Sievietes, kuras gatavas sargāt ģimenes pavardu jebkurā scenārijā. Iepazīstieties – "Skudras"!
FOTO: LETA
Brīvprātīgo organizācija "Sievietes aizsardzībai SKUDRAS". Foto: Lita Millere, LETA
“Skudru” valdes locekle Gundega Grīnberga un Dienvidkurzemes novada kopienas vadītāja Zane Valdmane intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, kā saistībā ar krīzes situācijām sievietēm parūpēties pašām par sevi, tuviniekiem un līdzcilvēkiem.
Gundega sacīja: “Mūsu mērķis ir mazināt sieviešu un ikviena Latvijas iedzīvotāja bailes, domājot par jebkādām krīzēm, dodot zināšanas un prasme un veicinot to, ka katrā Latvijas apdzīvotā vietā ar laiku ir sieviešu-“skudru” kopiena, kas kopā mācās un domā, kā padarīt savu noturību pret krīzēm stiprāku.”
Karš Ukrainā mobilizē arī mūsu sievietes
Sarunas brīdī organizācijā darbojās 377 biedres, bet interese par organizāciju un dalību tajā ir ļoti liela. Ar ko tas skaidrojams? Zane atbildēja: “Tas skaidrojams ar laiku, kādā mēs dzīvojam.” Blakus valstī notiekošais karš ir jūtams arī mūsu valstī un iedzīvotāju ikdienā. “Neizbēgami tas notiek, mēs to jūtam, tas ir mums apkārt.”
Tas mūs skar jebkurā mirklī, kad paņemam rokā telefonu vai skatāmies televizoru. “Par to tiek runāts, stāstīts, un tas mūs sasniedz jebkurā vietā.” Saprotot, ka Latvija robežojas ar valsti, kas karo ar kaimiņiem, arī Latvijas iedzīvotāji sāk domāt par iespējamiem draudiem.
“Vēlos būs gatava un zināt, kādu lēmumu pieņemt”
Saistībā ar iespējamiem militāriem draudiem sievietēs rodas psiholoģiska vēlme būt tiem gatavām, ja iestājas krīze. “Es gribētu uzsvērt, ka mēs nerunājam tikai par militāro krīzi, bet arī par dažāda veida citām krīzēm.
Arī vētra, ko piedzīvojām augustā, liek sasparoties. Tie ir ikdienas notikumi, kas mūs skar tieši. Arī mans vadmotīvs, kāpēc esmu “Skudrās”, ir par to, ka vēlos būs gatava un zināt, kādu lēmumu pieņemt, ja iestājas krīze,” Zane atklāja savu motivāciju pievienoties organizācijai.
Gundega turpināja: “Galvenais, kāpēc es atsaucos idejai izveidot organizāciju, bija daudz jautājumu, kas man radīja iekšēju trauksmi un bailes par to, kā rīkoties krīzes situācijā, protams, vairāk domājot par lielo krīzi, potenciālo militāro iebrukumu. Es domāju, kā varēšu parūpēties par sevi, savu ģimeni un ko varu darīt savas valsts labā, lai veicinātu sabiedrības noturību.”
Svarīgi stiprināt savu piederību kopienai
Otrs Gundegas un daudzu citu “skudru” motīvs, darbojoties organizācijā, ir par iespēju stiprināt savu piederību kopienai, kas domā, dara un mācās. “Lai nav sajūta, ka es esmu viena pati savās bailēs, bet mūsu ir daudz.” Arī citas “skudras” teikušas, ka ir ļoti vērtīgi nebūt vienām savās bailēs un neziņā, ko darīt un kā rīkoties.
Zināšanas un kopība sievietēm palielina drošības sajūtu. Lai arī ir pieejama plaša informācija par to, kas jādara krīzes situācijās, “Skudru” pārstāve pauda, ka bija vajadzīgs viegli saprotams materiāls, kurā ir fokuss tieši uz sievietēm. “Informācijas ir daudz, bet kaut kā līdz galam tā nesasniedz sabiedrību.” “Skudras” vēlas palīdzēt šai informācijai nonākt līdz sabiedrībai, īpaši sievietēm, un izskaidrot to.
Ģimenes krīzes plāns – kas tas ir?
Nākamā gada sākumā “Skudras” plāno sākt piedāvāt lielākas apmācību programmas par to, kā sievietei parūpēties pašai par sevi, saviem tuviniekiem un līdzcilvēkiem. Piemēram, ir jārunā par to, kā izvērtēt informāciju un kas ir droši un uzticami tās avoti. Jādomā, kā uz šīs informācijas pamata pieņemt lēmumus par savu rīcību.
Katrā reģionā lielākie izaicinājumi var būt citi
Zane uzsvēra, ka katrā kopienā izkristalizējas citi būtiskākie jautājumi. “Dienvidkurzemē tie var būt vieni jautājumi, bet Zemgalē – citi jautājumi.” Katrā reģionā sievietes uztraucošie jautājumi var atšķirties.
