Pazīmes, kas liecina – tavs partneris ir "aizgājis" no attiecībām

Visbiežāk notiek sevis mānīšana, ka viss taču ir labi, jo “mēs joprojām esam kopā”. Tu turpini censties, plānot nākotni, pielāgoties otrajai pusītei, sakot sev, ka tas ir tikai uz laiku. Pagaidu grūtības, kuras noteikti drīz beigsies. Jūs abi esat noguruši, tāpēc attiecībās iestājies periods, kas vienkārši jāpārcieš. Un tomēr ir pazīmes, kuras ignorēt nevajadzētu, – tās skaidri liek saprast, ka emocionāli partneris jau ir “izstājies” no attiecībām. Viņš ir ceļā uz citu, jaunu dzīvi, kurā tevis nav.

Lūk, trīs pazīmes, kas par to liecina. 

Iniciatīvas trūkums

Iniciatīva ir svarīgs indikators attiecībās. Piemēram, ja agrāk ar prieku pārrunājāt plānus, izvēlējāties, kurp doties, ko redzēt, ar ko satikties, tad tagad partneris jūs vienkārši nostāda fakta priekšā vai pat nemaz neiesaista savās iecerēs. Otrā pusīte tev vairs neko nepiedāvā, nekur tevi nesauc, ne par ko nejautā… Kopīgajās nodarbēs zudusi spontanitāte un iestājusies rutīna. Kaut kas tiek darīts nevis iekšējas vēlmes, bet drīzāk pienākuma apziņas dēļ. 

Arī kopējie rituāli pazūd. Vairs nav romantisku randiņu, mīļu īsziņu dienas vidū, sarunu par laimīgu nākotni. Partneris visu savu laiku velta te darbam, te savam vaļaspriekam, te kādiem citiem cilvēkiem, un tas viss norāda nevis uz personisko telpu, bet gan uz sistemātisku izvairīšanos no tuvības. Kā liecina “Personal Relationships” publicētais pētījums, emocionālā atsvešināšanās bieži vien sākas ar uzvedību – samazinās kopīgi pavadītā laika daudzums, zūd saskarsme un vēlme būt līdzās. Un tad seko arī viss pārējais.

Emocionālais kurlums

Partneris pārstāj tevi dzirdēt, bet ne tāpēc, ka slikti klausās, bet tāpēc, ka nevēlas tevi sajust. Viņu vairs nesatrauc tava klusēšana un neiepriecina tavi panākumi. Viņš neiesaistās tavā dzīvē, un dažkārt pat nemaz nemēģina izlikties, ka tā viņu interesē. Ja agrāk tava otrā pusīte pamanīja tavas raizes, tad tagad ne. Vai arī pamana, bet ignorē redzēto. Emocionālo atsaucību nomainījusi pieklājīga distance. 

Tas viss līdzinās psiholoģijā pazīstamajam “nekustīgās sejas” fenomenam. Kad pieaugušais pārstāj emocionāli reaģēt uz pavisam maza bērna vajadzībām, komunikāciju, bērns acumirklī zaudē kontaktu ar viņu, kļūst satraukts, noslēdzas sevī. Tas pats notiek pieaugušo attiecībās. Kad emocijas nesaņem atsaucību, cilvēks sāk izdzist un zaudē vērtību – vispirms partnera acīs, bet pēc tam arī savējās.

Izvairīšanās no ievainojamības

Tā ir viena no acīmredzamākajām un sāpīgākajām tā dēvētās “emocionālās izejas” izpausmēm attiecībās. Tuvība nav iespējama bez ievainojamības: spējas runāt par sarežģīto, būt atklātam, atzīt savas vājības un bailes. Kad partneris pārstāj būt neaizsargāts attiecībās ar savu otro pusīti, cilvēki pārvēršas par kaimiņiem, kas vienkārši dzīvo līdzās viens otram. Sarunas kļūst virspusējas, arvien biežāk tiek skartas tēmas par laikapstākļiem, sadzīves lietām, paziņām, bet ne par to, kas patiešām ir svarīgs. Pat strīdu vairs nav. Ne jau tāpēc, ka viss ir labi, bet tāpēc, ka viens no jums vairs nav gatavs nonākt emocionālā kontaktā.

Katrs mēģinājums runāt nopietni izraisa īgnumu vai arī rezultējas ar klusēšanu. Tu jūti, ka partneris norobežojas, it kā būtu aizslēdzies no iekšpuses un izmetis atslēgu pa logu. Psihologi šādu parādību dēvē par distancējošu stratēģiju, kad cilvēks pārstāj dalīties emocijās, lai aizsargātos – pret sāpēm, pret atbildību, pret sevi pašu. Un varbūt viņš tiešām baidās sagādāt tev vēl lielākas ciešanas. 

Noslēgumā jāteic, ka tad, kad viens cilvēks “iziet” no attiecībām, otrs vēl ilgi var izlikties, ka nekas briesmīgs nenotiek. Jo atzīt acīmredzamo ir ļoti drosmīgs un sarežģīts lēmums. Bet vai ir vienkārši gadiem dzīvot blakus tam, kurš emocionāli jau sen ir prom?…