Tikai mūsu grāmata: „Divi likteņi”

Savā 21 gada dzimšanas dienā no savas mīļotās meitenes es saņēmu fantastiku dāvanu – grāmatu „Divi likteņi”. Tas ir stāsts par divām dvēselēm, kuras, iegrimušas savā ikdienas rutīnā, vēl nemaz nenojauš, ka drīzumā tiks ierautas milzīgā krāsu un mīlestības virpulī, kas pilnībā spēj mainīt cilvēku dzīves un sagriezt visu kājām gaisā...

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto no personīgā arhīva.

Grāmata, kuras autori esam mēs paši... Tā ir grāmata, kuru nevar nopirkt grāmatnīcās, un kuru izlasīt nav lemts nevienam citam... Tā ir grāmata, kas paliks tikai starp mums... Tā ir grāmata, kurā Elīna apkopoja visu mūsu saraksti portālā draugiem.lv (ap 3500 vēstulēm), kā arī pamatīgu Skype saraksti 104 dienu garumā laika posmā no jūlija vidus līdz oktobra trešajai dekādei.

Stāsts aizsākās pavisam nesenā 2009. gada 11. jūlija dienā, norit vēl šodien un ceru, ka nebeigsies nekad! Bija 11. jūlija apmācies un drēgns rīts, brālēns mani bija uzaicinājis braukt līdzi uz Zvejnieksvētkiem Kolkā. Zināju, ka brālēnam līdzi brauks viņa otra pusīte, līdzi ņemot kādu draudzeni. Kad viņi atbrauca līdz manām lauku mājām, es viņu ieraudzīju pirmo reizi – šo „kādu draudzeni”. ĻOTI simpātiska tumšmate pavērās manam acu skatienam, bet ne tāda kā citas... Šķiet, nopētīju šo jauko meiteni no galvas līdz kājām atkal un atkal, ļaujot acu skatienam pakavēties, cik ilgi vien tīk...

Nelielas pastaigas gar jūru, dabas skatu fotografēšana, to apspriešana, slēpšanās no lietus gāzēm pērkona negaisa pavadījumā un vēl daudz citas aktivitātes rosināja vēl vairāk par viņu domāt... Vai viņa varētu būt īstā?

Dīvainas sajūtas pārņēma jau pirmajā reizē, kad viņu ieraudzīju... Pēc pāris stundām bijām Kolkā, visu laiku galvā raisījās domas par šo jauko būtni. Vēroju viņu tā, kā nekad agrāk nevienu nebiju vērojis. Nelielas pastaigas gar jūru, dabas skatu fotografēšana, to apspriešana, slēpšanās no lietus gāzēm pērkona negaisa pavadījumā un vēl daudz citas aktivitātes rosināja vēl vairāk par viņu domāt... Vai viņa varētu būt īstā?  Pienāca nākamās dienas pusdienlaiks, un mēs visa kompānija devāmies mājup. Ceļojuma biedri tika pacienāti ar vecmāmiņas gatavotajām pankūkām, tika pārmīti vēl pāris vārdi ar tikko iepazīto meiteni, un karavāna devās ceļā uz Rīgu, bet es paliku savā lauku mājā.

Un šeit stāstā iesaistās un sāk spēlēt savedēja lomu portāls draugiem.lv...

Tiklīdz mašīna izbrauca ārpus manas sētas, kā bulta aizšāvos uz istabu un iegāju draugiem.lv ar vienu domu – atrast šo meiteni. Protams, tas izdevās un drīz sekoja arī pirmās vēstules. Kā izrādījās, man it nemaz nebija izdevies atstāt par sevi to labāko pirmo iespaidu, tāpēc priekšā vēl bija viss iepazīšanās process. Sākumā šīs vēstules bija tikai tāda „taustīšanās” un laika kavēšana. Man vasaras brīvlaiks no augstskolas pa laukiem, viņai kārtējās garlaicīgās darba dienas laboratorijā Rīgā. No laika kavēšanas un jautrības uzturēšanas ikdienas rutīnā sarakste pamazām pārvērtās par nepieciešamību vienam ar otru apsveicināties no rīta un saldas dusas novēlēšanu vakaros. Man nebija iespējas regulāri tikt pie interneta, tāpēc nepieciešamība nu jau spieda lietot mobilo telefonu, lai tiktu wap.draugiem.lv. Kredīts tukšojās tikpat ātri kā alus kauss hokeja laikā, bet tas neatturēja līdz pusnaktij un vēl ilgāk gulēt gultā un sarakstīties ar šo burvīgo, bet joprojām tik noslēpumaino būtni čata otrā pusē. Pirmā mūsu tikšanās pēc iepazīšanās 11. jūlijā bija 12. Augustā – tieši mēnesi kopš pirmās vēstules nosūtīšanas viņai. Otrā tikšanās bija jau nākamajā dienā... Gara pastaiga pa Rīgas parkiem, sarunas, sejas muskuļu sāpēšana no nemitīgā smaida līdz ausīm (abiem!).

Sākums ir svarīgs! Jo tas kalpos, kā pamats tām jaukajām un patīkamajām atmiņām, kas saistīsies vienam ar otru!

Līdzcilvēki pamazām jau sāka ironizēt par mums kā pāri. Pēc šīs satikšanās vēstules kļuva vēl personiskākas un intīmākas... Pamazām tuvojās septembris un jauna mācību gada sākums universitātē. Nekad mūžā (!) nebiju gaidījis 1. septembri, kad atkal dzīvošos pa Rīgu, ar tādu nepacietību kā toreiz, jo beidzot varētu daudz biežāk satikt savu liktenīgo meiteni. Pienāca ilgi gaidītais 1.septembris. Atbraucu uz kojām, vakarpusē bija norunāta tikšanās meitenes jaunajā dzīvoklī. Viena tikšanās, otra, trešā, ceturtā... Līdz tās visas pamazām saplūda vienā lielā kopā būšanā. Tā jau bija atkarība vienam no otra, tāda pati kā no gaisa, no ūdens un draugiem.lv mūsu attiecību sākotnējā iepazīšanās fāzē. Kopš brīža, kad pirmo reizi ieraudzījām viens otru ir pagājuši seši ar pusi mēneši, esam uzsākuši kopdzīvi, joprojām turpinām pilnveidoties un padarīt viens otru par laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē! Esam pielipuši viens otram tikpat stipri kā dadzītis mēdz ieķerties vilnas džemperī. Un viss kļūst arvien skaistāk... „Sākums ir svarīgs! Jo tas kalpos, kā pamats tām jaukajām un patīkamajām atmiņām, kas saistīsies vienam ar otru!” (citāts no brālēna draudzenes grāmatas „Divi likteņi” priekšvārdā).

Reklāma
Reklāma


Paldies portālam draugiem.lv, ka biji ar mums šajā skaistajā un svarīgajā posmā.

Stāsta galvenie varoņi Gints un Elīna

 

Iesūtījis Kairišs Gints, stāstu konkursa Mēs iepazināmies draugiem.lv dalībnieks

VISUS KONKURSA STĀSTUS LASI ŠEIT!

UZMANĪBU! Konkursam papildināti noteikumi!