Darba svētki. Vai zini, kā tie radušies?

1.maijs - Darba svētki. Daudziem Darba svētki asociējas ar krāšņajām demonstrācijām un svētku gājieniem padomju laikā, taču izrādās Darba svētku pirmsākumi meklējami ASV, kur 1886. gadā notika Vispārējais strādnieku streiks.

FOTO: Shutterstock.com

Darba svētkus vajadzētu izmantot nevis iekavēto darbu apdarīšanai, bet atpūtai kopā ar ģimeni!

Tomēr arī pirms šī gada dažādās pasaules valstīs ir bijuši aktuāli strādnieku tiesību jautājumi, tai skaitā jautājums par darba dienas ilgumu.
Vēstures avoti liecina, ka 1886. gada maijā pirmajos datumos Čikāgā notika ASV strādnieku Vispārējais streiks, kurā piedalījās aptuveni 80 tūkstoši cilvēku. Streiks notika ar mērķi noteikt astoņu stundu darba dienu. Diemžēl plašie protesta pasākumi nenorisinājās miermīlīgi, un daudzi streika dalībnieki tika nogalināti. Tomēr pēc pāris gadiem streikotāji bija panākuši savu – 1888. gadā   Amerikāņu darba federācija pasludināja, ka, sākot ar 1890. gada 1. maiju, amerikāņu strādniekiem nevajadzētu strādāt ilgāk par 8 stundām. Tāpēc šis gads uzskatāms par Maija svētku, Starptautiskās darbaļaužu solidaritātes dienas, sākuma gadu.
Nav brīnums, ka strādnieki sarīkoja tik milzīgu streiku, jo darba apstākļi ne tikai ASV, bet arī daudzviet Eiropā bija ļoti briesmīgi. Piemēram, britu sievietes un bērni kopš 1847. gada drīkstēja strādāt „tikai” desmit stundas dienā. Tad jautājums –cik bija jāstrādā līdz tam? Franču strādnieki pēc 1848. gada februāra revolūcijas strādāja līdz 12 stundām dienā.

Piemēram, britu sievietes un bērni kopš 1847. gada drīkstēja strādāt „tikai” desmit stundas dienā. Tad jautājums –cik bija jāstrādā līdz tam?

Reklāma
Reklāma

Runas par samērīgām darba stundām laiku pa laikam ir tikušas aktualizētas. 19. gs. pirmajā pusē angļu sociālais „utopists” Roberts Ovens radīja saukli „Astoņas stundas darba, astoņas stundas atspirgšanai, astoņas stundas atpūtai”. Tādējādi tika formulēts mūsdienu darba dienas optimālais sadalījums.
Pēc strādnieku streika ASV drīz vien citas valstis pievienojās idejai par strādnieku demonstrācijām. II. Internacionāles 1. kongress 1889. gadā Parīzē pieņēma lēmumu ik gadus 1. maijā visās valstīs sarīkot strādnieku solidaritātes demonstrācijas.  Krievijā Darbaļaužu svētkus pirmo reizi atzīmēja 1891. gadā Pēterburgā. Latvijā šie svētki pirmoreiz notika 1893. gadā Liepājā. 1904. gada 1. maijā pirmoreiz Latvijā tika uzvilkti sarkanie karogi ar revolūcijas lozungiem. 1905. gadā pirmoreiz svinēšanā piedalījās arī lauku darbaļaudis. Padomju gados 1. maija demonstrācijas izvērtās par raibiem un skaļiem svētkiem. Mūsdienās daudzās valstīs šajā dienā joprojām notiek skaļas demonstrācijas, kurās  iedzīvotāji pieprasa ekonomikas attīstības veicināšanu un cenu.