"Ir bail, ka vīrs var aizvest mūsu bērnu uz savu valsti un nozust ar galiem..." Māmiņas satraukums ir saprotams, kā rīkoties?

"Varbūt kādam ir kāds ieteikums - man ir bail, ka mans vīrs, Marokas pilsonis, var aizvest mūsu kopējo bērnu uz savu valsti un nozust ar galiem. Viņam Latvijā ir uzturēšanās atlauja. Dzīvojam šeit, bet viņš visu laiku saka, ka bērnam nemusulmaņu vide šeit ir slikta, ir vēl citi sarkanie karogi. Es vairs nesaprotu, ko domāt un ko darīt. Bērnam ir Latvijas pilsoņa pase," - šādu satraukuma pilnu ierakstu publicējusi kāda māmiņa. 

Kā lasāms komentāros, cilvēki no pieredzes zinot līdzīgus gadījumus. "Pirms vairākiem gadiem kolēģe piedzīvoja to, ka bērnu izveda un pazuda ar galiem. Izņēma no dārziņa, iekāpa mašīnā, tālāk lidmašīna ārpus Eiropas Savienības. Tad divas reizes vēl ziņu saņēma, pēc tam klusums. Un, kāpjot lidmašīnā, nekad neviens nav prasījis otra vecāka atļauju. Lidoju pietiekoši bieži. Drausmīgi. Steidzami sazinieties ar kādu juristu, bāriņtiesu, tiesībsargu. Tie nav joki," raksta kāda sieviete. 

Bet vēl citā komentārā lasāms šādi: "Šo ierakstu vajadzētu izlasīt ikvienai jaunai meitenei, lai šajos tīklos neiekristu! Sveša kultūra, vērtības un pasaules skatījums! Ļoti neapskaužama situācija. Steidzami pie izcila jurista un izdarīt visu iespējamo. Labi, ka bērns ir Latvijas pilsonis. Ieteiktu mammai padomāt, vai palikt kopā ar šādu tēvu."

Kā skaidro Ārlietu ministrijā, Ministru kabineta noteikumi Nr.721 "Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu" nosaka prasības, kas jāievēro, lai bērns (persona līdz 18 gadu vecumam) šķērsotu ārējo robežu, izceļojot no Latvijas. Bērns var šķērsot Latvijas valsts robežu abu vai viena no vecākiem, aizbildņa vai citas personas pavadībā. Obligātās izglītības vecumu sasniedzis bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi. Otra vecāka atļauja tiek prasīta tikai atsevišķos gadījumos. 

Ceļošana Šengenas zonā

Lai izbrauktu no Latvijas uz citu ES vai Šengenas līguma valsti, bērnam ir nepieciešams vienīgi ceļošanai derīgs dokuments - pase vai personas apliecība. Latvijas nepilsoņa personas apliecība nav izmantojama kā ceļošanas dokuments. 

Ceļošana citas personas pavadībā 

Ja bērns dodas ceļojumā bez vecākiem, ieteicams noformēt notariāli apliecinātu pilnvaru bērna pārstāvībai ārkārtas situācijās. Vecāku pienākums ir nodrošināt bērnam pilnvaroto pārstāvi, kurš par bērnu rūpēsies un pārstāvēs viņa intereses, piemēram, medicīnas iestādēs (ja bērnam būs nepieciešama medicīniskā palīdzība, ārsts to nedrīkstēs sniegt bez pilnvarotās personas vai vecāku piekrišanas). Šāda pilnvara noformējama pie zvērināta notāra Latvijā klātienē vai videokonferences režīmā (ja personai ir Latvijas elektroniskais paraksts) vai pie vietējiem notāriem attiecīgajā ārvalstī.

Bērns ceļo viens

Bērniem papildus derīgai pasei  būtu ieteicams līdzi ņemt vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsoņa vai personas, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs) vai aizbildņa notariāli apliecinātu piekrišanu bērna patstāvīgai izceļošanai no Latvijas.

Bērnam, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē vai nodots audžuģimenei, būtu ieteicams līdzi ņemt bāriņtiesas lēmumu par atļauju bērnam patstāvīgi izceļot no Latvijas.

Portugāle: Bērniem līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot), ieceļojot Portugālē bez vecākiem/ aizbildņa, papildus derīgam personu apliecinošam dokumentam līdzi jāņem vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai ceļošanai. Tāpat var tikt noformēta vismaz viena vecāka vai bērna aizbildņa notariāli apliecināta pilnvara bērna ceļošanai konkrētas personas pavadībā.

