Kā atmodināt (un vai maz to darīt) vecu ābeli?

Ko darīt, ja īpašumā ir nonākusi veca ābele, kurai sen nav griezts un veidots vainags? Par to, kad un kā apgriezt šādu koku, “Mammamuntetiem.lv” stāsta Dārzkopības institūta pārstāvis, zinātnieks, zinātņu doktors, konsultants Edgars Rubauskis.
Ja kokā ir dzīvības pazīmes, ābeli var atmodināt!

FOTO: Shutterstock.com

Ja kokā ir dzīvības pazīmes, ābeli var atmodināt!

Pirms vecas ābeles vainaga veidošanas, ir jānovērtē koka stāvoklis. Svarīgi, lai stumbrs būtu dzīvs un vesels. Uzmanība jāpievērš šādām pazīmēm, kas  norāda, ka koks nav vesels:

  • Lieli dobumi un bojājumi stumbrā;
  • Miza ap stumbru ir nolupusi;
  • Iztrupējis stumbra vidus;
  • Vēža brūces un saaugumi uz lielajiem zariem vai stumbra.

 

Ja koks ir vesels, tad tālāk jāskatās, kāds ir tā vainags. Edgars Rubauskis stāsta, ka koka struktūrai vajadzētu būt tādai, ka ir izveidots pamats – skeletzari, uz kuriem sānzari aug klājeniskā veidā (klājzari). Reizēm ir redzamas vecas ābeles, kurām zemākie skeletzari ir sen nogriezti un koka forma vairāk atgādina palmu. Šajā gadījumā ir sarežģīti dabūt vainagus zemākus.

 

Kad griezt zarus?

Vecām, sen nekoptām ābelēm dažkārt labākais brīdis vainaga veidošanai ir tad, kad lapas ir jau saplaukušas un var redzēt, kuri zari ir nokaltuši, kur atrodas lapotā daļa ar jauniem dzinumiem, ziediem. Edgars Rubauskis zina teikt, ka 

vislabāk vainagu veidot ir sausā un saulainā laikā, jo ultravioletā gaisma ir vislabākais dezinfekcijas līdzeklis. 

Ja zarus griež vasarā, kad vajadzētu, lai vismaz 48 studnas ir sauss laiks, tad ar šādām brūcēm nekas slikts nenotiks. Sliktāka situācija ir pavasarī un rudenī, kad ir lietains un ilgstoši slapjš laiks. Brūces ilgstoši atrodas mitrumā un tad šajās griezuma vietās var iemesties dažādas sēnes. 

Reklāma
Reklāma

 

  • Ja nepieciešams atjaunot un veicināt zaru augšanu, tad agrs pavasaris ir īstais brīdis griešanai, jo agrā pavasarī viss grieztais pastiprināti augs. Ja nogriezīsim 1 zaru, tad tā vietā izaugs 3 zari. Taču jāņem vērā, ka arī vasarā, ap Jāņiem, būs nepieciešams aplūkot šo koku vēlreiz un atstāt tikai tos jaunos dzinumus, kuri aug horizontāli. Visus pārējos, kuri aug vertikāli vai arī, kur aug vairāki dzinumi no vienas vietas, ir jāizlauž laukā. Ja vasarā šos nevajadzīgos jaunos dzinumus neizlauž, tad nākamajā gadā būs vairāk darba, vairāk brūču. Vasarā izlauzto jauno dzinumu, zaru brūces ātri vien apaugs un jau rudenī būs grūti pamanāmas. Vēl būtu vēlams griezt tā, izvēlēties nogriežamos zarus, ka veidotos pēc iespējas mazāk brūču. Labāk nogriezt kādu lielāku zaru nekā daudz sīku.

 

  • Ja nepieciešams izretināt, tad labāk pagaidīt siltāku pavasari, brīdi, kad viss ir saplaucis. Bieži vien pa gabalu izskatās, ka vecās ābeles daudz un skaisti zied. Taču ja paskatās apakšā zem vainaga, kur tā visa ziedēšana patiesībā notiek, tad var redzēt, ka visa vainaga iekšpuse ir tumša un ziedēšana notiek tikai pašā zara galā, vainaga ārējā daļā. Tāpēc nepieciešams izretināt, lai vainaga iekšpuse top gaiša. Tāpat arī jāskatās, vai zara galā ir pieaugums, tiem vajadzētu būt 10-20cm. 

 

  • Ja nepieciešams kārtīgi paretināt un pazemināt koka vainagu, tad labākais laiks zaru izgriešanai ir vasaras otra puse, jo tad nozāģētajā vietā ar lielu varbūtību nekas vairs neaugs. Pērnā gada dzinumus var arī izlauzt agrā pavasarī, kad lapas vēl nav saplaukušas un kad vēl nenotiek sulu cirkulācija, kad zari vēl trausli. Galvenais nosacījums ir lauzt ar asu kustību pretēji zaru augšanas virzienam (pretspalvu). Šādi izlauzti zari agri pavasarī arī neveicinās jaunu zaru augšanu.

 

Cik daudz un ko griezt?

Lai koks nejustu un neciestu, iesaka izzāģēt ne vairāk kā 1/3 no vainaga apjoma, sausie un nokaltušie zari netiek ieskaitīti šajā apjomā. Noteikti jāizzāģē jauni, spēcīgi ūdens zari, kuri ir ļoti gari un aug uz vainaga iekšpusi. Tāpat arī jāizzāģē zari, kas aug uz leju un ir nolīkuši. Nevajadzētu zāģēt sīkus, mazus zariņus, jo tie ir augļu zari un uz tiem veidosies raža. Tāpat arī jāskatās zaru resnums, ja brūces diametrs ir līdz 5-6 cm, tad šādas brūces salīdzinoši ātri ar laiku apaugs. Taču, ja brūces diametrs izskatās, ka būs lielāks, tad jāņem vērā, ka šādas lielas brūces ilgstoši neaizaug un vēlams šim zaram atstāt lielu celmu, lai to bojājot kādam mikroorganismam būtu iespēja vēl saglābt stumbru. Sliktāk būs, ja lielie zari tiks izzāģēti līdz ar stumbru, tad ilgstoši koksnes daļas būs pakļautas mikroorganismu iedarbībai, pie tam, tās neizkalstu, kas sīko organismu darbību tikai veicinās. Brūces uz stumbra, skeletzariem un vainaga galvenā zara būtu apstrādājamas ar kādu pieejamu preparātu, kas satur varu, piemēram, lerānu. 

Saistītie raksti