Maģiskais vasaras saulgriežu laiks! Zāļu sieva Līga Reitere māca pīt vainagu un atklāj, ko vēl šajā laikā jāzina

Trīs veidi, kā pīt

1. Ar aploci. Tā savulaik pina ganu meitas. Ņem divus pirmos ziedus un abas ziedu galviņas turi aiz kātiem kopā. Trešo ziediņu aptin apkārt diviem iepriekšējiem un kātu ieloci plaukstā. Tad ņem nākamo ziedu, atkal apliec kātiņu ap iepriekšējo ziedu un kātiņu ieloci plaukstā pie pārējiem. Tā zieds pie zieda aizķeras un veidojas vainags. 

No personīgā arhīva. 

2. Pin bizē. Iznāk ļoti grezni un kupli vainagi. 

Ņem parastu zaļas zāles vai smilgu šķipsnu; otru šķipsnu ņem mazliet mazāku. Mazo šķipsnu liec krustām pāri lielajai un saloki abus galus kopā, lai izveidotos tāds kā T burts. Turpini pīt mazu bizīti.

Kad bizīte ir dažus centimetrus gara, pinot tālāk, katru reizi pievieno tai ziedus, lapas un kādu smilgu, bet ne šķipsnu, lai neveidojas pārāk smaga vainaga bize. Turpini, līdz uzpīts vajadzīgais garums. Bizei otrā pusē ir mazi kātiņi, kas nāk ārā; tos nogriez, lai neduras galvā.

No personīgā arhīva. 

No personīgā arhīva. 

3. Satin ar diegu. Ņem augu šķipsnu un katru reizi nākamo puķi liec ar ziedu klāt pie iepriekšējā zieda, bet kātus notin ar diegu vai kādu citu sienamo. Ja diegs ir pārāk tievs, tas var nogriezt puķu kātus, tāpēc labi ir pietīt ar dziju. Un pieskati, lai vainaga iekšpusē neveidotos neglīta resna, notīta vīle. 

No personīgā arhīva. 

Kāds ir trejdeviņu ziedu vainagu? 

Raugi, lai vainags iznāktu bagātīgs un daudzveidīgs, nevis nabadzīgs – tikai no sarkanā āboliņa, rudzupuķēm vai margrietiņām. Uz tādu vienreiz paskaties, un viss jau redzēts. 

Liec vainagā dažnedažādus ziedus un ņem vērā – jo tie sīkāki, jo bagātāks izskatās vainags. Ja, paskatoties uz vainagu, pirmajā mirklī nevari pateikt, cik veidu ziedi tajā ir, tad var droši sacīt, ka tas ir trejdeviņu ziedu vainags.  Lai vainags būtu grezns, ieliec tajā kādu lapu kuplumam, ziedu košumam un smilgu sīkstumam.

No personīgā arhīva. 

Atceries!

Jāņu vainagā iepin tikai tās zāles, ko ziemā var lietot dziedniecībā. Vecos laikos sievas Jāņu vainagu netaupīja līdz nākamajam gadam, lai to mestu ugunskurā. Viņas savus vainagus jau rudenī, ziemā un agrā pavasarī izmantoja dziedniecībā, tā ka līdz nākamajiem Jāņiem nekas pāri nepalika. 
 

Kā panākt, lai vainaga riņķis nebūtu pārāk resns 

• Noīsini piepīto ziedu kātus – atstāj ne garākus par sprīdi. Sulīgu ziedu kātus atstāj vēl īsākus, ne garākus par plaukstas platumu. Ja ir kāds sīksts augs, piemēram, smilga, kas palīdz saturēt vainagu, atstāj to līdz pēdas garumam.
• Neīsini visus kātus reizē, bet pakāpeniski, lai vainaga riņķis strauji nemaina biezumu un neplīst. 
• Ja jūti, ka, vainagu pinot, vainaga riņķis kļūst par tievu un, pievienojot puķi, tā apjoms nepalielinās, tad vari vienkārši pielikt kādu zāles vai smilgu kušķīti. 

No personīgā arhīva. 

Kā nosiet galu?