To zinot, “Skudras” piesaista speciālistus un palīdz iegūt skaidrību par konkrētām lietām. “Nosaukt trīs punktu sarakstu būs ļoti grūti, jo tas atšķiras katrā vietā. Protams, ir noteiktas lietas, kas katram iedzīvotājam jāzina.”
Krīzei ir jāgatavojas tagad, miera laikā!
Gundega akcentēja: “Galvenais mūsu vēstījums ir par to, ka mēs nevaram konkrēti pateikt, kas jādara krīzes situācijā. Drīzāk ir jāseko līdzi norādēm, ko dod valsts aizsardzības struktūras.” Tāpat jāseko līdzi uzticamu mediju sniegtajai informācijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta resursiem – 112.lv.
“Mūsu vēstījums ir vairāk par to, ka krīzei ir jāgatavojas. Tajā brīdī, kad tā notiks, ja tu neesi sagatavots un nav rīcības plāna, tev būs daudz grūtāk ar vēsu prātu pieņemt lēmumus. Mēs aicinām sievietes veidot savu ģimenes krīzes plānu.
Saraksts ar jautājumiem, par ko jādomā jau šodien
Līdzīgi ir tad, kad jūs iekāpjat automašīnā un piesprādzējaties, domājot: ja kaut kas notiks, drošības josta jūs pasargās. Arī mēs aicinām veidot ģimenes rīcības plānu krīzes situācijās.”
“Skudru” mājas lapā pieejams kontrolsaraksts ar jautājumiem, par kuriem ir jāpadomā jau tagad. Ir daudz lietu, ko jau tagad preventīvi var izdarīt, lai krīzes situācijā būtu vieglāk.
Kur tu satiksi savus ģimenes locekļus, ja nevarēsi viņus sazvanīt?
Gundega ieteica: “Katram savā mājsaimniecībā vajadzētu pārrunāt, kurā vietā katrā mājā atrodas divu sienu princips. Tāpat jau iepriekš var izpētīt, kur apkārtnē atrodas patvertne un kā tajā var iekļūt.
Vēl var vienoties ar ģimenes locekļiem, kā jūs sazināsieties un kur tiksieties tad, ja nestrādās mobilie sakari. Varbūt ir viena konkrēta vieta, kur varētu tikties apaļās stundās.
Kurš paņems dokumentus un kur vispār tie atrodas?
Tāpat var izrunāt, kas ir katra kontaktpersona, ja kādam ģimenes loceklim nestrādā telefons un ar viņu nevar sazināties. Tāpat aicinām padomāt par to, kā sadalīt lomas savā ģimenē gadījumā, ja nepieciešams evakuēties no savas mājvietas. Ir jāvienojas, kurš ko paņem, piemēram, dokumentus. Jāgatavojas, lai dokumenti atrodas vienviet.
Ieteicams sakrāmēt 72 stundu krīzes somu, iepriekš pārdomājot, kādi medikamenti katram ģimenes loceklim nepieciešami. Ja mājās ir mazs bērniņš, tad jāpadomā, kura mīlmantiņa varētu radīt nomierinošu sajūtu. Kopumā jautājumu, par ko iepriekš domāt, ir daudz.”
Arī suņi un kaķi jānosēdina pie sarunu galda
Šajās sarunās par potenciālo apdraudējumu vajadzētu iesaistīt arī bērnus. Zane skaidroja: “Mēs uzsveram, ka ir jāsanāk ģimenei kopā. Mēs visi sanākam pie viena galda un izrunājamies.
Mēs mēģinām atrast kopīgu valodu un izrunāt katram svarīgās lietas. Jāmēģina katram izstāstīt, kas būs viņa rīcība, ja iestājas krīzes situācija, par ko katrs atbild un kas katram ir svarīgs.”
Par krīzi jārunā tieši tagad, kad ir miers
Lai arī krīzes jautājumu cilāšana var radīt nemieru, sarunām vajadzētu būt pēc iespējas mierīgākām. “Ja iestāsies krīzes situācija, tu zināsi, kas tev ir jādara.” Par to ir jārunā tieši šajā mirklī, kad ir mierīgi.
“Noteikti jāiesaista ģimenes locekļi. Tas ir viennozīmīgi. Tā kā sievietes ir galvenās pavarda turētājas, tad mums tas ir jādara.” “Arī suņi un kaķi jānosēdina pie sarunu galda,” Zane jokoja.
Latgalieši jau piedzīvojuši apdraudējuma brīžus
Gundega atgādināja, ka Latgalē, kur iedzīvotāji jau vairākkārt saņēmuši šūnapraides ziņojumus, ir pieredzēts, kā skolotājas un bērnudārza audzinātājas ved bērnus uz drošu patvēruma vietu.
“Viņi jau šādas situācijas ir piedzīvojuši. Ir svarīgi, ka par to tiek runāts arī mājās un ka tā nav tikai skolas vai bērnudārza atbildība,” viņa aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju padomāt par savu gatavību iespējamām krīzēm.
Santa Kvaste, jauns.lv