Ceļošana ārpus Šengenas zonas

Ceļošana kopā ar vecākiem

Ja bērnu pavada vecāks, kurš ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ES, EEZ valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs, papildus pasei līdzi jāņem:

• vecāka ceļošanas dokuments ar ierakstu par radniecību ar šo bērnu;
• bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību ar bērnu.

Ja bērnu pavada vecāks, kurš nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss minētajās valstīs, papildus pasei līdzi jāņem:

• vecāka ceļošanas dokuments ar ierakstu par radniecību ar bērnu;
• bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja ceļošanas dokumentā nav ieraksta par radniecību ar šo bērnu;
• notariāli apliecināta otra vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsoņa vai personas, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs) pilnvara bērna izceļošanai no valsts.

Šāda pilnvara nav nepieciešama, ja vecāks viens īsteno aizbildnību pār bērnu un uzrāda kādu no šādiem dokumentiem vai attiecīgā dokumenta notariāli apliecinātu kopiju:

• otra vecāka miršanas apliecību;
• tiesas spriedumu (sprieduma norakstu) par:
  • tā vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanu pār bērnu, kurš pavada bērnu;
  • aizgādības tiesību atņemšanu otram vecākam;
  • otra vecāka izsludināšanu par mirušu;
  • otra vecāka atzīšanu par rīcībnespējīgu; 
• dzimšanas apliecību, kurā nav ieraksta par otru vecāku;
• dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu izziņu, ka ziņas par tēvu dzimšanas aktu reģistrācijas grāmatā ierakstītas pēc mātes norādījuma;
• notariāli apliecinātu vecāku vienošanos par vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanu pār bērnu, kurš pavada bērnu.
• otrs vecāks nav Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs;
• otrs vecāks (Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsonis vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs) nav sasniedzams. Šādā gadījumā jāuzrāda bāriņtiesas lēmums, kurā norādīts, ka vecāks nav sasniedzams.

Ceļošana citas personas pavadībā

Ja bērns ceļo citu personu pavadībā, papildus derīgai pasei līdzi jāņem:

• vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, ES, EEZ vai Šveices pilsoņa vai persona, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs) vai bērna aizbildņa notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai konkrētās personas pavadībā;
• ja bērns izceļo aizbildņa pavadībā, - bāriņtiesas lēmums par aizbildnības nodibināšanu vai tā notariāli apliecināta kopija.

Ja izceļo bērns, kas ievietots bērnu aprūpes iestādē vai nodots audžuģimenei, papildus derīgai pasei līdzi jāņem bāriņtiesas lēmums par atļauju izceļot konkrētās personas pavadībā.

Bērns ceļo viens

Bērniem papildus derīgai pasei līdzi jāņem vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, ES, EEZ valsts vai Šveices pilsoņa vai personas, kurai piešķirts bezvalstnieka statuss šajās valstīs) vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no Latvijas.

Bērnam, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē vai nodots audžuģimenei, līdzi jāņem bāriņtiesas lēmums par atļauju bērnam patstāvīgi izceļot no Latvijas.

Ceļošana uz Apvienoto Karalisti 

Lai ieceļotu Apvienotajā Karalistē (AK), no 2021. gada 1. oktobra ES pilsoņiem par vienīgo ceļošanas dokumentu tiek noteiktas pases, eID kartes vairs netiks atzītas par derīgu ieceļošanas dokumentu. Ārlietu ministrija jau tagad aicina, ceļojot uz AK, ņemt līdzi pasi.

Aicinām sazināties arī ar aviopārvadātāju par nepieciešamību nepilngadīgajiem pasažieriem uzrādīt papildus dokumentus atbilstoši pārvadātāju drošības prasībām.

Šķērsojot AK robežkontroles punktus, var tikt prasīts uzrādīt vismaz viena vecāka piekrišanu bērna patstāvīgai izceļošanai no Latvijas, radniecību apliecinošus dokumentus, jo īpaši gadījumos, ja vecāka un bērna uzvārds atšķiras, kā arī otra vecāka piekrišana vai atļauja trešajai personai pavadīt bērnu ceļojumā.

Izbraukšana uz dzīvi ārzemēs

Ja bērns tiek izvests no valsts nevis ceļošanas nolūkā, bet uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, šāds lēmums jāsaskaņo ar otru vecāku.

Ja tiesa ar tās nolēmumu ir noteikusi bērna dzīvesvietu ārvalstī, tad vecākam, kurš izved bērnu uz pastāvīgu dzīvi šajā valstī, nav nepieciešama otra vecāka piekrišana.

Ja viens no vecākiem uzskata, ka otrs vecāks aizvedis vai nelikumīgi aiztur viņu kopīgo bērnu ārvalstīs, viņš/viņa var iesniegt Tieslietu ministrijā pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai pieprasījumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu.