Sasien ar vainagā iepīto puķu kātiem, kas beigās palikuši. Piemēram, pāris reizes papin vainaga bizīti, nepievienojot ziedus. Tad skaties, kuri kāti ir garāki un sīkstāki, ņem pa 2–3 reizē un aptin vainaga bizei no vienas puses. Tad ņem vēl 2–3 kātus un aptin vainagu no otras puses. Šos aptītos kātus ar diviem mezgliem savā starpā sasien. Lai kāti sienot nelūztu, tos pirms tam var aptīt ap pirkstu un palauzīt. 

Ja šķiet, ka nav garāku kātu, ar kuriem apsiet, ņem, diegu, dziju, lina aukliņu vai lentīti. Mazām meitenēm vainagu droši vari siet ar košu lentīti – būs ļoti skaisti, kad bērns ar ziedu vainadziņu galvā skries pa lauku, un vējā plīvos košā lentīte no vainaga sējuma aizmugurē.

No personīgā arhīva. 

Svētku kronis no ozola

• Vispirms ņem 2–3 ozola zaru pušķīšus ar slaidākiem, lokaniem kātiem pēdas garumā. Ar aukliņu stipri sasien kopā. 
• No trim pusēm liec klāt pa 2–3 lapu pušķīšiem ar ļoti īsiem kātiem – pirksta garumā. Drošības dēļ trīs reizes stipri pietin. 
• Ņem nākamos 2–3 lapu pušķīšus, liec klāt 2–3 pirkstu attālumā un tāpat no trim pusēm katru pietin klāt.
• Šādā veidā siets vainags būs kupls, taču neveidosies ļoti resns un smags. Nebūs cietās koku zaru iekšpuses, kas valkātājam spiež galvu. Tas būs arī elastīgs – to viegli varēsi salikt aplī un sasiet vainagā.
• Ja jūti, ka pamata garie zari beidzas un no pievienotajiem lapu pušķīšiem vainaga kāti neiet uz priekšu, jau laikus pietin klāt pušķīšus ar garākiem kātiem. 
• Par pamatu ozola vainagam var ņemt arī bērza meiju zarus, tikai atceries, ka ozola zaru pušķīši bērza zariņam klāt jāsāk tīt no resnā gala un tāpat no trim pusēm, lai kuplums veidojas uz visām pusēm.

Tradīcijas, ko ievērot 

• Ar Jāņu vainagiem vai ozollapu viju izrotā ugunsvietu. 

                     No personīgā arhīva. 

• Saimniekam vainagu pin viņa sieva. Ar tiem vainagiem, ko jāņabērni viņam dāvina kā svētību, rotā māju un sētu. 
• Jauniem puišiem vainagus pin jaunas meitas – tā meitene bez vārdiem var pateikt, ka viņai šis puisis ļoti patīk. 
• Maziem puikām ozolu vainagu parasti nepin. Ja pin, tad mamma vai māsa. Var ielikt arī kādu košāku ziedu. 
• Vainagus dāvina jāņabērni, ejot sētā. Vispirms nedod ciemkukuli, bet gan jāņuzāles un Jāņu vainagu. 
• Pīlādža zaru Jāņos spraud pie durvīm, gultas galvgalī, rotā vārtus, iepin vīru vainagos, lai novēlētu labu veselību un lai nekāds ļaunums neķertos klāt.
• Pērnie vainagi nav ziedojums uguns rituālos, jo jāziedo tas, ko daudzkārtīgi grib piedzīvot pats. Ugunskuru aizdedzot, Uguns mātei vari ziedot kādu greznu, tieši šim rituālam pītu vainagu. Savukārt pērnos vainagus var vienkārši sadedzināt Jāņu ugunskurā, lai tiem dotu cieņpilnu promiešanu no šīs saules. Ugunskura vidū var iespraust kārti un uz tās uzmaukt vecos vainagus – tad iznāks vainagu tornis. Vainagus var likt arī ugunskura malkas pagaļu un bluķu starpās – arī tad, uzšvirkstot ugunij, dzirksteles uzies augstu gaisā. 

No personīgā arhīva. 

Vairāk interesantu rakstu meklē jaunākajā “100 labi padomi” numurā! 

Žurnāls nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās un zurnali.lv.