Tiek spriests, kā saglabāt bērnos vēlmi piedalīties Dziesmusvētkos

Politiķe atzina, ka svētku rīkotājiem satraukumu radījis jautājums, kā pēc desmit gadu pārtraukuma atkal "būt kopā" Dziesmu un deju svētkos, jo izaugusi "vesela paaudze", kurai šī bija pirmā pieredze. Viņa ir gandarīta, ka ar to izdevies veiksmīgi tikt galā.

Vienlaikus Melbārde uzsvēra nepieciešamību pastāvīgi strādāt pie jauniešu motivācijas un starpsvētku periodā lielāku uzmanību pievērst "daudziem mazajiem svētkiem", to kvalitātei un pieejamībai, lai saglabātu jauniešu interesi piedalīties arī turpmākajos svētkos.

Politiķe atzinīgi novērtēja aizvadīto svētku māksliniecisko kvalitāti, programmas daudzveidību, kā arī organizatorisko norisi. Pēc viņas teiktā, aizvadītie svētki veicinājuši sabiedrības saliedētību, stiprinot piederības sajūtu Latvijas kultūras mantojumam un tradīcijām.

Jādomā arī par bērnu labbūtību

Līdztekus tika uzsvērta bērnu labbūtības nozīme svētkos. Melbārde pateicās mākslinieciskajiem vadītājiem un māksliniecisko grupu dalībniekiem par atsaucību un gatavību rast līdzsvaru starp augstajām mākslinieciskajām prasībām un bērnu vajadzībām. Politiķe aicināja šim jautājumam pievērst uzmanību arī turpmākajos svētkos.

"Nešaubīgi, dziesmu svētku tradīcijas mākslinieciskā kvalitāte ir viens no brīnumiem, ar kuriem mēs lepojamies pasaulē, bet, lai tas būtu ilgtspējīgs, mēs nedrīkstam aizmirst par bērnu labbūtību," atgādināja ministre.

Runājot par dalībnieku atlasi, Melbārde atzina, ka vienmēr pastāv izaicinājums nodrošināt iespēju piedalīties visiem, kas gatavojušies svētkiem, jo dalībnieku skaits ievērojami pārsniedz pasākumu norises vietu ietilpību. Vienlaikus viņa aicināja rast risinājumus, uzsverot, ka svētki pilda arī izglītošanas un saliedēšanas funkciju.

Pasākumu norišu vietu ietilpības problemātika aktualizējās arī biļešu tirdzniecības kontekstā. Politiķe aicināja izvērtēt, vai piedāvātā biļešu tirdzniecības formula bija vispiemērotākā, vai arī ir citi veidi, "kā vecākiem pateikt "paldies"".

Melbārde savā uzrunā izcēla arī pedagogu trūkumu vairākās svētku tradīcijas jomās, īpaši mūzikā. Viņasprāt, būtu jāmeklē risinājumi, kā iesaistīt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventus darbā izglītības iestādēs "vismaz dažas stundas nedēļā", kā arī motivēt muzikāli izglītotus cilvēkus darbam skolās.

Melbārde uzsvēra paveikto, lai svētkos varētu piedalīties bērni ar dažādām vajadzībām, norādot, ka šī pieeja apliecina - "visi bērni ir mūsu bērni". Svētkos piedalījās arī dažādu etnisko kultūru pārstāvji, tostarp bērni no Ukrainas, kas īsā laikā apguvuši latviešu valodu.

"Fantastisks paraugs dažiem mūsu iedzīvotājiem, kas to nav spējuši vairākus desmitus gadus," sprieda politiķe.

Melbārde arī pauda, ka skolēnu dziesmu un deju svētki demonstrē kopības un saliedētības spēku, kļūstot par pozitīvu piemēru arī pieaugušajiem.

Izglītības ministre savā uzrunā pateicās pedagogiem, dalībniekiem, viņu vecākiem un citiem svētku pasākumu norisē iesaistītajiem.

Svētku rīkotāji atzinīgi novērtē aizvadīto Dziesmu un deju svētku organizāciju. Pēc iepriekšējo svētku analīzes 2015. gadā, šajos svētkos ieviesti 90% ieteikumu. Tāpat izveidota operatīvās vadības grupa un ņemtas vērā mediķu rekomendācijas.

Pirms svētkiem notika vairāk nekā 30 vebināri ar pašvaldību koordinatoriem, kolektīvu vadītājiem un pavadošajām personām, darbojušies arī informatīvie e-pasti, telefons un "WhatsApp" grupas operatīvai informācijas apmaiņai.

Rīkotāji izcēla arī transporta organizāciju - svētku laikā autobusi varēja izmantot sabiedriskā transporta joslas, lai nodrošinātu operatīvu dalībnieku pārvietošanos, tomēr saglabājas problēmas ar komercpārvadātājiem, kas ir viena no lielākajām izmaksu pozīcijām pašvaldībām.

Vai tiek plānotas izmaiņas bērnu ēdināšanā?

Tāpat aktuāla tēma bija ēdināšana - norises vietās bērniem bija ļauts ienest savu ēdienu un ūdeni, piemērota izrādījusies arī miksēta ēdināšanas vietu koncepcija skolās un norišu vietās vai to tuvumā. Tika ieviesti atkārtoti lietojami traukumi, bet neapēstā pārtika ziedota. Rīkotāji mudina nākamajos svētkos turpināt uzkodu koncepciju brokastīs un pusdienās.

Uzsvērta arī pieejamība un ilgtspēja: tika pielāgotas norišu vietu ieejas un biļetes cilvēkiem ratiņkrēslos, klusuma telpas dalībniekiem ar sensoru jutību, atbalsta transports Mežaparkā, ģimenes telpas lielajās norišu vietās, kā arī indukcijas cilpas un taktilās kartes informācijas centros. Pozitīvi novērtēta arī balto aproču sistēma, lai varētu sazināties ar vecākiem, ja pazūd bērns.

Šovasar aizvadītie svētki, kas to tradicionālajā formā notika pēc desmit gadu ilga pārtraukuma, pulcēja 38 000 dalībnieku.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sauklis bija "Nāc gavilēt!", kas pirmo reizi izmantots 2005. gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Savukārt svētku zīme veidota no posmiem jeb dzīpariem, simbolizējot katra dalībnieka spēku, talantus, darbus un personības. Zīmē izmantoti arī tautastērpu raksti.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.