Kāpēc pēc toksiskām attiecībām ir tik grūti uzturēt kontaktu ar normālu partneri

Pēc emocionāli kaitējošām vai vardarbīgām attiecībām cilvēkam var būt grūti no jauna uzticēties. Iepriekšējā pieredze ir iemācījusi būt piesardzīgam – privātuma, robežu un uzticības pārkāpumi var radīt sajūtu, ka tas jebkurā brīdī atkārtosies arī ar citu partneri, brīdina Psychology Today.

1. Tu jaunajā partnerī meklē bijušā partnera pazīmes

Ja iepriekš partnera klusēšana nozīmēja sodīšanu, dusmas vai gaidāmu konfliktu, arī jaunā partnera klusums var šķist draudīgs. Viņš var vienkārši būt noguris vai iegrimis savās domās, bet prāts jau izveidojis sliktāko scenāriju.

Psychology Today raksta, ka iepriekšējās attiecībās piedzīvotas emocionālas sāpes var likt īpaši asi reaģēt uz situācijām, kas kaut nedaudz atgādina pagātni. Pat ja jaunais partneris uzvedas pilnīgi citādi, šķietami pazīstama situācija var izraisīt trauksmi un nedrošību.

Svarīgi ir iemācīties sev pajautāt – vai mani satrauc tas, ko šis cilvēks patiešām dara, vai tas, ko līdzīgā situācijā darīja mans bijušais partneris?

2. Tu netici, ka pret tevi var izturēties labi

Pēc attiecībām, kurās bijusi kritizēšana, noniecināšana, manipulēšana vai emocionāli kāpumi un kritumi, mierīgas attiecības sākumā var šķist pat neparastas. Dažkārt cilvēkiem pēc ilgstošas neveselīgu attiecību pieredzes stabila un cieņpilna partnera uzvedība reizēm var šķist aizdomīga vai pat garlaicīga. Ir no jauna jāiemācās atšķirt emocionālu haosu no tuvības un stabilitāti – no intereses trūkuma.

3. Tu pastāvīgi gaidi, ka kaut kas noies greizi

Kāpēc viņš neatbild? Kāpēc ziņa bija tik īsa? Vai viņš ir dusmīgs? Varbūt viņš zaudē interesi? Pēc toksiskas pieredzes cilvēks var kļūt pārmērīgi modrs pret potenciāliem draudiem. Amerikas Psiholoģijas asociācijas vadlīnijās par darbu ar cilvēkiem, kuriem ir sarežģīta traumatiska pieredze, minēts, ka attiecību pieredze, kurā bijusi kontrole, nodevība, vardarbība vai pamešana, var izpausties kā izvairīšanās, pastiprināta modrība un otra cilvēka uzticamības pārbaudīšana.

Tas nenozīmē ignorēt reālus brīdinājuma signālus. Taču ir vērts atšķirt faktus no pieņēmumiem.

4. Tu pārbaudi partnera jūtas

“Ja es viņam nerakstīšu, redzēšu, vai viņš pats mani meklēs.”

“Ja viņam tiešām rūpu, viņš sapratīs, kas man kaiš, arī tad, ja neko neteikšu.”

Šādi mazi “testi” var šķist veids, kā pārliecināties par otra jūtām, taču tie nepalīdz veidot uzticēšanos. Daudz veselīgāk ir pateikt, kas rada nedrošību un kas konkrētajā brīdī nepieciešams.

Psihologi norāda, ka pēc sarežģītas traumatiskas pieredzes cilvēki var pārbaudīt citu uzticamību, jo viņiem var būt grūti pieņemt drošas un neekspluatējošas attiecības kā pašsaprotamas.

5. Tu pārāk daudz pielāgojies

Toksiskās attiecībās cilvēks nereti iemācās izvairīties no visa, kas varētu izraisīt partnera neapmierinātību. Rezultātā rodas ieradums piekāpties – izvēlēties to pašu restorānu, neiebilst, nepateikt, ka kaut kas nepatīk, vai atteikties no savām vajadzībām tikai tāpēc, lai nebūtu konflikta.

Taču veselīgās attiecībās domstarpības nav katastrofa. Robežas ir nepieciešama attiecību sastāvdaļa. Psychology Today uzsver, ka tieši savu robežu apzināšanās un spēja tās skaidri paust palīdz pasargāt cilvēku no atkārtotas nonākšanas neveselīgā attiecību modelī.

6. Tu baidies būt ievainojams

Otra galējība ir emocionāla siena – “es vairs nevienam tik ļoti nepieķeršos”. Pēc sāpīgas pieredzes tas var šķist drošākais risinājums. Taču, neļaujot otram cilvēkam sev pietuvoties, kļūst grūti izveidot patiesu tuvību.Tas nenozīmē, ka jaunam partnerim pirmajos randiņos jāizstāsta visa sava pagātne. Vienkārši ieteicams personisku informāciju atklāt pakāpeniski – ievainojamībai pieaugot līdz ar uzticēšanos. Svarīgi arī vērot, kā otrs cilvēks reaģē uz atklātību un vai pats ir gatavs atbildēt ar līdzīgu atvērtību.

7. Tu jauc robežas ar kontroli

Pēc partnera, kurš kontrolējis, ar ko drīksti satikties, ko vilkt mugurā vai kur doties, pat normāls otra cilvēka lūgums reizēm var izraisīt aizsardzības reakciju.

Taču robeža un kontrole nav viens un tas pats. Robeža pasaka, kā cilvēks pats vēlas vai nevēlas rīkoties un pret kādu izturēšanos viņš iebilst. Kontrole cenšas noteikt otra cilvēka izvēles.

Savukārt robežu sistemātiska pārkāpšana patiešām ir nopietns brīdinājuma signāls. Psihologi kā problemātisku uzvedību min, piemēram, privāto mantu vai sociālo tīklu pārbaudīšanu, spiedienu mainīt draugus, darbu vai izskatu, seksuālo robežu neievērošanu un mēģinājumus piespiest attiecības attīstīties ātrāk, nekā otrs cilvēks vēlas.

Pagātne izskaidro reakciju, bet tai nav jāvada jaunās attiecības

Pēc toksiskām attiecībām mērķis nav kļūt pilnīgi neievainojamam vai nekad vairs nešaubīties par otru cilvēku. Daudz svarīgāk ir iemācīties pamanīt, kad reaģē uz to, kas notiek pašlaik, un kad – uz to, ko esi piedzīvojis agrāk.Veselīgās attiecībās nav jādzīvo nemitīgā minēšanā. Tajās iespējams pateikt “nē”, nepiekrist, pavadīt laiku atsevišķi, runāt par nepatīkamām emocijām un vienlaikus justies droši. Psychology Today kā veselīgu attiecību pamatelementus izceļ cieņu, uzticēšanos, savstarpīgumu, emocionālo drošību, stabilitāti un uzticamību.

Ja iepriekšējās attiecībās piedzīvotais turpina būtiski ietekmēt spēju uzticēties, veidot tuvību vai justies droši jaunās attiecībās, var būt vērts to pārrunāt ar psihologu vai psihoterapeitu. Pagātnes pieredzes apzināšanās palīdz saprast ne tikai to, no kā vēlies izvairīties, bet arī to, kādas attiecības patiesībā vēlies veidot.