Bērnu Latvijā kļūst mazāk - atbildībai par katra bērna labbūtību jāpieaug. Bet kā ir realitātē?

Barometrā vienotā analītiskā ietvarā apvienoti statistikas un administratīvie dati, bērnu un ģimeņu aptauju rezultāti, ekspertu viedokļi un starptautiski salīdzināmi rādītāji, aptverot būtiskākās bērnu labbūtības jomas – no materiālās situācijas, ģimenes un izglītības līdz veselībai, dzīves videi un bērnu līdzdalībai.

Barometra galvenie rezultāti tika prezentēti 27. maijā konferencē “Ilgtspējīga demogrāfija sākas ar kvalitatīvu bērnību”, kur dažādu jomu eksperti diskutēja par datos identificētajiem izaicinājumiem un nepieciešamajiem risinājumiem. Ziņojumā iekļautās rekomendācijas balstītas gan Barometra datu analīzē, gan konferences diskusijās sniegtajos priekšlikumos.

Bērnu kļūst mazāk - atbildībai par katra bērna labbūtību jāpieaug

Straujais bērnu skaita samazinājums (jaundzimušo skaits desmit gadu laikā sarucis gandrīz uz pusi – no 21 979 bērniem 2015. gadā līdz 11 637 bērniem 2025. gadā) padara bērnu labbūtību par kritiski nozīmīgu valsts ilgtspējas jautājumu. 

Barometra secinājumos uzsvērts, ka bērnu labbūtībai jākļūst par horizontālu valsts attīstības prioritāti, sasaistot demogrāfijas, izglītības, veselības un sociālās politikas mērķus. Vienlaikus nepieciešams izveidot pastāvīgu, valsts finansētu bērnu labbūtības monitoringa sistēmu, kas ļautu regulāri sekot pārmaiņām un politikas lēmumos savienot statistikas datus ar pašu bērnu un ģimeņu pieredzi un vajadzībām.

Jāmazina sociālekonomiskā un attīstības iespēju plaisa starp bērniem 

Lai gan bērnu nabadzības risks pēdējā desmitgadē ir samazinājies (no 18,6% 2015. gadā līdz 14,7% 2024. gadā), uzlabojumi neskar visas ģimenes vienādi – viena pieaugušā mājsaimniecībās ar bērniem nabadzības risks sasniedz 28,7%, bet daudzbērnu ģimenēs – 21,3%. 

Barometra secinājumi uzsver, ka augstā ienākumu un reģionālā nevienlīdzība rada būtiski atšķirīgas bērnības pieredzes un attīstības iespējas. Tādēļ nepieciešama mērķtiecīgāka atbalsta politika un vienlīdzīgāka kvalitatīvas izglītības, veselības aprūpes, interešu izglītības un digitālo resursu pieejamība ikvienam bērnam neatkarīgi no ģimenes sociālekonomiskās situācijas un dzīvesvietas.

Bērnu labbūtībai un drošībai jākļūst par izglītības kvalitātes kritēriju

Jau sākumskolas vecumā ne visi bērni skolu piedzīvo kā vietu, kur jūtas labi, un, pieaugot bērnu vecumam, apmierinātība ar skolu ir zemāka. Pusaudžu vidū šī tendence kļūst īpaši izteikta – 13–17 gadus vecu pusaudžu apmierinātība ar skolu no 2017. līdz 2024. gadam samazinājusies no 7,0 līdz 6,4 punktiem, kas ir lielākā negatīvā izmaiņa starp analizētajām labbūtības jomām. Turklāt apmierinātība ar skolu vistiešāk ietekmē kopējo apmierinātību ar dzīvi.

Barometra secinājumos uzsvērts, ka izglītības kvalitāti nepieciešams vērtēt ne tikai pēc akadēmiskajiem sasniegumiem, bet arī pēc tā, cik droši, piederīgi un emocionāli labi bērni skolā jūtas. Tādēļ rekomendēts izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmā iekļaut regulāri mērāmus bērnu drošības, piederības sajūtas un emocionālās labbūtības rādītājus, vienlaikus veidojot cieņpilnu un emocionāli drošu skolas vidi un stiprinot atbalstu pedagogiem.

Īpaša uzmanība nepieciešama arī mobinga un kiberņirgāšanās mazināšanai, izveidojot vienotu prevences un reaģēšanas sistēmu un bērniem viegli pieejamus un drošus ziņošanas mehānismus.

Jāstiprina savlaicīgs un pieejams atbalsts bērnu veselībai

Lai gan mātes un zīdaiņa veselības jomā vērojamas pozitīvas tendences, ģimenēm joprojām ir grūtības savlaicīgi saņemt bērniem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus. Gandrīz 70% ģimeņu izmanto maksas veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, bet īpaši reģionos trūkst speciālistu un savlaicīgi pieejamu pakalpojumu.

Barometrs aktualizē arī bērnu un pusaudžu mentālās veselības grūtības un pieaugošus riska uzvedības veidus, tostarp e-cigarešu un citu vielu lietošanu. 

Riska uzvedību nepieciešams uztvert ne tikai kā bērna izvēli, bet arī kā iespējamu signālu par psihoemocionālām grūtībām un nelabvēlīgu sociālo vidi. Tādēļ būtiski stiprināt agrīnu prevenciju un bērniem viegli pieejamu mentālās veselības atbalstu. 

Bērnu labbūtībai nepieciešama koordinēta ilgtermiņa rīcība

Barometra secinājumi rāda, ka bērnu labbūtību nevar uzlabot vienas nozares vai atsevišķu pasākumu ietvaros. 

Ģimenes materiālā situācija, izglītība, veselība, attiecības, dzīves vide, līdzdalība un pieejamais atbalsts ir savstarpēji saistīti, tādēļ nepieciešama koordinēta un ilgtermiņa valsts un pašvaldību rīcība, kas problēmas identificē un risina iespējami agrīni.

Par prioritāriem rīcības virzieniem Barometrs izvirza vienlīdzīgāku pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no bērna dzīvesvietas, agrīnas prevences un atbalsta stiprināšanu, bērnu mentālās veselības un drošības uzlabošanu, kā arī regulāru bērnu labbūtības monitoringu.

Īpaši būtiski ir nodrošināt, lai bērnu līdzdalība nebūtu tikai formāla – bērniem jābūt iespējai tikt uzklausītiem un redzēt, kā viņu viedoklis ietekmē lēmumus, kas skar viņu dzīvi.

Latvijas Bērnu labbūtības barometrs 2025 ir visaptverošs bērnu labbūtības monitoringa ziņojums, kura ietvaros veikta arī padziļināta dažādu vecuma grupu bērnu subjektīvās labbūtības izpēte. Ar pilnu ziņojumu “Latvijas Bērnu labbūtības barometrs 2025” aicinām iepazīties Latvijas Bērnu labklājības tīkla mājaslapā: http://www.bernulabklajiba.lv/wp-content/uploads/2026/08/Latvijas-Bernu-labbutibas-barometrs-2025.pdf