Ko darīt, ja pastāv bažas, ka bērnu var aizvest? 

Kā informē Bērnu aizsardzības centra Vadošā eksperte Simona Saule, ja pastāv reālas bažas, ka bērnu varētu izvest no valsts bez otrā vecāka piekrišanas, vecāks var iesniegt prasību tiesā, lūdzot noteikt ierobežojumus bērna izvešanai no valsts bez abu vecāku piekrišanas. Tiesa var pieņemt aizsardzības pasākumus vai pat aizliegumu izvest bērnu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 238.1 pantu "Pagaidu lēmums atsevišķos prasījumos" tiesa lēmumu par aizliegumu bērna izvešanai no valsts nekavējoties pēc tā pieņemšanas nosūta Valsts policijai un Valsts robežsardzei uz to norādītajām elektroniskā pasta adresēm.

Tieslietu ministrija atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām bērnu tiesību aizsardzības jomā pilda Centrālās iestādes funkcijas Latvijā vairāku Latvijai saistošo starptautisko instrumentu ietvaros.

Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departaments iesaistās bērnu pārrobežu tiesību aizsardzības jautājumu risināšanā, gadījumos, ja bērns izvests no valsts.
Bērnu prettiesisko aizvešanu regulē Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskiem aspektiem, tā paredz, ka bērns, kurš pretiesiski aizvests uz citu valsti vai tur prettiesiski aizturēts, jāatgriež viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, jo strīds starp vecākiem jāizšķir valstij, kur bērns iepriekš dzīvojis.

Vienlaikus jāuzsver, ka Hāgas konvencija nenosaka, kurš no vecākiem iegūs aizgādības tiesības, bet gan nodrošina, ka aizgādības jautājumus izskata tās valsts jurisdikcijā, kas ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta pirms aizvešanas, tātad vecāku domstarpības jārisina bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesai. Latvijā Tieslietu ministrija koordinē bērna atgriešanu pastāvīgajā dzīvesvietā. Jāuzver, ka bērna pastāvīgā dzīvesvieta nav tikai bērna pilsonības valsts, deklarētās dzīvesvietas valsts vai vieta, kur bērns uzturas noteiktu laiku, tas ir vairāku apstākļu kopums. Tiesa vērtē kopsakarā gan bērna sociālo, emocionālo un juridisko saistību ar attiecīgo valsti. Vienlaikus tiesa ņems vērā bērna viedokli, tāpat pievērsīs uzmanību tam, ja bērns slimības dēļ ticis aizvests un konkrētajā valstī ir iespējas labāk nodrošināt ārstēšanu.

Gadījumā, ja bērns ticis prettiesiski aizvests uz citu valsti, Tieslietu ministrijā nekavējoties jāiesniedz iesniegums par bērna prettiesisku aizvešanu. Ja valsts, uz kuru bērns aizvests, nav zināma, tad bērns jāpasludina meklēšanā.

Kā norāda Tieslietu ministrija, līdz ar laulību un kopdzīvju skaita pieaugumu starp dažādu valstu iedzīvotājiem visā pasaulē, arvien biežāk mūsdienu sabiedrībā veidojas starpnacionālās ģimenes. Arī Latvija nav izņēmums.

Vienlaikus pieaug arī no šīm attiecībām izrietošo domstarpību un strīdu skaits par bērna aizgādības un saskarsmes tiesībām, jo nereti to rezultātā kāds no vecākiem redz tikai vienu risinājumu un pieņem vienpersonisku lēmumu – doties ar bērnu uz dzīvi citā valstī. Tādā veidā otram bērna vecākam tiek liegta iespēja īstenot viņa aizgādības un saskarsmes tiesības ar bērnu. Vienlaikus negatīvas sekas skar arī bērnu, kuram liegta iespēja saglabāt patiesas attiecības ar abiem vecākiem. Proti, tādā veidā tiek pārkāptas gan nacionālās valsts, gan arī starptautiskās tiesību normas.

Latvija ir pievienojusies vairākiem starptautiskiem dokumentiem, kas paredz īpašu procedūru, kas nodrošina drošu bērna atgriešanos viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, kurā tad arī jārisina strīds starp vecākiem attiecībā uz bērna dzīvesvietu un aizgādības tiesībām.

Kas ir bērnu civiltiesiskā nolaupīšana

Par bērna civiltiesisku nolaupīšanu dēvē gan bērna prettiesisku aizvešanu, gan bērna prettiesisku aizturēšanu.

