Pieredzes stāsts par melanomu: no pilnīgi vesela cilvēka pēkšņi – pilnīgi slims

“Biju aizgājusi uz muguras masāžu, un masiere pajautāja, vai zinu, ka man uz muguras ir neliels veidojums,” savu stāstu sāk Una. Viņa zināja gan, taču veidojums netraucēja, turklāt atradās uz muguras, tāpēc ikdienā nerēgojās sievietes acu priekšā. Būdama pieredzējusi, masiere ieteica Unai tomēr aiziet pie dermatologa uz konsultāciju. “Tā kā pati jau kādu laiku biju par to domājusi, beidzot pierakstījos pie ārsta. Uzreiz neko pateikt nevarēja, kas tas īsti ir, tāpēc daktere mani nosūtīja pie ķirurga, lai izgriež veidojumu un audus nosūta uz laboratoriju analīžu veikšanai,” atceras Una. 
Analīžu rezultāti pienāca pēc mēneša, un tie neko labu nevēstīja – bija sākušas veidoties ļaundabīgas šūnas. Diagnoze – melanoma. “Šī vēsts man bija kā milzīga sniega kupena uz galvas – no pilnīgi vesela cilvēka pēkšņi esi pilnīgi slims,” savas pirmās emocijas atminas sieviete.

Una nokļuva pie speciālista onkoloģijas centrā. Sekoja operācija, jo skartajā vietā uz muguras vajadzēja izņemt audus dziļāk un plašāk, kā arī abās padusēs veica limfmezglu biopsiju, lai pārliecinātos, ka audzējs nav sācis veidot metastāzes limfmezglos. Diemžēl viena metastāze bija gan, ko izoperēja. Ārstu konsilijs lēma, ko darīt tālāk. Melanomas gadījumā ķīmijterapija vai staru terapija ir neefektīvas, un galvenais akcents tiek likts uz pacienta imūno sistēmu – lai tā būtu iespējami spēcīgāka un pati cīnītos ar ļaundabīgajām šūnām. “Latvijā melanomas pacientiem pieejamas arī valsts apmaksātas zāles – interferons. Vēl pastāv otrs variants – ārstēties ar rigviru, kas arī iekļauts Latvijas zāļu reģistrā, taču tas nav medikaments un onkoloģijas centra speciālisti neatbalsta šādu ārstēšanas veidu, turklāt parasti to nozīmē melanomas sākumstadijā, bet metastāzes dēļ man jau bija 3.stadija,” stāsta Una. 

LASI ARĪ: Melanoma cauri gadsimtiem: vēsture, pētījumi un ārstēšana

Dzimtas veselības koks: Kāpēc svarīgi zināt, ar ko slimoja omīte un onkulis

Sauļošanās sekas - ādas vēzis. Zilacaino blondīņu slimība

Vietas, kuras jāaizsargā no saules un par kurām aizmirstam

Izrunājoties ar vairākiem speciālistiem, sievietei bija jāpieņem nopietns lēmums – vai ārstēties ar interferonu, kura efektivitāte ir 20-30%, vai tomēr dot priekšroku rigviram, jo citu efektīvu medikamentu valsts kompensējamo zāļu sarakstā Latvijā pašlaik nav. “Interferona lietošana nozīmē arī dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Zāles ir jāšļircē trīs reizes dienā, parasti cilvēkam ir augsta temperatūra, slikta pašsajūta, kas nozīmē arī darbnespēju.” Pēc ilgām pārdomām un neskaitāmām konsultācijām ar dakteriem, Una nosliecās par labu rigviram. Viņa zināja – nav pierādījumu tam, ka varētu būt pozitīvs rezultāts, bet noteikti nekļūs sliktāk. “Savukārt interferons tomēr grauj imunitāti,” savu lēmumu pamato Una un piebilst, ka viņas onkoloģe neatbalstīja šādu lēmumu, tāpēc sievietei vajadzēja atrast citu dakteri, kura uzraudzībā būt. Tā Una satikās ar profesori, imunoloģi Simonu Doniņu. 

Una zina stāstīt, ka Polijā veiktajos pētījumos lielākoties piedalās melanomas pacienti no valstīm, kurās nav pieejama valsts kompensēta terapija ar jaunākās paaudzes efektīvajām zālēm. 

