Skolotāji atklāj, ko patiesībā gribētu saņemt izlaiduma dāvanās

Maijs ir laiks, kad skolās un bērnudārzos sāk zvanīt izlaiduma zvani. Šis ir pacilājošs brīdis gan skolēniem, gan pedagogiem, taču vecākiem nereti sagādā ne vienu vien raižpilnu jautājumu. Mēs, ģimenes portāls Mammamuntiem.lv, aptaujājām vairākus skolu un bērnudārzu pedagogus, vaicājot, ko viņi vēlētos saņemt dāvanā izlaidumā, un vai vispār šādas dāvanas ir vajadzīgas?

Par neērtības izjūtu

“Es kā skolotāja parasti jūtos neērti, kad skolēni vai viņu vecāki man kaut ko dāvina, bet šī tradīcija ir tā iesakņojusies, ka laikam no tās neaizbēgt,” stāsta Sanita, ģeogrāfijas skolotāja. Skolotāja atzīst, ka vairāk par dāvanām viņai nozīmē kāds labs vārds, kas pateikts no sirds, bet, ja tiešām vēlas kaut ko uzdāvināt, tad vislabāk patiktu ziedi vai rododendra, augļkoka stādiņi. “Tad, kad tas dārzā uzzied, vai dod ražu, varu pakavēties siltās atmiņās par klasi, kas to man uzdāvinājusi. Tā ir tāda paliekoša vērtība. Vēl uzskatu, ka laba dāvana ir grāmata vai kāds piedzīvojums. Reiz mana audzināmā klase man izlaidumā uzdāvināja lidojumu ar gaisa balonu. Tas tiešām bija neaizmirstams piedzīvojums,” atceras Sanita.

Skolotāja atzīst, ka, saņemot dāvanu no skolēna, vienmēr apzinās, ka bērns tajā ielicis savu sirsniņu, tāpēc nekad dāvanas neuztver ar nepatiku.

“Ja jārunā par dāvanām, kuras tomēr vairs negribētu saņemt, jāpiemin lietas bez praktiska pielietojuma, kas visbiežāk krāj putekļus, vai liela izmēra mīkstās rotaļlietas. Vēl uzskatu, ka nevajag dāvināt dzīvniekus. Vienu gadu man audzināmā klase uzdāvināja akvāriju ar zivtiņu, to iepriekš nesaskaņojot. Dzīvnieks tomēr ir liela atbildība,” piebilst Sanita.

Arī bioloģijas skolotāja Dace atzīst, ka ir pret dāvanām, taču, ja kāds tomēr vēlas kaut ko uzdāvināt, priecātos par kādu košumkrūmu, kociņu vai ko tamlīdzīgu. “Tas būtu mīļš atgādinājums par to, ka, ja kaut ko kopj un lolo, tad tas dod augļus!”

Matemātikas skolotāja Ilona uzsver, ka lielākā dāvana ir kopā būšanas sajūta. “Lai gan audzēkņu izlaidums raisa divējādas sajūtas – šķiršanās skumjas un padarīta darba prieku, tas otrais tomēr gūst virsroku. Viņi visi ir skaisti sapucējušies, aiz muguras ir liels darbs, kas labi padarīts, un tagad kopā varam svinēt šos svētkus, un dāvanas var nebūt.

Taču man patīk ziedi, vienmēr priecājos arī par biļeti uz kādu kultūras pasākumu – izrādi, koncertu, tomēr pāri visam man svarīga ir tā svētku svinēšanas, prieka sajūta.”

Pirmsskolas pedagoģe Ilona stāsta, ka no audzēkņiem labprāt saņemtu viņu sarūpētu pārsteigumu – dziesmiņu, kādu mīļu kartīti, kopīgu pārgājienu. “Ja runa ir par materiālām lietām, tad tā būtu kāda dāvanu karte atpūtai, jo mums kā pedagogiem vajag atpūtas brīžus, lai varam restartēties,” teic Ilona.

Arī Anna, kas strādā par pirmsskolas pedagogu atzīst, ka mīļākās ir bērnu pašu darinātās dāvaniņas: “Manas mīļākās dāvanu atmiņas ir bērnu zīmēta glezniņa, orhideja, kurai nu jau pieci gadi. Iekšā kartītē ierakstīti bērnu vārdi. Man dāvanā gribās saņemt paliekošas atmiņas.”

Savukārt Aija, kas skolēniem pasniedz dizainu un tehnoloģijas, atzīst, ka dāvanas nevajadzētu vispār: “Man liekas, ka to vecāki izjūt kā pienākumu. Es labāk gribētu kaut ko vienkāršu, personīgu, kādu nelielu pārsteigumu no bērniem.”

Pirmsskolas skolotāja Evija gan būtu gatava ekstrēmākām izklaidēm un dāvanā labprāt saņemtu lidojumu ar gaisa balonu. 

Privātā bērnudārza pedagoģe Lilija atzīst, ka vecāki nereti tiešām mēdz pārspīlēt ar dāvanu gādāšanu. Viņasprāt, dārgas un pompozas dāvanas nav vajadzīgas, daudz noderīgāk būs, ja vecāki sagādās ko tādu, kas būs lietderīgs un izmantošanā nododams nākamajiem audzēkņiem. “Tā varētu būt grāmata vai kādas radošas spēles. Tas noteikti būs daudz lietderīgāk, un arī man sagādās vairāk prieka, jo redzēšu, kā šīs dāvanas izmanto jau nākamie audzēkņi.”

Ja izlaidumu šogad piedzīvo arī tav bērns, bet dāvana pedagogam vēl nav sagādāta, vari smelties iedvesmu un dalīties idejās ar citiem vecākiem.