Militārā loterija – kurš dienēs un kurš nē

Jau četrus gadus Latvijā ir atjaunots obligātais militārais dienests, ko tagad oficiāli dēvē par valsts aizsardzības dienestu. Atšķirībā no padomju laikiem, kad iesaukt centās pilnīgi visus attiecīgā vecuma vīriešus, Nacionālo bruņoto spēku rindās nonāk tikai daļa potenciālo iesaucamo. Pēc kādiem principiem notiek jauno karavīru atlase?
Valsts aizsardzības dienesta karavīri apmācību laikā. Foto: Nacionālie bruņotie spēki

FOTO: Publicitātes foto

Valsts aizsardzības dienesta karavīri apmācību laikā. Foto: Nacionālie bruņotie spēki

Sandris Metuzāls “Likums un Taisnība”

 

Kad Saeima pieņēma likumu par valsts aizsardzības dienestu (VAD), netrūka skeptiķu, kuri teica, ka visa šī iecere izgāzīsies, jo jaunieši drīzāk bēgs uz ārzemēm nekā ies maršēt pa apmācību laukumu. Pavisam ātri kļuva skaidrs, ka skeptiķiem nebija taisnība, jo liela daļa jauniešu tomēr izrādījās patriotiski noskaņoti un armijā pieteicās brīvprātīgi, turklāt tagadējam dienestam nav nekā kopēja ar padomju armijai raksturīgajām daudzajām visai bezjēdzīgajām darbībām. Latvijas karavīri visu laiku velta mācību procesam, nevis kaut kādiem blakus darbiem, turklāt dienests ir visai interesants un pēc pirmajiem iesaukumiem var teikt, ka publicitāte tam ir labu labā.

 

11 mēneši vai pieci gadi

Kā notiek pats iesaukšanas process? Iesaukums valsts aizsardzības dienestā notiek divas reizes gadā – ir vasaras iesaukums jūlijā un ziemas iesaukums janvārī. Pagaidām skaitliski vairāk iesauc vasarā, taču nākotnē ir plānots abus iesaukumus skaita ziņā izlīdzināt. Pirmajā iesaukumā bija tikai 300 karavīru, taču katru gadu šis skaits pieaug, un nākamgad plānots iesaukt jau 2800 karavīru. Sākot ar 2028. gadu, plānots ik gadu apmācīt 4000 VAD karavīru, no kuriem 100 dienestu pildītu robežsardzē. Sistēma ir diezgan vienkārša: pirmajā pusgadā pēc iesaukšanas jaunie karavīri apgūst profesionālās zināšanas, bet atlikušajos mēnešos pilda dienesta pienākumus tajā vietā, kur viņus norīko, bet apmācības uzsāk nākamā partija. 

 

Iesaucamie var izvēlēties 11 mēnešus ilgu nepārtrauktu dienestu, kas tiek pildīts vai nu sauszemes spēkos, vai zemessardzē, vai arī izstiept apmācību programmu piecu gadu garumā zemessardzes rindās, ik gadu vismaz 28 dienas veltot dienestam. Otrais variants ir piemērotāks cilvēkiem, kuri jau studē vai strādā, jo dienesta pienākumus var pildīt brīvajā laikā. Pagaidām gan piecu gadu programmu zemessardzē izvēlas diezgan neliels cilvēku skaits – apmēram 30 katrā iesaukumā. Pamatmasa iziet 11 mēnešu dienestu. 

 

"Mūsu prioritāte ir 11 mēnešu dienests. Piecu gadu dienests zemessardzē ir kā alternatīva, jo mēs apzināmies, ka daļai jauniešu dažādu apstākļu dēļ var būt sarežģīti dienēt 11 mēnešus no vietas. Būtiski ir arī tas, ka tiem puišiem, kuri dienestā nonāk obligātā kārtā, ja ar brīvprātīgajiem nepietiek, izvēles iespējas nav – tā attiecas tikai uz brīvprātīgajiem. Ja esi pieteicies dienestā brīvprātīgi, tad vari izvēlēties; ja esi saņēmis pavēsti dienēt obligātā kārtā, tad būs jādienē 11 mēneši. Vienīgais izņēmums ir topošie mediķi, kuriem ir dotas tiesības arī bez brīvprātīgās pieteikšanās izvēlēties zemessardzi," skaidro Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze. Starp citu, brīvprātīgi dienestā piesakās arī pa kādai meitenei, kaut gan uz viņām obligātais dienests vismaz pagaidām neattiecas.

