Pārtikas pārpalikumi – atkritumi vai derīgas izejvielas?

Ēdiena pārpalikumi ir ikdienišķa parādība pat tiem kas nekad, nekad neizmet ēdienu. Pietiek jau ar ēst gatavošanu. Ko darīt ar ēdiena pārpalikumiem, stāsta pavārs Renārs Purmalis.

FOTO: Shutterstock.com

Pavārs Renārs Purmalis ir pārliecināts – ir bezjēdzīgi pelnīt naudu garās stundās un pēc tam izmest par šo naudu pirkto ēdienu miskastē

Nevis atkritumi, bet izejviela nākamajai maltītei

Lūk, idejas, ko iesākt ar dažādiem pārtikas pārpalikumiem, lai tiem nav jāceļo uz atkritumu grozu:

  • Tīras burkānu un sīpolu mizas var sasaldēt, sakrāt un izmantot buljona vārīšanai. Pēc vārīšanas gan mizas ir no buljona jāizņem, bet tajā brīdī tās būs jau tik mīkstas, ka varēs izgāzt tualetes podā. Citreiz visu, kas vārīts buljonā, var sablenderēt un pieliet atpakaļ zupai, lai padarītu to tumīgāku.
  • Kafija var būt labs skrubis: kāda Latvijas kafejnīca to arī sāka tirgot kā kosmētikas līdzekli. Nezinu gan, kā viņiem gāja, bet kafijas biezumi, gan mūsu augsnē, gan vannas un pirts rituālos būs tieši laikā, kas tonizēs un uzmundrinās mūsu ādu.
  • Skābo krējumu, kad tam tuvojas termiņa beigas, kopā ar miltiem, olām un cukuru var pārvērst gardās pankūkās.
  • Puķkāpostu lakstus var sautēt kopā ar puķkāpostiem un ēst tos arī. Puķkāposta serdi un kātiņus var vārīt un blendēt, pievienojot tos zupai.
  • Zaļumu atlikumus un savītušas lapas var pārvērst par brīnišķīgu pesto, pievienojot tiem eļļu, riekstus, sieru un citrona sulu.

 

  • Izspiestos citronus savukārt var sagriezt gabaliņos, izžāvēt un likt klāt savam īpašajam tējas maisījumam.
  • Daudzi mājās dzer svaigi spiestas burkānu sulas. No pāri palikušajiem biezumiem ērti un ātri var pagatavot brukānkūku vai plakanmaizi. To taisa, sajaucot olas ar miltiem, ūdeni un pāri palikušos burkānus no spiedes. Apsmērē ar skābo krējumu un pievieno cukuru.
  • Olu čaumalas, ja tām neļaus ilgi stāvēt mitrumā, nekādas smakas neizdalīs. Jāļauj tām izžūt un tās var glabāt līdz brīdim, kad brauc pie dabas, pie vecmāmiņas, vai kāda, kam dārzā tās var izbērt. Olu čaumalas labi noder kā lielisks mēslojums tādiem augiem kā lavandas, tomātu stādiem tās patīk, jo atbaida zemes vēžus utml.
    Ja mēs savus pārtikas atkritumus spētu šķirot atsevišķi jau pie sevis virtuvē, būtu viegli atrast tiem pielietojumu. Galvenais ir nepaslinkot pie sevis mājās.


Sapuvis siers ledusskapī ir nolaidība

Cik skumji ir iet uz darbu, pelnīt naudu garās stundās un pēc tam izmest to naudu vienkārši miskastē! Naudai jāvairo enerģija un jārada prieks. Pirkšana, protams, arī ir sava veida bauda, bet ir lielāka bauda, kad ir kārtība gan galvā, gan maciņā, gan ledusskapī. Te lieti noderētu princips – jo mazāk, jo labāk. Tādā veidā viss būs pārredzams un būsi lietas kursā, kas atrodas ledusskapja dzīlēs. Ja tas būs aizkrauts, tad ledusskapis gan patērēs vairāk enerģijas, lai visu pārtiku uzturētu aukstu, gan lielāka iespēja, ka kaut kas tiks aizmirsts un pamests novārtā līdz tas sabojāsies un būs jāmet ārā.

