Ļoti daudz darāmā: ar ko aizņemts topošais mazulis mammas vēderā

Klausās un mācās

Otrā semestra beigās bērnam jau ir diezgan labi attīstīta dzirde. Pētījumi liecina, ka zīdaiņi, kuriem lasa vai dzied dziesmas, kad tie vēl atrodas mammas puncī, pēc piedzimšanas atpazīst dzirdētās melodijas un pasakas. Ir kāds pētījums, kas liecina, ka zīdaiņi pat spēj atšķirt valodu, kādā runā mājās, no citām. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, mazuļi sāk mācīties kaut ko vēl mammas vēderā.

Spēlējas

Ar ultraskaņas tehnoloģiju palīdzību patiešām var noķert brīžus, kad bērns vēderā spēlējas. Parasti galvenā rotaļlieta mazulim ir nabas saite. Bet, ja topošā māmiņa gaida dvīņus, viņi mijiedarbosies viens ar otru visas grūtniecības laikā.

Žagojas

Ja grūtniece vēderā jūt sīkus grūdienus, tad šī dīvainā sajūta parasti ir bērna žagošanās. Daudzi mazuļi sāk žagoties pirmajā trimestrī, un mamma var just tādu kā neuzkrītošu ritmisku bungāšanu –,cita vairāk, citai to būs mazāk. 

Elpo

Topošās māmiņas ar nepacietību gaida mazuļa pirmo izelpu. Patiesībā bērniņi sāk praktizēt elpošanu jau ilgi pirms dzimšanas. Viņi peld augļūdeņos, ieelpojot un izelpojot tos, it kā ieelpojot gaisu. Ultrasonogrāfijā reizēm var redzēt, kā bērns it kā ievelk un izsūknē atpakaļ šķidrumu, bet viņa sīkā krūtiņa paceļas un atkal saplok. 

Osta

Tas ir dīvaini, bet bērns tiešām jūt smaržas mātes miesās. Pētījumi liecina, ka zīdaiņi reaģē uz cigarešu dūmu smaku, turklāt viņi var uztvert arī to produktu smaržas, kurus ēd mamma. Lieta tāda, ka smaka tiek nodota caur augļūdeņiem, kas bieži satur barības pēdas, jo tā tiek filtrēta caur placentu. Un, ja mamma to atcerēsies, tas ienesīs pilnīgi jaunus mirkļus viņas ēšanas režīmā.

Žāvājas

Jā, pat vēl nedzimušiem mazuļiem mēdz būt miega un nomoda periodi, un viņi arī žāvājas. Pētījumi liecina, ka to dara gandrīz katrs bērns. Žāvas nenozīmē, ka viņš ir miegains. Zinātnieki domā, ka tas saistīts ar nervu sistēmu.

Šķoba sejiņas

Pēc Apvienotās Karalistes zinātnieku pētījuma, zīdaiņi spēj veikt 19 mīmikas kustības trešajā trimestrī, izteikt skumjas, prieku, neapmierinātību un pat smaidīt.

Raud

Zinātnieki jau sen dokumentējuši zīdaiņu raudas mātes miesās. Tās nav īstas asaras, bet zemas skaņas, kas nāk no bērna, līdzīgas šņukstiem, ko apslāpē augļūdeņi. Kāpēc tā notiek, joprojām nav zināms. Jo, pateicoties placentai un nabassaitei, bērnam barības vielu netrūkst, un viņam nav jāuztraucas par netīrām autiņbiksītēm, taču emocijas ir tik un tā. 

Zīž pirkstu

Pēc piedzimšanas mazuļi mutē vilks jebko – sākot no iemīļotās rotaļlietas un beidzot ar atkritumiem, ko atrod zem dīvāna. Un, protams, pirkstus. Taču izrādās, šī tendence jau iezīmējas, kad viņi atrodas mātes vēderā. Ar ultraskaņas palīdzību ārsti novēroja, kā zīdaiņi nomierina sevi, zīžot īkšķi – gluži tāpat kā vēlāk viņi to dara ar krūtsgalu. 

Sajūt garšu

Bērna mēle un mute veidojas agri, un līdz deviņām nedēļām viņiem pat parādās sīkas garšas kārpiņas. Mazuļi norij augļūdeņus, lai pagaršotu, ko ēdusi un dzērusi mamma. Visdīvainākais, ko ultraskaņas pētījums fiksēja, – kā zīdaiņi laiza placentu, kad mamma ēd kādu no viņu iecienītākajiem ēdieniem.

Redz sapņus

Pētījumi liecina, ka zīdaiņi iziet cauri ātrai miega fāzei. Par to liecina straujā acu kustība, kas notiek arī pieaugušajiem dziļā miegā. Un vēl mazuļi noteikti redz sapņus.

Dejo

Zīdaiņi no dabas ir muzikāli, un tas sākas vēl pirms viņu piedzimšanas. Pētījumi liecina, ka, bērniem iemācoties kontrolēt savas kustības, viņi liek tām sinhronizēties ar dziesmu ritmu. Viņi spēj pat sajust emocijas melodijās, priecājoties par vienu mūziku un jūtot sarūgtinājumu par citu.

Jūt pieskārienus

Dažām māmiņām patīk glaudīt vēderu un just grūdienu pretī. Pēc ārstu domām, mazuļi atbild uz pieskārieniem un papliķēšanu pa vēderu. Un tā ir ļoti svarīga daļa no viņu smadzeņu attīstības.

Pēta sevi

Viens no svarīgākajiem veidiem, kā izprast apkārtējo pasauli, ir tauste. Pat nedzimušam bērnam ir ļoti svarīgi sākt saprast savu ķermeni. Zīdaiņi aiztiek sevi, kamēr atrodas mātes vēderā, noskaidrojot, kā darbojas viņu rociņas un kājiņas, un daudz ko citu.

Izjūt stresu

Pētījumi liecina, ka dažas bērna kustības mātes vēderā var izraisīt mammas piedzīvotais stress. Piemēram, jo lielāku stresu pārdzīvo mamma, jo biežāk bērns pieskaras sejai ar kreiso roku. Tāpat ārsti ir pārliecināti, ka stress, ko izjūt mamma, ietekmē bērna augšanu un attīstību, kā arī garīgo pasaules redzējumu.

Avots: Pēc ārzemju ziņu materiāliem