Svarīgi mantojuma pretendentiem: termiņš, kurā drīkst pieprasīt no apdāvinātā neatņemamo daļu, kopš 2025. gada 1. janvāra ir ierobežots

Skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes zvērināta notāre Baiba Gabriēle.

Ja māte, kurai ir divas meitas, savu vienīgo īpašumu ir uzdāvinājusi vienai meitai, t. i., izdarījusi dāvinājumu tādā apmērā, ka otrai meitai neatliek pat viņas neatņemamā daļa, kas ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais mantotu pēc likuma, tad šī meita kā neatņemamās daļas tiesīgā saskaņā ar Civillikuma 1922. pantu var prasīt, lai apdāvinātā viņai šo daļu izdod. Lai to izdarītu, jāceļ prasība tiesā, vispirms izsakot gribu pieņemt dāvinātāja mantojumu un apstiprinoties mantojuma tiesībās. Neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā.

Vienlaikus jāatgādina, ka Civillikuma 1922. pants kopš 2025. gada 1. janvāra nosaka: ja pēdējo piecu gadu laikā pirms mantojuma atklāšanās dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. pants un turpmākie panti), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Prasība rodas no mantojuma atklāšanās brīža un noilgst saskaņā ar 1895. pantu (visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā).

Tajā pašā laikā Civillikuma 426. pantā gan iepriekš, gan tagad paredzēts, ka neatņemamo daļu nevar aprobežot ar nosacījumiem vai termiņiem vai apgrūtināt ar legātiem vai citām nastām. Šādi blakus noteikumi nav spēkā.

Kā iepriekš LV portālam norādījusi zvērināta notāre Ilze Metuzāle, ja jautājumā minētais dzīvoklis ir vienīgā lielākā mantiskā vērtība, kas mātei bijusi un kas tika uzdāvināts vienai meitai, bet otrai meitai tagad vairs nav ko mantot no mātes, turklāt, ja viņa arī mātes dzīves laikā neko nav saņēmusi no mantojuma atstājējas, tad viņai ir tiesības izprasīt no apdāvinātā bērna savu neatņemamo daļu (noteiktu naudas summu). Dāvinājuma gadījumā neatņemamā daļa tiek aprēķināta no uzdāvinātās mantas vērtības dāvināšanas laikā, nevis mantojuma atklāšanās laikā: “Proti, kopš 2025. gada 1. janvāra termiņš, kurā drīkst pieprasīt no apdāvinātā neatņemamo daļu, ir ierobežots. Tie ir pieci gadi kopš dāvanas izdarīšanas. Citiem vārdiem sakot, 

ja dāvinātājs pēc dāvanas pasniegšanas nodzīvo vēl vismaz piecus gadus, tad viņa nāves gadījumā neatņemamās daļas tiesīgie no apdāvinātā vairs neko nevar prasīt."  

Ņemot vērā, ka kopš termiņu ierobežojošās normas stāšanās spēkā nav aizritējis ilgs laiks, I. Metuzāles ieskatā visdrīzāk tikai tiesu praksē vislabāk varēs atklāt un pilnībā atrisināt jautājuma daudzšķautņaino dabu.

Risināt jautājumu iespējams, vēršoties pie zvērināta notāra, kas katru individuālo situāciju spēs izvērtēt vislabāk. Zvērinātu notāru kontaktinformācija pieejama ŠEIT. 

Avots: LVportals.lv, Linda Ņikona.