 

Pirkt lielākus iepakojums bieži ir kārdinoši, jo cena kilogramā ir zemāka.

 

Reklāma
Reklāma

Lai gan dzīvojot vienam vai diviem ģimenē, 500 g krējuma spainīti ne vienmēr sanāks izēst laikā, ja to lieto tikai pa karotei pie zupas.


Ko iesākt ar maizes krājumiem? 

Mums veikali piedāvā diezgan ērti iepakotus un lietojamus produktus. Maize ir plāni sagriezta un to iespējams apēst visu. Ja nu tādi gadās, tad baltmaizes pārpalikumi var noderēt kotlešu pagatavošanā un rupjmaize ir laba klāt pie kāpostiem, kad tos sautē.
Tā kā es cepu pats savu maizi, aizstāvējušos un neapēsto izmantoju trīs veidos. Ja maize ir tikai sakaltusi un nav sapelējusi, vai jau citādi bojāta, to var “atdzīvināt”. Sakaltušo maize saslapina ar ūdeni un liek krāsnī karsēties līdz tā kļūst atkal mīksta. Šis izdosies tikai ar labas kvalitātes maizi.

  1. Gatavoju maizes kvasu. To ir vienkārši pagatavot. Apgrauzdē sausu maizi līdz brūnai, aplej ar verdošu ūdeni, pievieno cukuru un ieraugu, notur dienu katlā un diennakti slēgtā pudelē, nokāšot nosēdumus. Pasniedz aukstu.
  2. Gatavoju maizes grauzdiņus no sakaltušas maizes. Tos pagatavo, sagriežot maizi un aplejot to ar dažādām garšaugu eļļām un grauzdējot krāsni. Tos var uzglabāt nedēļām ilgi. Lai gan ērti būtu sagriezt maizi, kas nav jau pārvērtusies par akmeni, tāpēc, ja redzam, ka ir maizes daudzums ir pa lielu, tad jāreaģē laicīgi!
  3. Gatavoju rīvmaizi no pāri palikušās maizes, kas jau kļuvusi cieta.  Rīvmaizi izmantoju ne tikai panēšanā, bet dažreiz arī 5-10% lieku klāt jaunas maizes maisījumam. Tas ir ļoti populāri Francijā, Zero waste maizes ceptuvēs, jo francūži pārsvarā ēd tikai svaigu maizi, tā kā rodas ļoti, ļoti daudz maizes atlikumi, kurus pārvērš rīvmaizē un liek klāt jaunajai maizei. Protams tā nav ikdiena, jo es, strādājot maiznīcā, cepu nedaudz mazāk nekā dažreiz nepieciešams. Mēs priecājamies, ja ap diviem dienā jau maize beigusies, nevis 10 kukuļi palikuši dienas beigās pāri.

 

Atkritumiem nē!

Vissvarīgāk ir censties neradīt atkritumus, jo tad atkrīt sāpe par to uzglabāšanu un šķirošanu. Jo mēs prātīgāk un taupīgāk dzīvosim un mazāk lieki ražosim atkritumus (arī mājās), jo labāk būs. To var panākt pērkot tikai tik, cik var apēst. Taisot ēst attiecīgo ēdiena daudzumu, cenšoties iepirkties tā, lai nekas nav jāizmet ārā. Būsim prātīgi, nepirksim lieki, lai neko lieku aiz sevis neatstātu. Katram nepieciešams tik, lai pietiek. Pēc šāda motīva es arī veidoju savu ikdienu. Man patīk tā pietiekamības, nevis pārēšanās sajūta, kad ar pilnu, spiedošu vēderu sēdi un nevari pakustēties. Tad piemeklē enerģijas trūkums. Ēdiens ir radījis nogurumu, nevis izdarījis savu galveno darbu – iedevis enerģiju. 

 

Autors: Renārs Purmalis, pavārs.