Sonogrāfijas, vakcīnas, analīzes. Kas īsti Latvijā šobrīd sagaida grūtnieci pēc stāšanās uzskaitē?

Latvijā grūtnieču aprūpes kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”, kuros paredzēts kā vizīšu grafiks pie konkrētiem speciālistiem, tā arī noteiktos grūtniecības posmos veicamie izmeklējumi. Tomēr katra grūtniecība ir atšķirīga, tāpēc, ja sievietei ir kādas veselības problēmas, iepriekš bijušas komplikācijas vai grūtniecības laikā konstatēti papildu riski, ārsts var nozīmēt arī papildu izmeklējumus.

Kad plānot pirmo vizīti pie ārsta vai vecmātes? 

No astotās līdz 12. grūtniecības nedēļai topošajai māmiņai ir paredzēta pirmā valsts apmaksātā grūtniecības aprūpes vizīte, jo šajā laikā ir svarīgi izvērtēt sievietes veselības stāvokli un pārbaudīt iespējamos grūtniecības riska faktorus. Pirmajā vizītē ārsts vai vecmāte izvērtē arī iepriekšējo grūtniecību norisi, ja tādas bijušas, saslimšanas, lietotos medikamentus, ģimenes anamnēzi un citus faktorus.

Šajā laikā tiek veiktas arī pirmās asins un urīna analīzes. Asins analīzēs nosaka asins grupu un Rh faktoru, kas ļauj izvērtēt iespējamu mammas un bērna asins nesaderību, kā arī pārbauda, vai asinīs nav antieritrocitāro antivielu, kas bērniņam var izraisīt sarkano asins šūnu noārdīšanos un palielināt mazasinības attīstības risku.

Tiek novērtēts arī hemoglobīna līmenis un dzelzs krājumi organismā, kā arī veiktas analīzes uz B hepatītu, sifilisu un HIV.

Savukārt urīna analīzes palīdz novērtēt nieru un urīnceļu veselību, piemēram, vai urīnā nav olbaltumvielu vai pazīmju, kas var liecināt par urīnceļu infekciju.

“Ja topošā māmiņa vēršas pie speciālista pirms astotās grūtniecības nedēļas, vizīte neietilpst valsts apmaksātās grūtniecības aprūpes plānā un var būt maksas pakalpojums. Savukārt stāšanās grūtniecības uzskaitē līdz 12. nedēļai ir svarīga saistībā ar maternitātes atvaļinājuma ilgumu, proti, ja grūtniecības aprūpe ir uzsākta līdz šim laikam un turpināta visu gaidību laiku, sievietei ir tiesības uz 14 papildu grūtniecības atvaļinājuma dienām,” stāsta Goba.

Kad tiek plānots pirmais skrīnings?

Grūtniecības sākumā viens no svarīgākajiem izmeklējumiem ir pirmā trimestra skrīnings. To veic no 11. grūtniecības nedēļas līdz 13. nedēļai un sešām dienām.

Pirmajā trimestrī skrīnings ietver ultrasonogrāfiju, kurā izvērtē bērniņa attīstību, izmērus, sirdsdarbību un izmēra skausta kroku. Tiek veiktas arī asins analīzes, un to rezultātus kopā ar ultrasonogrāfijas datiem, sievietes vecumu un citu informāciju izmanto, lai aprēķinātu, vai bērniņam pastāv paaugstināts noteiktu hromosomālo izmaiņu risks, piemēram, Dauna, Edvardsa vai Patau sindroma.

“Ir bijušas reizes, kad par šo stāstu Topošo māmiņu kursos, un sievietes nedaudz satraucas, tāpēc ir svarīgi pateikt, ka skrīnings nenosaka diagnozi, bet parāda iespējamo risku. Ja tas ir paaugstināts, tas noteikti vēl nenozīmē, ka bērniņam patiešām ir kāda saslimšana vai attīstības īpatnība,” skaidro Goba.

Ja skrīninga rezultāti norāda uz paaugstinātu risku, ārsts var ieteikt papildu izmeklējumus, piemēram, ultrasonogrāfiju, ģenētiķa konsultāciju vai neinvazīvo prenatālo testu jeb padziļinātas asins analīzes noteiktu hromosomālo izmaiņu riska izvērtēšanai.

Kāpēc ir nepieciešama ultrasonogrāfija?

Nākamais svarīgais posms ir otrā trimestra ultrasonogrāfija jeb augļa anatomijas skrīnings, ko veic no 20. līdz 22. grūtniecības nedēļai.

Šajā izmeklējumā detalizētāk izvērtē bērniņa attīstību un anatomiju – galvu, smadzenes, seju, mugurkaulu, sirdi, vēdera dobuma orgānus, rociņas, kājiņas un citas ķermeņa struktūras. Tāpat pārbauda bērniņa augšanu, sirdsdarbību un kustības, novērtē augļūdeņu daudzumu un placentas novietojumu.