Sieviete lietoja rigviru un turpināja veikt regulāras pārbaudes, līdz kādā reizē tika atklāts, ka limfmezgls palielinājies arī otrā padusē. To izoperēja. “Turpināju iepriekšējo terapiju un painteresējos, kā melanomu ārstē citviet Eiropā. Nekur vairs neizmanto interferonu, kas nav efektīvs. Faktiski man nebija nekādu izredžu izārstēties, jo patiešām efektīvi medikamenti, kas pieejami Latvijā melanomas pacientam, nopērkami tikai par lielu naudu. Man nav 10 tūkstoši eiro, ko mēnesī maksāt par zālēm,” saka Una un piebilst, ka veikusi arī PET skrīningu – pārbaudi, kas precīzi uzrāda, vai organismā ir ļaundabīgu šūnu skartas vietas. “Izmeklējumā uzrādījās šūnu izmaiņas plaušās. Metastāzes. Protams, ne rigvirs, ne interferons šādā situācijā vairs nederēja. Man bija nepieciešami nopietni jaunās paaudzes medikamenti. Zāles ir, bet vienīgā problēma – nauda. Kur dabūt mēnesī tos daudzos tūkstošus eiro? Turklāt ārstēšana var ilgt vairākus gadus… Biju izmisumā. Sapratu, ka man jāizaudzina četri bērni, ir paņemti arī kādi kredīti – ko darīt?” Una atceras skaudrās realitātes apzināšanos. 

Reizi mēnesī uz Varšavu
Pašlaik Una reizi mēnesī noteiktā dienā kāpj lidmašīnā un dodas uz Polijas galvaspilsētu Varšavu, lai tiktos ar profesoru un veiktu visas nepieciešamās pārbaudes, jo viņa piedalās pētījumā, kura mērķis ir saprast, cik efektīva melanomas pacientiem ar metastātisku audzēju ir divu jaunās paaudzes medikamentu kombinācija. 
“Tajā bezcerīgajā situācijā, kādā biju nonākusi, profesore Doniņa man ieteica pameklēt pētījumu programmas un pieteikties kādā no tām, jo citas izejas jau nebija. Patiesībā man ļoti, ļoti paveicās. Tas ir unikāls izņēmuma gadījums, ka varu saņemt zāles pētījuma ietvaros. Ir virkne kritēriju, kuriem jāatbilst, lai vispār kļūtu par pētījuma dalībnieku, un vienā no Beļģijas pētījumiem es netiku, jo biju lietojusi rigviru. Taču atbildu kritērijiem, kas bija nepieciešami citam pētījumam. Ar daudzu cilvēku palīdzību nokārtoju visas formalitātes, un tagad bez maksas saņemu divu veidu jaunās paaudzes medikamentus, kas manā gadījumā ļoti labi palīdz. Latvijā šo zāļu izmaksas būtu ap 10 tūkstošiem eiro mēnesī. Arī visi izmeklējumi man ir bez maksas, tikai jāsedz ceļa izdevumi un uzturēšanās viesnīcā, taču Varšava nav tālu,” par veiksmīgo atrisinājumu priecājas Una un atklāj, ka pēdējie izmeklējumu rezultāti bijuši ļoti labi: “Metastāzes ir samazinājušās, pat izzudušas, lai gan zāles lietoju tikai divus mēnešus.”

Una zina stāstīt, ka Polijā veiktajos pētījumos lielākoties piedalās melanomas pacienti no valstīm, kurās nav pieejama valsts kompensēta terapija ar jaunākās paaudzes efektīvajām zālēm. Pašā Polijā gan ikviens melanomas pacients saņem valsts apmaksātu sev piemērotāko efektīvo terapiju. 
“Man tiešām ļoti paveicās, ka tiku šādā pētījumā, un domāju, ka tas var būt pa spēkam tikai jauniem, enerģiskiem cilvēkiem, jo ir labi jāzina angļu valoda, arī izbraukāt ne katram būtu pa spēkam, turklāt ne vienmēr var tā paveikties, ka tiec uzņemts pētījumā un zāles tiešām palīdz. Un ko tad?! Mums šeit, Latvijā, nav nekā, un ārvalstu pētījumu meklēšana ir pēdējais izmisuma solis, lai nebūtu jācer tikai uz atsaucīgiem ziedotājiem, jo pretējā gadījumā bez medikamentiem cilvēks nomirst. Melanoma ir ļoti progresējoša, agresīva slimība. Ja medicīna ir attīstījusies tik tālu, ka ir radīti efektīvi medikamenti, tad, manuprāt, valstij būtu jāparūpējas par saviem iedzīvotājiem, lai viņi varētu saņemt dzīvībai svarīgo terapiju. Latvijā šīs zāles ir, bet cilvēkam tās jāpērk pašam.”