Hāgas konvencija paredz, ka bērna aizvešana ir nelikumīga, ja saskaņā ar tās valsts likumdošanu, kurā bērns pastāvīgi dzīvoja tieši pirms aizvešanas, tas ir otra vecāka tiesību uz aizgādību pārkāpums, kā arī tad, ja aizvešanas brīdī persona viena pati vai kopīgi šīs tiesības faktiski realizēja, vai būtu realizējusi, ja to nekavētu aizvešana.

Konvencijas 3.pants:

Bērna aizvešana vai aizturēšana tiek uzskatīta par nelikumīgu, ja —

• a) saskaņā ar tās valsts likumdošanu, kurā bērns pastāvīgi dzīvoja tieši pirms aizvešanas vai aizturēšanas, tas ir personas, institūcijas vai kādas citas iestādes, vienas pašas vai kopīgi, tiesību uz aizbildnību pārkāpums;
• b) aizvešanas vai aizturēšanas brīdī persona, institūcija vai kāda cita iestāde, viena pati vai kopīgi, šīs tiesības faktiski realizēja, vai būtu realizējusi, ja to nekavētu aizvešana vai aizturēšana.

Šī panta a) apakšpunktā minētās tiesības uz aizbildnību var tikt nodibinātas ar likumu, ar tiesas vai administratīvu lēmumu vai ar vienošanos, kurai saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanu ir juridisks spēks.

Proti:

• Bērna prettiesiska aizvešana - bērna aizvešana no viņa pastāvīgās dzīvesvietas vai no personas, kas īsteno aizgādības tiesības, uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, bez šīs personas piekrišanas un ziņas.
• Bērna prettiesiska aizturēšana - izvairīšanās nogādāt bērnu viņa līdzšinējā pastāvīgajā dzīvesvietā (valstī, kurā bērns dzīvoja pastāvīgi), tādā veidā liedzot otrai personai, kurai ir aizgādības tiesības pār bērnu, īstenot savas tiesības.

Konvencijas (bērna atgriešanos) mērķi

No Konvencijas preambulas izriet, ka bērna aizturēšana vai aizvešana uz ārvalsti pati par sevi ir pretēja bērna objektīvajām interesēm, tādēļ Konvencija ir vērsta uz pēc iespējas ātrāka iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

Viens no Konvencijas pamatmērķiem līdz ar to ir veicināt bērna ātru atgriešanos viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, proti, atgriezt bērnu tajā valstī, kurā viņš dzīvoja pirms aizvešanas, lai bērnam ierastajā vidē un atbilstoši viņa vislabākajām interesēm tiktu risināti strīdi starp bērna vecākiem par bērna aizgādības un turpmākās dzīvesvietas jautājumiem.

Konvencija neregulē attiecības starp bērnu un vecākiem pēc būtības, proti – Konvencija neizšķir jautājumus par bērna dzīvesvietu, saskarsmi u.tml. Konvencijas mērķis ir panākt, ka ar bērnu saistītie aizgādības jautājumi tiek risināti tajā valstī, ar kuru bērnam konstatējama noturīga saikne, proti, pastāvīgās dzīvesvietas valstī.

Saskarsmes tiesības

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 181.pantā noteikto bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība).

Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.

Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm.

Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Konvencijas 5.pants: b) "tiesības uz apmeklēšanu'' ietver tiesības aizvest uz noteiktu laika periodu bērnu uz vietu, kas nav bērna pastāvīgā dzīvesvieta.

Kā novērst vecāku veiktu bērna prettiesisku pārrobežu aizvešanu

Ja vēlaties savu bērnu aizvest dzīvot uz citu ES valsti vai uzskatāt, ka šādi plāni ir jūsu partnerim:

• Centieties kopā ar partneri rast bērna interesēm atbilstīgāko risinājumu.
• Lūdziet padomu specializētam ģimenes juristam vai mediatoram.
• Lai rastu vislabāko risinājumu jūsu bērnam, iespējams konsultēties ar Eiropas Parlamenta mediatoru starptautiskas vecāku veiktas bērna prettiesiskas aizvešanas jautājumos.
• Sazinieties ar iestādi, kas izdod identifikācijas kartes vai pases, lai novērstu jaunu ceļošanas dokumentu izdošanu savam bērnam.
• Ja jūs un jūsu partneris nespējat vienoties, lēmumu jālūdz pieņemt tās ES valsts tiesu iestādei, kurā ikdienā dzīvo jūsu bērns.

Katrā ES valstī ir izraudzīta Centrālā iestāde, parasti Tieslietu ministrijā, kas palīdz bērna atgūšanā. Ja jūsu partneris aizvedis bērnu dzīvošanai citā ES valstī bez jūsu piekrišanas vai pretrunā tiesas lēmumam, nevilcinieties lūgt padomu specializētam ģimenes juristam vai mediatoram.