 

Attēls: NBS

 

Reklāma
Reklāma

Tiem, kuri pieteikušies brīvprātīgi, ir vēl kāda privilēģija – viņi var ja ne gluži izvēlēties dienesta vietu, tad vismaz izteikt savas vēlmes, kuras iespēju robežās tiks uzklausītas. "Lielākoties mēs cenšamies tās ņemt vērā un pēdējos iesaukumos arī parasti esam nodrošinājuši šādu iespēju. Ir gan atsevišķi izņēmumi, taču tie parasti saistīti ar gadījumiem, kad iesaucamais pēdējā brīdī pārdomā. Proti, iepriekš pieteicies vienā vienībā, bet tagad redz, ka draugi iet uz citu vienību, un arī grib uz turieni. Ja vien varam, tad ievērojam šīs vēlmes, tomēr kopumā spēkā ir un paliek likumā noteiktā prasība, ka komplektācija notiek atbilstoši bruņoto spēku prioritātēm. Mēs gribam, lai nākotnē interese ir ne tikai par Rīgas tuvumā esošajām vienībām, bet arī par reģionos esošajām. Patlaban populārākā ir Mehanizētā brigāde, kas ir arī pati zināmākā un atrodas tuvu Rīgai. Populāri ir arī Gaisa spēki, Štāba bataljons un militārā policija," saka Kristers Grauze. 

 

Apmēram ceturtā daļa valsts aizsardzības dienestu izgājušo karavīru pēc tam noslēdz līgumu par profesionālo dienestu, kas no bruņoto spēku viedokļa ir ideāls risinājums. Vēl piektā daļa no katra iesaukuma parasti aiziet studēt uz kādu no augstskolām, kur valsts aizsardzības dienestu izgājušajiem ir priekšroka valsts finansētajās apmācību programmās.

 

Iesaucamos izvēlas dators

Kā jau teikts, pagaidām lielākā daļa jauno karavīru dienestā piesakās obligāti – apmēram 90 procenti. Ziemas iesaukumus, kad iesaucamo skaits ir mazāks,  iespējams nokomplektēt tikai no brīvprātīgajiem vien. Taču kā aizpilda tās vietas, kurās brīvprātīgo nepietiek? Ja ar brīvprātīgajiem ir par maz, tad atlikušos izvēlas no iesaukumam pakļautajiem attiecīgā vecuma vīriešiem pēc nejaušības principa. Var teikt, ka notiek sava veida loterija, tikai šajā gadījumā tam, kuram krīt pilnā loze, ir jādodas dienestā. 

 

"Likumdošana paredz, ka iesaukt dienestā var no 18 gadu vecuma. 

Ja jaunietis vēl mācās vidusskolā, tad, protams, mēs no skolas sola viņu neraujam ārā.

 Tādā gadījumā uz viņu tiek attiecināta iespēja tikt iesauktam pēc nejaušības principa viena gada laikā pēc skolas beigšanas, ja tāda vajadzība būs. Pārējie 18 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās, bet gan strādā vai varbūt nestrādā, uzreiz tiek iekļauti iesaucamo sarakstos un tātad var tikt iesaukti pēc nejaušības principa," tāds ir Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktora skaidrojums.

 

Visu publikāciju lasi žurnālā “Likums un Taisnība” nr.6.

 

Žurnālā lasi arī: 

  • Numura tēma. Kad pie ārsta nokļūt gandrīz neiespējami – vai veselības apdrošināšana ir izeja? Intervija ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu.
  • Jautā lasītājs. Kā saņemt pabalstu aukstajā sezonā?
  • Atbild speciāliste. Kā pierādīt darba stāžu? Meklējam arhīvos.
  • Likumu jaunumi. Mājdzīvnieks nav lieta.
  • Patērētāju tiesības. Lai dāvanu iegāde nesabojā svētkus.
  • Naudas skola. No 16 gadiem – lielāka patstāvība bankās.
  • Valsts aizsardzība. Militārā loterija – kurš dienēs un kurš ne?
  • Patiesība par meliem. Hibrīdkarš. No ģeopolitiskas šaha spēles līdz vienreizlietojamo aģentu teroram.
  • Klimata kurss. Pētām pārtikas apriti. Latvija izaudzē, ārzemnieki nopelna.
  • Birokrātijas remonts. ASV sistēmas remonts vai politiskā zemestrīce?
  • Kriminālā retrospekcija. Ansis Kaupēns. Noziedznieks bez romantikas plīvura.
  • Vaļasbrīdim. Zviedru mīkla.

Saistītie raksti