Ja tā ir paaugstināta riska grūtniecība vai izmeklējuma laikā ir konstatētas kādas izmaiņas, ārsts var nozīmēt papildu pārbaudes, piemēram, padziļinātu bērniņa sirds izmeklēšanu, detalizētāku ultrasonogrāfiju vai speciālista konsultāciju.

Savukārt ultrasonogrāfija trešajā trimestrī visām grūtniecēm nav obligāta. To veic tad, ja ir noteikti riska faktori vai medicīniskas indikācijas, piemēram, ir jāprecizē bērniņa augšana, jānovērtē augļūdeņu daudzums vai placentas stāvoklis.

Kāpēc grūtniecības laikā veic glikozes slodzes testu?

Sievietei grūtniecības laikā var attīstīties gestācijas jeb grūtnieču cukura diabēts. Tas nozīmē, ka, gaidot mazuli, paaugstinās glikozes līmenis asinīs, kaut arī pirms tam cukura vielmaiņa varēja būt normāla.

Lai pārbaudītu iespējamās cukura vielmaiņas izmaiņas, parasti no 24. līdz 28. grūtniecības nedēļai tiek veikts orālais glikozes tolerances jeb glikozes slodzes tests. Atsevišķos gadījumos pārbaudi var veikt arī agrāk.

Saskaņā ar Latvijā noteikto grūtniecības aprūpes kārtību tests paredzēts sievietēm, kurām ir noteikti riska faktori, un tomēr praksē to mēdz rekomendēt plašāk. Pārbaudes laikā, sievietei esot tukšā dūšā, tiek paņemts asins paraugs, un pēc tam viņai ir jāizdzer glikozes šķīdums. Asins paraugus pēc vienas un divām stundām ņem atkārtoti, lai novērtētu, kā organisms pārstrādā glikozi. 

“Grūtnieču cukura diabēts ne vienmēr izraisa kādas izteiktas sajūtas, tāpēc sieviete pat var nezināt to, ka cukura līmenis ir paaugstināts. Tieši tāpēc topošajām māmiņām parasti šo pārbaudi rekomendēju veikt arī tad, ja viņas jūtas labi. Ja cukura līmeņa izmaiņas laikus atklāj, tās daudzos gadījumos var kontrolēt ar uzturu, fiziskajām aktivitātēm un, ja nepieciešams, arī medikamentiem,” stāsta dūla / vecmāte.

Ja paaugstināts cukura līmenis netiek pamanīts un kontrolēts, bērniņš var izaugt liels, un tas var apgrūtināt dzemdības. Turklāt pēc dzimšanas mazulim var strauji pazemināties cukura līmenis asinīs, tāpēc šādās situācijās jaundzimušā veselībai pievērš papildu uzmanību.

Asins un urīna analīzes 

Asins un urīna analīzes gaidību laikā var tikt veiktas vairākas reizes. To biežums visām sievietēm nebūs vienāds, jo tas ir atkarīgs gan no valsts apmaksātās aprūpes kārtības, gan konkrētās grūtniecības norises.

Asins analīzes ļauj sekot līdzi, piemēram, hemoglobīna līmenim un dzelzs krājumiem organismā, lai laikus pamanītu dzelzs trūkumu. Grūtniecības otrajā pusē šīs pārbaudes tiek atkārtotas, jo, bērniņam augot, palielinās arī sievietes organisma vajadzība pēc dzelzs. Atkārtoti tiek veikta arī pārbaude uz sifilisu.

“Urīna analīzes ir vienkāršs izmeklējums, kas var sniegt diezgan daudz informācijas. Tās var palīdzēt pamanīt infekciju vai olbaltumvielas urīnā, kas atsevišķos gadījumos, īpaši kopā ar paaugstinātu asinsspiedienu, var liecināt par grūtniecības komplikācijām, piemēram, preeklampsiju, tāpēc ir svarīgi šos izmeklējumus neuztvert tikai kā formalitāti,” skaidro Goba.

Ja sievietei parādās noteikti simptomi, piemēram, nieze, dedzināšana vai izmainās izdalījumi, ārsts var nozīmēt arī papildu uztriepes, uzsējumus vai citus izmeklējumus, lai noskaidrotu simptomu cēloni. 

Ko ir vērts zināt sievietēm, kurām ir Rh negatīva asinsgrupa?

Ja grūtniecei ir Rh negatīva asinsgrupa, ir svarīgi pievērst papildu uzmanību iespējamai rēzus nesaderībai. Proti, ja sievietei ir Rh negatīva, bet bērniņam Rh pozitīva asinsgrupa, noteiktos apstākļos mammas organisms var sākt veidot antivielas pret bērniņa sarkanajām asins šūnām, izraisot to noārdīšanos. Tas var radīt komplikācijas esošajā vai arī turpmākajās grūtniecībās, jo antivielas sievietes organismā var saglabāties, ietekmējot arī nākamo bērniņu.

