasprindzina arī vēdera preses muskulatūra.
Mokoša klepus gadījumā iesaka lietot kombinētos kodeīnu saturošus medikamentus, piemēram, Co-Codamol vai Solpadeine, kas satur 8 mg kodeīna. Jāņem vērā, ka šie medikamenti satur arī 500mg paracetamola, tāpēc rūpīgi jāseko, lai kopējā paracetamola diennakts deva nepārsniegtu 3000mg.
Nav ieteicams lietot dažādus atkrēpojošos līdzekļus, piemēram, acetilcisteīnu (ACC), jo tie var provocēt klepu, tādā veidā pasliktinot vispārējo stāvokli.

 

Mērījumu veikšana 

Vēlams regulāri mērīt asinsspiedienu un skābekļa piesātinājumu asinīs ar pulsoksimetru, kā arī novērtēt sirdsdarbības ātrumu un elpošanas biežumu. Skābekļa piesātinājumu asinīs izsaka procentos – maksimāli 100%. Normā skābekļa koncentrācijai asinīs jābūt >94%, tomēr jāņem vērā, ka pacientiem ar hroniskām plaušu slimībām un smēķētājiem
tā normas variantā varētu būt zemāka (~88-93%). Tāpat jāņem vērā vēl daži faktori, kas var ietekmēt skābekļa piesātinājuma mērījumus ar pulsoksimetru – vēsi pirksti, mērījuma ilgums, liekais svars, ateroskleroze, lakoti nagi, roku trīce, ķermeņa pozīcija un fiziska slodze. Ieteicams veikt atkārtotus mērījumus uz dažādiem pirkstiem, lai precīzāk varētu novērtēt patieso skābekļa piesātinājumu. Līdz ar to svarīgi ir koncentrēties ne tikai uz mērījumu rādījumiem, bet izvērtēt arī pašsajūtu un vispārējo stāvokli.
 


Medikamentu lietošana 

  • Antibiotikas nav jālieto, jo COVID-19 ierosina vīruss, savukārt antibiotikas darbojas tikai un vienīgi pret baktērijām. Ārkārtīgi reti COVID-19 plaušu bojājumam var pievienoties arī bakteriāla infekcija, bet šos gadījumus individuāli jāizvērtē ārstam, veicot pacienta apskati, asins analīzes un plaušu rentgenu.
  • Asins šķidrinošas zāles vai aspirīnu neiesaka lietot profilaktiski mājas apstākļos, neskatoties uz to, ka COVID-19 veicina trombu veidošanās risku. Izņēmums – ja ir cits iemesls, kura dēļ šie medikamenti būtu jālieto, piemēram, aritmija.
  • Deksametazonu (glikokortikosteroīdu grupas preparātu) mājas apstākļos neiesaka lietot, ja vien medikamentam nav citu indikāciju.


 

 

Šķidruma uzņemšana

COVID-19 veicina organisma šķidruma zudumus vairāku iemeslu dēļ: paātrināta elpošana; paaugstināta temperatūra un pastiprināta svīšana; bieži pievienojas arī šķidra vēdera izeja, caureja un/vai vemšana. Pietiekoša šķidruma uzņemšana samazina atūdeņošanās un akūtas nieru mazspējas attīstības risku. Diennaktī rekomendē uzņemt 1,5 - 2,0L šķidruma, paaugstinātas temperatūras gadījumā nepieciešams uzņemt vēl papildus 0,5 – 1,0L šķidruma. Gadījumos, ja ir caureja un/vai vemšana, tad nepieciešams atcerēties par papildus šķidruma uzņemšanu atkarībā no vēdera izejas un atvemto masu apjoma. Kā šķidruma avots ieteicama ir silta tēja, ūdens. Gadījumā, ja ir caureja un/vai vemšana, ieteicams lietot mineralizētos dzērienus, jo tie satur lielāku daudzumu minerālvielu, kas tiek zaudēt

Reklāma
Reklāma


Kustēšanās un elpošanas vingrinājumi 

Tie veicina atveseļošanās procesu. Te gan jābūt uzmanīgiem un slodze jāpielāgo ļoti individuāli, lai organismu pārāk strauji nenoslogotu. Akūtā slimības periodā nav ieteicams pilnīgs gultas režīms. Ja vien nav augta temperatūra vai elpas trūkums, jāmēģina saglabāt nelielu fizisku aktivitāti – pārvietošanās dzīvokļa vai istabas robežās u.tml. Guļus stāvoklī noteikti nav ieteicams gulēt tikai vienā pozā, piemēram, uz muguras. Lai nodrošinātu optimālāku plaušu ventilāciju, gulēt iesaka pamīšus uz vieniem vai otriem sāniem, vai vēl labāk uz vēdera. 
 


 

Veselīgs un sabalansēts uzturs  pielāgojot diētu atbilstoši citām jau iepriekš zināmām slimībām, piemēram, cukura diabēta diēta.

 

Kad vērsties pēc medicīniskās palīdzības 

  • Progresējošs elpas trūkums 
  • Stipras sāpes krūškurvī 
  • Skābekļa saturācija <93-94% miera stāvoklī sēdus pozīcijā (pacientiem bez hroniskām plaušu slimībām) 
  • Skābekļa saturācijas mazināšanās pēc fiziskas slodzes vairāk par 3% 
  • Mentālā stāvokļa izmaiņas (apjukums; runas traucējumi; samaņas zudums; sajūta, ka zaudēs samaņu) 
  • Ļoti augsta ķermeņa temperatūra, kas nesamazinās pēc medikamentu lietošanas 48 stundu laikā vai temperatūra, kas augstāka par 40,0 - 41,0 °C

 

Pašizolācija 

Pacientam ar COVID-19 ir jāievēro noteiktais pašizolācijas laiks, lai pasargātu citus no inficēšanās. Ja iespējams, tad vēlams izolēties atsevišķā dzīvesvietā vai vismaz atsevišķā istabā no mājiniekiem. Vēlams regulāri vēdināt telpas un dezinficēt bieži lietojamās virsmas.