Septiņi svarīgākie iemesli un reizes, kad apmeklēt ginekologu

Ikvienai sievietei, jau sākot no pusaudzes vecuma, vajadzētu būt savam uzticamības ginekologam, kurš veiksmes gadījumā var kļūt par intīmās veselības pieskatītāju ilgstošā laika periodā. "Veselības centrs 4" filiāles "Diagnostikas centrs" un "Capital Clinic Riga" ginekoloģe Diāna Strauberga stāsta par reizēm un iemesliem, kad būtu jāapmeklē ginekologs.

Pie ginekologa jādodas jebkurā vecumā un jebkurā laikā, ja ir radušās kādas sūdzības par dzimumorgānu veselību. Ginekologs var būt arī ārsts, kuram kā pirmajam jautājat par krūšu veselību.

FOTO: Shutterstock.com

Pie ginekologa jādodas jebkurā vecumā un jebkurā laikā, ja ir radušās kādas sūdzības par dzimumorgānu veselību. Ginekologs var būt arī ārsts, kuram kā pirmajam jautājat par krūšu veselību.

Jau ir ierasts, bet vienmēr atgādināšanas vērts – ginekologa apmeklējums profilakses nolūkos jāplāno vienu reizi gadā. 


Septiņi svarīgākie iemesli un reizes, kad apmeklēt ginekologu


Pirmais ginekologa apmeklējums
Nav konkrēta vecuma, kad noteikti būtu jāsāk apmeklēt ginekologs. Pretēji daudzu uzskatam - arī mēnešreižu sākšanās nav iemesls, kādēļ noteikti būtu jāiet pie sieviešu ārsta, jo tā nav slimība, bet normāls fizioloģisks process. Taču, ja ir kādas sūdzības par mēnešreižu norisi vai arī kādas citas problēmas, tad gan ir jādodas pie ginekologa. 

Meitenēm, kurām 15 gadu vecumā vēl nav sākušās mēnešreizes vai arī izpaliek redzamas pazīmes, ka sācies pubertātes vecums (piemēram, krūšu augšana, caurspīdīga vai balta šķidruma izdalīšanās no maksts, kaunuma matiņu augšana u.c), noderīga var būt ginekologa konsultācija. Tikai ārsts var izvērtēt iemeslus, kādēļ pubertāte kavējas, nozīmēt izmeklējumus, ja tādi nepieciešami un izvēlēties tālāko taktiku. Jāņem vērā, ka pubertātes izraisītās izmaiņas meitenēm parasti notiek starp deviņu un sešpadsmit gadu vecumu. 

Pubertātes vecumā pie ginekologa var doties arī saistībā ar vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi  - cilvēka papilomas vīrusu (HPV). Šī vakcinācija parasti notiek 12 gadu vecumā. Svarīgi, ka tā tiek veikta, pirms meitene uzsākusi dzimumdzīvi.  Latvijā 12 gadus vecu meiteņu vakcinācija pret HPV valsts imunizācijas programmā ietverta kopš 2010. gada. Par šo vakcīnu šobrīd gan ārstu, gan sabiedrības vidū valda pretrunīgi viedokļi, tādēļ lēmumu par to, vai vakcinēties, ieteicams vecākiem pieņemt kopā ar ārstu, ņemot vērā dažādus faktorus, to vidū arī dzimtas sieviešu ginekoloģiskās veselības vēsturi. 



Kontracepcijas jautājumi
Kad meitenei ir parādījies pirmais draugs un viņa domā par dzimumattiecību uzsākšanu, konsultācija par kontrecepciju būtu nepieciešama pat obligāti, jo vēl joprojām par to ar jauniešiem tiek runāts pārāk maz, un ir pārāk daudz neskaidrību un nesaprašanas par šo tematu. Jāatceras, ka izsargāšanās vajadzīga ne tikai tāpēc, lai nepaliktu stāvoklī, bet arī, lai nesaslimtu ar kādu no seksuāli transmisīvajām slimībām (STS). Lai gan mūsdienās par tām runā ļoti diskrēti, diemžēl to izplatība nav daudz mazinājusies. 

Jautājumi par kontracepciju, tās veidiem, individuāli piemērotāko ir aktuāli visā sievietes reproduktīvā vecuma laikā. Katrai aktualizējas jautājums par izsargāšanos tad, kad ir piedzimis bērniņš, krūts barošanas laikā, tāpat nozīmīgs šis jautājums ir sievietei brieduma gados, kad bērni jau izauguši, bet menopauze vēl netuvojas. Katrā vecuma posmā ir vēlams kāds cits kontracepcijas veids.



