Mājdzīvnieka apglabāšana piemājas dārzā vai tuvējā mežā – pretlikumīga. VIDEO

Jau daudzus gadus Latvijā pastāv noteikumi, kas aizliedz citos medību laukos aizsauktos mīļdzīvniekus (suņus, kaķus un seskus) apglabāt uz savu roku. Administratīvo pārkāpuma kodeksa 108.2 pants par to paredz privātpersonai uzlikt naudas sodu 350 eiro apmērā, bet atkārtotā gadījumā – divreiz lielāku naudas sodu, 700 eiro. Vai kādam šāds sods būtu piemērots, Kasjauns.lv gan neizdevās uzzināt. 
 

Kā pienācīgi atbrīvoties no mīļdzīvnieka līķa un cik tas izmaksā? 
Ir vairākas likumīgas iespējas kā cilvēks var apglabāt vai atbrīvoties no mājas dzīvnieka līķa: 

* Mirušo dzīvnieku var aiznest uz tuvējo veterināro klīniku un to nodot kremācijai. Dzīvnieka nodošana kremācijai izmaksās no desmit eiro, bet iemidzināšana jeb eitanāzija, atkarībā no dzīvnieka lieluma, no septiņiem līdz pat simts un vairāk eiro. Te gan jāteic, ka dzīvnieka nodošana kremācijai „kopējā katlā” negarantē, ka viņa pelni tiks pienācīgi noglabāti. Tos var gan izkaisīt kopējā izgāztuvē, gan nodot pārstrādei asfaltbetona rūpnīcās, kur tos izmanto kā piedevu asfaltam. Protams, var veikt arī individuālo dzīvnieka kremāciju un pelnus saņemt urnā. Šajā gadījumā tas izmaksās vairākus desmitus eiro. 

* Tāpat dzīvnieku var apglabāt dzīvnieku kapsētās. Latvijā ir trīs dzīvnieku kapsētas („Citi medību lauki” Babītes novadā, Cēsīs un SIA „Kurzemes gaiļsaimnieks” kapsēta Priekules novadā). Dzīvnieka guldīšana kopējā kapā izmaksās no septiņiem eiro un vairāk, atkarībā no tā, kas šo pakalpojumu piedāvā. Savukārt dzīvnieka apglabāšana individuālā kapavietā „Citos medību laukos” izmaksā no 85 eiro un vairāk, klāt pieskaitot apbedīšanas pakalpojumus un apsaimniekošanas izdevumus (no 20 eiro gadā). 

Kremēto mājdzīvnieku pelnus pārstrādā asfaltā 
Lai cik tas ciniski neskanētu, mājas mīluļu līķi saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek uzskatīti par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas atbilstoši ir jālikvidē. Nekontrolēta mājdzīvnieku apglabāšana, pēc atbildīgo institūciju uzskata, apdraud sabiedrības veselību un var izplatīt infekcijas. 

Daudzi dzīvnieku mīļi savus mirušos lolojumus tomēr nenodod oficiālajai utilizācijai vai kremācijai. Nereti viņi tiek izmesti atkritumu urnās. Šajā gadījumā pat uzteicami būtu tas, ka kāds savu mīldzīvnieku cenšas apglabāt kādā nelegālā dzīvnieku kapsētā vai piemājas dārziņā. 

Aina no Skrundas novada Kasjauns.lv teica: „Man viens mazs kaķītis nomira pāris nedēļas pēc dzimšanas, bet otru nokoda kaimiņu suns. Tā nu abus runčukus apglabāju dārzā zem ābeles. Par noteikumiem, ka tas draud ar simtiem eiro lielu naudas sodu, neko nezināju un mani tie arī „nerausta”. Gadu simtiem mūsu senči savus mirušos un kritušos dzīvniekus apglabāja māju tuvumā, un nekas slikts taču nav noticis… Cik zinu, arī neviens no maniem kaimiņiem nav speciāli vedis nomirušu kaķīti vai sunīti uz pilsētas veterināro klīniku, lai to kremētu”. 

Savukārt Beverīnas novada izpilddirektora pienākumu izpildītāja Daiga Vanaga Kasjauns.lv teica: „Īstenībā tikai nesen novadā esmu sākusi strādāt un tā īsti šo jautājumu nemācēšu komentēt. Diemžēl likums tāds ir, un tas jāievēro. Personīgi savu viedokli, kā uz to attiecos, nevaru paust, jo likums ir likums, un tas jāpilda. Tā, ka Beverīnas novadā kāds būtu bargi sodīts par sava mīļdzīvnieka nelegālu apglabāšanu, gan nav”. 

Mājdzīvnieku apglabāšana piemājas dārzā – pretlikumīga (no 1.40 min., LTV1 „Ķepa uz sirds”) 

Avots: www.kasjauns.lv