Tāpēc šīm grūtniecēm ap 28. grūtniecības nedēļu atkārtoti nosaka asinsgrupu, Rh faktoru un pārbauda, vai asinīs nav antieritrocitāro antivielu. Ja attiecīgās antivielas nav konstatētas un bērniņa tētis ir Rh pozitīvs vai viņa Rh faktors nav zināms, tiek veikta profilakse, ievadot anti-D imūnglobulīnu. Tas palīdz novērst antivielu veidošanos.

Ja pēc dzemdībām tiek noskaidrots, ka bērniņš ir Rh pozitīvs, tad parasti Rh negatīvai sievietei 72 stundu laikā pēc dzemdībām ievada anti-D imūnglobulīnu, lai novērstu antivielu veidošanos.

Grūtniecības beigās pārbauda B grupas streptokoku

Tuvojoties dzemdībām, grūtniecei tiek veikta B grupas streptokoka jeb GBS pārbaude. Latvijā šo pārbaudi veic grūtniecības beigās, proti, ap 37. grūtniecības nedēļu. Paraugu ņem no maksts un taisnās zarnas apvidus.

B grupas streptokoks ir baktērija, kas sievietei parasti nerada nekādus simptomus, bet dzemdību laikā var tikt nodota jaundzimušajam un atsevišķos gadījumos izraisīt infekciju. Pozitīvs analīžu rezultāts parāda, ka sievietes organismā ir konstatēta šī baktērija, bet vienlaikus tas nenozīmē, ka viņai ir infekcija vai ka bērniņš ir inficējies. Šī informācija ir svarīga dzemdību iestādes personālam, lai dzemdību laikā varētu nodrošināt nepieciešamo profilaksi un mazināt jaundzimušā inficēšanās risku.

Ja analīzēs tiek konstatēts B grupas streptokoks, dzemdību laikā sievietei parasti ievada antibiotikas, lai mazinātu risku, ka baktērija tiks nodota bērniņam. Šāda profilakse būtiski samazina inficēšanās risku, bet pilnībā to neizslēdz.

Vai grūtniecības laikā ir nepieciešamas arī vakcīnas?

Grūtniecības laikā vakcinācija nav pretrunā ar bērniņa gaidīšanu. Tieši pretēji, ir vakcīnas, kas tiek rekomendētas tieši bērniņa gaidīšanas laikā.

Latvijā grūtniecēm rekomendē vakcināciju pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu. Labāku aizsardzību var nodrošināt, vakcinējoties no 20. līdz 32. grūtniecības nedēļai. Šo vakcīnu iesaka saņemt katras grūtniecības laikā. Tāpat grūtniecēm rekomendē vakcināciju pret sezonālo gripu un Covid-19. Visas šīs vakcīnas grūtniecēm Latvijā ir valsts apmaksātas.

Vakcinācijas mērķis grūtniecības laikā ir pasargāt mammu un arī mazuli. Piemēram, mammas izveidotās antivielas pret garo klepu caur placentu nonāk arī pie bērniņa, palīdzot viņu pasargāt pirmajos dzīves mēnešos.

“Ikvienai grūtniecei ir ieteicams aprunāties ar savu ārstu vai vecmāti par vakcināciju, uzdodot visus neskaidros jautājumus un saņemot saprotamu informāciju par vakcīnu ieguvumiem un iespējamajiem riskiem. Neviena no šīm vakcīnām nav obligāta, tāpēc ir svarīgi, lai sieviete pati varētu pieņemt informētu un apzinātu lēmumu,” uzsver Goba.

Ne visām grūtniecēm vajadzīgi vienādi izmeklējumi

Kaut arī Latvijā ir noteikts grūtniecības aprūpes pamatgrafiks, ne visām sievietēm ir vajadzīgi vienādi izmeklējumi, jo katra grūtniecība tomēr ir atšķirīga. 

Ja sievietei ir hroniska saslimšana, iepriekš ir bijušas grūtniecības komplikācijas, ģenētiski riska faktori, paaugstināts asinsspiediens, gestācijas diabēts vai citas veselības problēmas, ārsts var nozīmēt papildu analīzes, ultrasonogrāfijas, speciālistu konsultācijas un biežāku uzraudzību. Savukārt, ja grūtniecība norit bez sarežģījumiem, parasti pietiek ar pārbaudēm, kas noteiktas valsts aprūpes grafikā.

“Topošajai māmiņai nevajag pašai plānot grafiku ar kārtējām analīzēm vai satraukties, vai viss ir izdarīts. Svarīgāk ir laikus stāties grūtniecības uzskaitē un regulāri apmeklēt savu aprūpes speciālistu. Vienlaikus es vienmēr aicinu grūtnieces nekautrēties jautāt, kāpēc konkrētā pārbaude ir vajadzīga, ko tā palīdz noskaidrot un ko nozīmē tās rezultāti. Jo vairāk sieviete izprot savu grūtniecības aprūpi, jo drošāk un pārliecinātāk viņa šajā laikā jutīsies,” atgādina Goba.

Latvijā normatīvajos aktos paredzētās grūtniecības aprūpes vizītes un izmeklējumus apmaksā valsts, ja sieviete aprūpi saņem pie speciālista vai ārstniecības iestādē, kurai ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu.