Dārza "melnais zelts" jeb kā pareizi veidot kompostu piemājas dārziņam

Izmest bioloģiski noārdāmos atkritumus nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā ir ne vien izšķērdīgi, bet arī neilgtspējīgi. Tā ne tikai palielinās rēķins par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī tiek liegta iespēja izmantot vērtīgu resursu augsnes bagātināšanai.

FOTO: Shutterstock.com

Kompostu nebūt nav jāveido dārza tālākajā nostūrī, kā bieži ierasts, bet drīzāk tur, kur to būs ērti papildināt un pieskatīt.

Virtuves un dārza atkritumus var kompostēt jeb palīdzēt tiem sadalīties un pārveidoties dažādās augiem uzņemamās formās, lai atgrieztu dabiskajā apritē organiskās vielas, atjaunojot augsnes auglību un uzlabojot tās fizikālās īpašības.

Esam apkopojuši ekspertu atziņas, kā sekmīgāk veidot kompostu piemājas dārzā, no vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” iniciētās pieredzes apmaiņas diskusijas “Kā bio atkritumus pārvērst dārznieku “melnajā zeltā”?”.
 

Norobežots, daļēji noēnots ērti pieejamā vietā 

Piemājas dārza komposta veidošanā labākie risinājumi ir kompostēšanas tvertnes vai kastes ar vākiem, jo komposta kaudze var būt pārāk sekla un tai var piekļūt grauzēji un putni. “Man piemājas dārzā visērtākā ir bijusi nedaudz lielāka nekā veļasmašīna tvertne, kurā ir iespējams nodrošināt inerci kompostam veidoties,” skaidro vides pārvaldības inženiere Zane Gailīte.

Turklāt kompostu nebūt nav jāveido dārza tālākajā nostūrī, kā bieži ierasts, bet drīzāk tur, kur to būs ērti papildināt un pieskatīt. Vislabāk to ierīkot daļēji noēnotā vietā, nenovietojot tieši zem kokiem, jo no tiem krītošās lapas uzturēs mitrumu, sapūdējot koka kasti. Tiešā saulē kompostu nav ieteicams likt, jo tad rodas pārāk liels komposta izžūšanas un uzkaršanas risks.

Lai pasargātu dārza kompostu no grauzējiem un putniem, iespējams izvēlēties plastmasas kastes vai īpašas kompostēšanas tvertnes, kuras var iegādāties būvniecības veikalos. Tomēr videi draudzīgi ir neveicināt lieku patēriņu un komposta kasti veidot no mājās pieejamiem materiāliem. No grauzējiem kompostu var pasargāt, kastes apakšā un gar sāniem iestrādājot metālisku sietu, savukārt putnus aizkavēs viegli paceļams vāks, kas laiž cauri mitrumu un gaisu. 
 


Piemājas kompostā nevajag mest dzīvnieku izcelsmes produktus 
 

Lai lieki nepievilinātu grauzējus un neradītu nepatīkamas smakas, kompostā jāizvairās likt dzīvnieku izcelsmes produktus vai gatavos ēdienus, kuros tie ir. Drīzāk kompostā ir ieteicams pamīšus likt virtuves bioloģiski noārdāmos atkritumus (augļu un dārzeņu mizas, serdes, dažādus atgriezumus) ar tā saucamajiem dārza atkritumiem (lapas, zāle, nelieli zari).

 

Lai atvairītu augļu mušiņas jeb drozofilas, kompostam pāri var pārbērt plānu kūdras kārtiņu.

Reklāma
Reklāma

Pamīšus kompostā liekot virtuves bioloģiski noārdāmos atkritumus ar dārza atkritumiem, slapjie, slāpekli saturošie, bagātīgie virtuves atkritumi tiks līdzsvaroti ar sausākām sastāvdaļām, kurās vairāk oglekļa un kas nāk par labu komposta balansam. “Visbiežāk smakas signalizē par nepareizu kompostēšanu, piemēram, pārlieku lielu mitrumu,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Artūrs Jansons. “Ja mitruma režīms kompostam ir pareizs, tas smaržos pēc trūdzemes, nevis pēc pārtikas atkritumiem.” Kompostējot jāievēro mitro un sauso sastāvdaļu līdzsvars – ja komposts būs pārlieku sauss, tas sakritīsies, nevis trūdēs.

 

Kompostā neiesaka likt arī:
- nezāles (tostarp pieneņu, vārpatu saknes, kam bieži vien patīk izplatīties vairumā);
- citrusu mizas, jo mūsu platuma grādos šie augļi lielākoties ir importēti un apstrādāti ar dažādām vielām un citrusu mizās ir ēteriskās eļļas, kas apgrūtina komposta baktēriju aktivitāti;
- lielās devās sīpolus, ķiplokus, puravus, jo tie satur fitoncīdus ar antibakteriālu iedarbību, kas kavē komposta baktēriju darbību;
- mājdzīvnieku tualetes pakaišus;
- lielus zarus, augļu kauliņus, jo tie sadalīsies krietni lēnāk nekā pārējais komposta sastāvs;
- jūras veltes, gliemežvākus;
- tūjas, kā arī dažādus citus vaskainus augus, kam lapas aizsargājas pret mitrumu.


Vides pārvaldības inženiere Z. Gailīte iesaka izvairīties no papīra izstrādājumu iekļaušanas kompostā. Viņa skaidro, ka kompostā var izmantot papīru bez piejaukumiem (papīra krūzītes un daļa citu izstrādājumu ir pārklāti ar mikroplastmasas slānīti). Lai arī var izklaidus izbārstīt gan kafijas, gan tējas biezumus, jāatceras, ka tēju maisiņus noteikti nevajadzētu iekļaut komposta saturā. Savukārt augsni var bagātināt ar kalciju, kompostam pievienojot olu čaumalas, bet pirms tam tās nepieciešams smalki saberzt. Lai atvairītu augļu mušiņas jeb drozofilas, kompostam pāri var pārbērt plānu kūdras kārtiņu.



Kompostu nepieciešams pieskatīt un apčubināt

“Jo komposts ir vairāk pieskatīts un uzčubināts, jo straujāks ir sadalīšanās process,” skaidro Z. Gailīte. “Tiklīdz mēs apmaisām vai izceļam ārā un vēlreiz sakraujam to pašu atpakaļ, mēs automātiski kompostam pievadām skābekļa daļiņas. Kompostu iesaku izcilāt gadījumos, kad novērojat, ka veidojas smakas, tas ir pārāk mitrs un vajag pievienot sausās sastāvdaļas.  Apgrozīt ieteicams pavasarī un pirms ziemas.”

Eksperti uzskata, ka kompostēšana ir gana radošs process, kurā ir jābūt gatavam, ka ik pa laikam kaut ko vajadzēs mainīt. Arī vienas precīzas “receptes”, kā noteikt komposta gatavību, nav. A. Jansons stāsta: “Ja komposts ir pārvērties par melnzemi, tas ir viendabīgs pēc taustes, mazāk vai vairāk birstošs un smaržo pēc trūdzemes. Ja neatrodat tajā atsevišķus gabaliņus no pārpalikumiem, kurus esat ievietojuši kompostā, jūtat, ka tas ir viendabīgs materiāls, kompostu var ņemt un izmantot.”