Galotņošana – ko tas nozīmē, un kuru puķu stādiem tā vajadzīga

Lai viengadīgās puķes vairāk sacerotu, augtu kuplākas, neizstīdzētu un krāšņāk ziedētu, tās ir jāgalotņo. To dara, uzmanīgi nokniebjot stāda galotnīti, kamēr tas ir pavisam mazs un tam ir izaugušas tikai 4–5 īstās lapiņas. Puķzirnīšus galotņo uzreiz pēc 3 lapiņu izaugšanas, ļoti uzmanīgi nokniebjot stāda galotnīti.
Uzreiz pēc galotnīšu saīsināšanas augiem ir jādod papildmēslojums, lai ir spēks dzīt jaunos sānu zarus un augt kuplumā.

FOTO: Shutterstock.com

Uzreiz pēc galotnīšu saīsināšanas augiem ir jādod papildmēslojums, lai ir spēks dzīt jaunos sānu zarus un augt kuplumā.

Galotņošana nepieciešama kobejām, petūnijām, dālijām, fuksijām, balzamīnēm, lobēlijām, puķu tabakai un citām vasaras puķēm, kurām vēlams augt kuplām.   

Daļai puķu pietiek ar vienu galotņošanu, bet, piemēram, petūnijas un lobēlijas vēlams galotņot reizi mēnesī, nolaužot zariņu uzreiz pēc 4.–5. lapas. Tad tās augs kuplas, neizstīdzēs un nepārziedēs līdz pat rudenim. Savukārt fuksijas galotņo divas reizes – pirmo, kad stādam ir izaugušas 4 lapas, un otro, tiklīdz stāds ir labi ieaudzis podā, kurā iestādīts pastāvīgai augšanai.

 

Reklāma
Reklāma

Pēc galotņošanas puķu stādi garumā aug lēnāk, jo tiem daudz spēka jāpatērē jauno zaru veidošanai. Tāpēc uzreiz pēc galotnīšu saīsināšanas augiem ir jādod papildmēslojums, lai ir spēks dzīt jaunos sānu zarus un augt kuplumā.

No žurnāla “100 labi padomi”