Psiholoģe: "Nevajag kautrēties no īsām, vieglām attiecībām"

Jautājums, kas ir mīlestība, vienmēr ir un būs aktuāls, jo būt mīlētam un mīlēt ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Taču interesanti, cik ļoti šis vienkāršais vārds un tā nozīme mēdz cilvēkiem sarežģīt dzīvi un ikdienu jau gadsimtiem ilgi. Vēlos pievērst uzmanību dažiem spēcīgiem tekstiem, personībām un viņu izpratnei par to, kas ir mīlestība.

Piemēram, Viljams Šekspīrs teicis: “Patiesa mīlestība nespēj runāt, jo patiesas jūtas izsaka sevi darbos, nevis vārdos.” Aristotelis: “Mīlestība ir viena dvēsele, kas dzīvo divos ķermeņos.” Antuāns de Sent-Ekziperī: “Mīlestība nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan skatīties vienā virzienā.”

Savukārt Bībelē teikts: “Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, nemeklē savu labumu, neskaišas, nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas.” (1. Korintiešiem 13:4 – 8)

 Interesanti – pieminot vārdu mīlestība, vairums cilvēku automātiski to saprot un uztver kā partnerattiecības, lai gan tas nav vienīgais mīlestības veids. Ir daudz un dažādas mīlestības formas.

Mēdzam uzskatīt, ka cilvēks saprot – mīlestība ir dziļas, uz iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību. Interesanti – pieminot vārdu mīlestība, vairums cilvēku automātiski to saprot un uztver kā partnerattiecības, lai gan tas nav vienīgais mīlestības veids. Ir daudz un dažādas mīlestības formas, piemēram, mātes mīlestība – beznosacījumu mīlestība. Māte mīl bērnu jau no ieņemšanas brīža. Un pretī māte arī vēlas saņemt mīlestību, bet vai tā vienmēr ir? Ir mīlestība pret ģimeni, darbu, dzīvniekiem, pret sevi, galu galā – mīlestība pret dzīvi.

Nevajag kautrēties no īsām, vieglām attiecībām – tās ne ar ko nav sliktākas par ilgstošām. Tās vienkārši ir citādas.

Kā redzams, mīlestībai nav arī vienas vienīgas definīcijas un izpratnes. Tā katram ir atšķirīga, noteikti nav salīdzināma un visnotaļ ir bez noteikumiem. Vienīgais kopīgais – tās ir noslēpumainas, neizskaidrojamas jūtas. Mēs tās izjūtam, bet bieži neizprotam, jo tām ir arī maģisks spēks un spējas. Patiesi laimīgs cilvēks ir tas, kam lemts izjust visas šīs mīlestības, bet dzīve mums katram ir sava, ar saviem ideāliem. Un katram sava spēja to saskatīt, sajust, izdzīvot, pārdomāt, kas ir mīlestība, un baudīt to, kas ir dots uz šo brīdi. Mīlestību pret sevi, pret mīļoto cilvēku, bērniem... Mīlestībai ir daudzas valodas: pieskāriens, apliecinājuma vārdi, saturīgi pavadīts laiks, dāvana, praktiskā palīdzība.

Nav obligāti mīlēt vienreiz un uz visiem laikiem. Gadās, ka romantisko jūtu pietiek mēnesim vai gadam, taču tās silda dvēseli, priecē ķermeni un remdē patmīlu. Nevajag kautrēties no īsām, vieglām attiecībām – tās ne ar ko nav sliktākas par ilgstošām. Tās vienkārši ir citādas.

Būsim laimīgi – mīlēsim paši sevi, tad mūs mīlēs arī citi.