Sieviete plāno bērniņa ienākšanu viņas dzīvē un ģimenē
Dzīvē notiek, kā jau notiek, un bieži vien bērniņš piesakās neplānoti un neparedzēti, bet vēlams tomēr šim nozīmīgajam notikumam gatavoties laikus. Apmeklējot ginekologu, sieviete iegūs pārliecību, ka viss ir kārtībā un bērniņa ieņemšanai nav nekādu šķēršļu.  Vai arī, ja būs nepieciešams, ārsts veiks vai nozīmēs izmeklējumus, lai saprastu, kā labāk rīkoties tālāk – varbūt organismam nepieciešamas kādas minerālvielas, vitamīni, varbūt jāatrisina kāda vispārējās veselības problēma. Ārsts noteikti pastāstīs par dažādām niansēm, kas jāņem vērā, lai grūtniecība iestātos un norisinātos veiksmīgi. 


Grūtniecības uzraudzība
Ja ir iestājusies grūtniecība, ginekologs kļūst par sievietes un gaidāmā bērniņa veselības uzraudzības pavadoni. Tādēļ visvēlamāk ir atrast ārstu, kas ir kā uzticamības persona, ar kuru izrunāt visus neskaitāmos jautājumus un justies pārliecinātai un drošai, kas viss norit labi. 

Grūtniecības uzskaitē jāstājas līdz 12. grūtniecības nedēļai, līdz tam laikam sievietei vajadzētu izvēlēties, kurš ārsts tad būs viņas gaidīšanas laika pavadonis. Pirmās vizītes laikā tiks konstatēts, vai grūtniecība patiešām ekstistē, tiks noteikts tās laiks, ņemtas analīzes, un ārsts sāks veidot uzskaites kartīti. Grūtniece saņems Mātes pasi, kurā tiks ierakstīti visi nepieciešamie dati par topošo māmiņu un gaidāmo mazulīti. 

Pēc tam, ja viss norit atbilstoši, sieviete ar ārstu tiekas ikmēneša konsultācijā, kuras laikā ginekologs ar topošo māmiņu pārrunā  grūtniecības norisi atbilstoši katram grūtniecības periodam, uzklausa sūdzības, skaidro analīžu rezultātus, atbild uz daudziem jautājumiem, sniedz ieteikumus, izmeklē un novērtē vispārējo sievietes stāvokli (vai nav anēmija, augsts asinsspiediens, tūskas), nosver un izvērtē svara pieaugumu, izmēra vēdera apkārtmēru, kas liecina par adekvātu augļa augšanu, nosaka augļa guļu, kas vajadzīga dzemdību plānošanai, veic urīna analīzi, lai nepalaistu garām urīnceļu infekcijas, izklausa augļa sirdsdarbību, ja nepieciešams, nozīmē papildu analīzes un/vai izmeklējumus. Konsultē par gatavošanos dzemdībām, to norisi, kā arī par pēcdzemdību periodu. 
Ginekologa apmeklējums pēc dzemdībām jāplāno 6. - 8.  nedēļā pēc tām, lai veiktu pārbaudi, nokārtotu dokumentus (grūtniecību uzraugošajam ārstam jāiesniedz Mātes pase, kas aizpildīta dzemdību nodaļā, jānokārto darba nespējas lapa u.c.),  kopā ar ārstu izvēlētos piemērotāko kontracepciju. Taču nekavējoties jādodas pie ārsta tad, ja ir kāda no šīm pazīmēm:

Reklāma
Reklāma
  • izdalījumi no dzimumceļiem ar nepatīkamu smaku;
  • paaugstināta ķermeņa temperatūra;
  • sākas stiprāka asiņošana;
  • stipras sāpes vēderā;
  • šuvju vai operācijas rētas vieta pietūkst, kļūst sarkana, cieta, sāpīga, ar strutām; 
  • bieža dedzinoša urinācija;
  • pietūkums, sacietējums, apsārtums krūtīs vai kājās. 
     

