Kas Klusā sestdiena ir kristiešiem, un kas - pagāniem

Mūsdienās kristiešu tradīcijas ir savijušās ar senlatviešu tradīcijām. Lieldienu svinēšana saistīta ar rituālām darbībām, kad cilvēki palīdz atmosties zemei un veicina tās svētību, laika pareģošanu, auglības un veselības nodrošināšanu. 

 

FOTO: Shutterstock.com

Pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bailēs bija aizbēguši. Kristus kapam priekšā aizvelts liels akmens. Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Laiks līdz Lieldienām tiek dēvēts par Kluso nedēļu - baznīcās šajā dienā neskan ērģeles un klusē zvani, jo tā ir diena, kad tiek pieminēta Jēzus Kristus dusēšana kapā. Savukārt pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, jo sākas gaišie Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās svētki.

Klusā sestdiena ir laiks, kad katram cilvēkam būtu jāmeklē atbildes uz būtiskiem eksistences jautājumiem, - tā uzskata Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Tautas ticējumi vēsta, ka šajā dienā saimnieču galvenais uzdevums bija Lieldienu olu vārīšana, lai nākošā gadā varētu labi satikt ar saimi un kaimiņiem.

Reklāma
Reklāma

 

Saistītie raksti