Vecāku idejas, ko pajautāt bērnam "Kā tev šodien gāja?" vietā

Diskusiju aizsāka kāda vecāka izmisušais jautājums: “Vai man vienīgajam ”Kā gāja skolā?" šķiet visbezjēdzīgākais jautājums, kāds var būt? Mani bērni atbild “Labi”, un man ir sajūta, ka es palaižu kaut ko svarīgu par viņu dzīvi un zaudēju saikni. Taču pārguruma dēļ es nevaru iedomāties labāku variantu. Kādas jums idejas?" 

Šeit ieteikumi, ko sniedza citi Reddit lietotāji: 

1. Kurš šodien dabūja aizrādījumus no skolotāja? 
2. Vai jums ir uzdots kāds ļoti grūts mājasdarbs? Kad tas jāiesniedz? 
3. Kas bija smieklīgākais, kas šodien notika skolā? 
4. Ko jūs šodien mācījāties tādā vai citā priekšmetā? 
5. Vai jums klasē ir kādi īpaši noteikumi? Vai tev tie liekas pārāk stingri vai izpildāmi? 
6. Kura stunda tev šodien bija visgrūtākā? 
7. Vai tev patīk vieta, kur tu sēdi? Kur tu gribētu/negribētu sēdēt? Kāpēc? 
8. Ar ko tu šodien sēdēji kopā pusdienās? 
9. Ko jūs šodien darījāt sportā/ekskursijā/klases stundā? 
10. Ar ko tu šodien spēlējies bērnu laukumā? 
11. Vai šodien bija nogurdinoša diena? Kāpēc? 
12. Vai tu iepazinies ar kādu jaunu skolasbiedru? Vai tu gribētu atrast jaunus draugus?
13. Kādas jaunas klačas šodien dzirdēji klasē? 
14. Kā jums tagad iet ar jauno skolotāju? 
15. Ko jūs šodien darījāt mākslas stundā? Gribēsi man vēlāk parādīt?

Vēl dažas idejas jautājumu vietā: 

1. Izstāstīt par savu dienu darbā, piemēram, “Man šodien izdevās beidzot izdarīt vienu piņķerīgu lietu, par ko esmu ļoti pateicīgs savam kolēģim. Priekšnieks mūs par to ļoti uzslavēja,” un tad pajautāt “Un kā tev?” 
2. Apgalvot kaut ko pilnīgi muļķīgu, piemēram, “Es dzirdēju, ka Lotei šodien gadījās atnākt uz skolu čībās”, lai bērns var atspēkot šīs blēņas. Var pajautāt, kam šodien gadījās kāda ķibele. Tikko kā bērns sāk cītīgi atstāstīt ar kādu citu notikušo, kādā brīdī viņš, iespējams, pārslēgsies arī uz sevis piedzīvoto dienas laikā.
3. Sākt stāstīt kaut ko par savu bērnību un skolas atmiņām, vislabāk kaut ko konkrētu, kas negaršoja skolas ēdnīcā, vai kas bija mīļākais mācību priekšmets. Bērniem parasti tas šķiet tik kaitinoši, ka viņi, iespējams, sāks runāt paši. 
4. Ja runa ir par tīni, kurš atsakās atbildēt uz jebkuru jautājumu, dažreiz labākais ir iejūtīgs klusums un līdzās būšana. Apsēsties blakus uz dīvāna ar grāmatu, vai vienkārši tāpat, kamēr pusaudzis skatās televīziju. Dažreiz tīņi, tāpat kā mazi bērni, atnāk pie tevis paši un pēkšņi sāk kaut ko stāstīt paši no sevis. 
5. Vismaz pusstundu pēc atgriešanās mājās neuzmākties ar jautājumiem. Arī pieaugušie pēc darba vēlas kaut uz mirkli atslēgties, tāpat arī bērni izjūt spiedienu, ja no viņiem pieprasa tūlītējas atbildes. 

Svarīgākais, ko ņemt vērā, ir veidot šādas sarunas par tradīciju. Neatmest centienus veidot saikni pēc pirmā mēģinājuma, bet atsākt no jauna ik dienas, atsaukties uz kaut ko jau notikušu, vai piedāvāt bērnam vai jaunietim pašam pastāstīt par to, ko gribas. Pamazām izveidot savus rituālus un radīt iekšējos jokus. Ar laiku sarunas raisīsies pašas. 

Avots: reddit.com