Regulāras rūpes par savu sievietes veselību 
Profilaktiskās apskates reizi gadā nav tikai izdomājums, lai ārstiem būtu vairāk darba – tas ir labākais veids, kā sekot līdzi sievietes veselībai dinamikā. Ierasti profilaktiskās vizītes laikā ginkologs veic apskati, paņem nozīmīgākās analīzes – iztriepi, dzemdes kakla citoloģisko analīzi (vienreiz 3 gados, kad atnācis valsts uzaicinājums), veic ultrasonogrāfijas izmeklējumu, uzdod jautājumus par dzimumdzīvi, tās kvalitāti, pārrunā kontracepcijas jautājumus, pārbauda krūšu veselību un atbild uz sievietei aktuālajiem jautājumiem.  Ja viss kārtībā – atgādina par nākamo vizīti pēc gada. 

Profilaktiskā vizīte bieži vien var izrādīties kā veselības un pat dzīvības glābēja, jo daudzas slimības par sevi "skaļi neziņo", tas nozīmē – līdz pat vēlīnai stadijai neparādās ne sāpes, ne arī kādi citi simptomi, tādēļ profilaktiski izmeklējumi un analīzes ir kā vienīgais veids šīs slimības diagnosticēt pēc iespējas drīzāk. Un, kā zināms – jo agrīnākā stadijā slimība atklāta, jo to veiksmīgāk iespējams izārstēt. 

Visbiežāk profilaktisko apskašu un izmeklējumu laikā ārsti atklāj  - olnīcu cistas, endometriozi, dzemdes miomas, dzemdes kakla polipus, iekaisīga rakstura slimības u.c.

Normāls fizioloģisks process sievietes dzīvē ir menopauze, tomēr bieži vien tā tiek pieminēta kā tads bubulis. Jā, menopauze ir saistīta gan ar hormonālām un  fizioloģiskām izmaiņām, gan psihoemocionālu sava vecuma un izmaiņu pieņemšanas procesu. Lai konsultētos par labāko veidu, kā saglabāt gan sievišķību, gan intīmās dzīves kvalitāti, gan labsajūtu premenopauzes, menopauzes un pēcmenopauzes laikā, noteikti konsultējieties ar savu ginekologu. Ārsts palīdzēs piemeklēt katrai sievietei individuāli piemērotāko veidu vai terapiju, kā šo periodu dzīvē izdzīvot pēc iespējas skaistāk. 


Ārstēšana
Protams, vislabāk ir neslimot, tomēr mūsdienās tas izdodas tikai retajam – trauksmainais laiks, izmaiņas vidē, darba devēju un sabiedrības prasību līmenis, kā arī daudzi citi apstākļi dara savu, un mūsu organisms reaģē – bieži vien ar slimību organisma vājākajā vietā. Sievietēm tā nereti izrādās dzimumorgāni. 
Visbiežākās ginekoloģiskās slimības sievietēm ir – mensturālā cikla traucējumi, iekaisumi, miomas, olnīcu cistas, mastopātija u.c.

Visvairāk ārsti ir nobažījušies par onkoloģisko slimību izplatību, tādēļ veic ļoti rūpīgus izmeklējumus, lai varētu pēc iespējas ātrāk tās diagnosticēt. Tam palīgā nāk jaunākās tehnoloģijas, kas ļauj agrīnās stadijās atklāt, piemēram, dzemdes kakla vēzi. Ir kolposkopi, kas nepalaiž garām pat vissīkākās izmaiņas audos, jaunās paaudzes ultrasonogrāfijas iekārtas, magnētiskās rezonanses izmeklējumi un dažādas laboratoriskas analīzes. 


Intīmais komforts
Medicīna straujiem soļiem attīstās, un arī ginekoloģijas jomā ienāk gan jaunas tehnoloģijas, gan metodes. Tas, kas agrāk šķita neiedomājams un nepieejams, mūsdienās ir kļuvis par iespēju. Pateicoties medicīnas tehnoloģiju attīstībai pēdējos gados, vieglu un vidēji smagu urīna nesaturēšanu ir iespējams ārstēt ar inovatīvu neinvazīvu metodi – lāzerterapiju. Ar to iespējams atjaunot arī maksts tvirtumu, novērst maksts atrofiju un tās blaknes - sausumu, niezi, dedzināšanas sajūtu, sāpes dzimumakta laikā u.c. Tāpat ir gan ultraskaņas iekārtas, gan injekcijas, kas sievietes ārējiem dzimumorgāniem ļauj izskatīties skaisti un estētiski jebkurā vecumā.